Kriminaltiesibu jedzienu skaidrojosa vardnica

KRIMINALTIESIBU JEDZIENU SKAIDROJOSA VARDNICA

A. JUDINS

Saisinajumi

CL - Civillikums

d. - dala (likuma panta)

KK - Latvijas Kriminalkodekss

p./pp. - pants/panti

sk. - skatit

sal. - salidzinat

Apzimejumi

^ - sk. augstak

v- sk. zemak

Kursiva doti jedzieni, kas izskaidroti attieciga skirkli.

A

ADMINISTRATIVA PREJUDICIJA

Nozieguma objektivas puses fakultativa pazime, kas atbilstosi KK 144.1.p., 159.p. 3.d., 161.5. un citam normam ir nepieciesams nosacijums personas sauksanai pie kriminalatbildibas. Administrativa prejudicija nozime, ka pie kriminalatbildibas par noteiktu darbibu personu var saukt, ja gada laika vina bijusi sodita par lidzigu nodarijumu administrativa karta, respektivi, vinai piemerots administrativais sods.

AFEKTS

Brazmains un relativi islaicigs emocionals pardzivojums. Kriminaltiesibas afektu saprot ka piepesu stipra psihiska uzbudinajuma stavokli, ko radijusi vardarbiba vai smags goda aizskarums no cietusa puses. Noziegums afekta stavokli saskana ar KK 36.p. 4 d. ir atbildibu mikstinoss apstaklis; KK 101. un 107. pantos tas ir kvalificejosa pazime (sk. nepieskaitamibav).

ATBALSTITAJS

Viens no lidzdalibniekiem, tatad persona, kas veicinajusi noziegumu, dodot padomus, noradijumus vai lidzeklus, vai noversot skerslus, ka ari individs, kas ieprieks apsolijis slept noziedznieku, nozieguma rikus, lidzeklus un pedas vai noziedziga karta iegutos prieksmetus. Izskir intelektualu un fizisku atbalstu. Kvalificejot noziegumu, atbalsta veidam nav nozimes. Abos gadijumos persona tiek saukta pie kriminalatbildibas atbilstosi tam KK Seviskas dalas pantam, kura ir paredzeta atbildiba par noziegumu, atsaucoties uz KK 17.pantu 5.dalu. Atbalstitaja ricibu ir jaatskir no piesaistibas noziegumamv.

ATBILDIBU MIKSTINOSIE APSTAKLI

KK 36. panta uzskaititie, ka ari citi likuma nenoraditie apstakli, kurus tiesai ir jaievero, nosakot vainigajam vieglaku sodu Seviskas dalas attieciga panta robezas vai saskana ar KK 41. pantu, nosakot to zemaku par zemako robezu.

ATBILDIBU PASTIPRINOSIE APSTAKLI

Kriminalkodeksa 37. panta uzskaititie apstakli, kuru pastavesana dod tiesai pamatu noteikt bargaku sodu KK Seviskas dalas attieciga panta robezas. Sis apstaklu uzskaitijums ir izsmeloss, sakara ar ko to nevar patvaligi paplasinat.

ATBRIVOSANA NO KRIMINALATBILDIBAS UN SODA

Kompetentu valsts instituciju - prokurora un tiesas - darbiba, kas izpauzas kriminalvajasanas vai soda piemerosanas atteikuma pret personu, kas izdarijusi noziegumu. KK 47. panta ir uzskaititi gadijumi, kad personu var atbrivot no kriminalatbildibas un soda. Tas ir iespejams objektivu iemeslu del, kad ir atzits, ka lietas izmeklesanas vai iztiesasanas laika izmainijusos apstaklu del nodarijums, ko si persona izdarijusi, zaudejis sabiedriski bistamo raksturu. Lidzas tam personu var atbrivot no kriminalatbildibas un soda subjektivu iemeslu del, respektivi, kad personu lietas iztiesasanas laika nevar uzskatit par bistamu.

ATKARTOTIBA

Noziegumu daudzejadibasv veids. Atkartotibu jasaprot ka vienas personas divu vai vairaku noziegumu izdarisana, atbildiba par kuru ir paredzeta viena un tai pasa kriminalkodeksa panta, vai dazadu lidzigu noziegumu istenosana, ja kriminalkodeksa ir speciala atruna, piemeram, KK 139.p. 6.d. un 165.p. 2.d., neatkarigi no sodamibas par agrako nodarijumu. Atskiriba no noziegumu kopibas atkartotiba ir ari gadijuma, kad persona ir saukta pie kriminalatbildibas un notiesata par pirmo noziegumu.

ATSEVISKS (PATSTAVIGS) NOZIEGUMS

Nodarijums, par kuru KK Seviskas dalas konkreta panta vai ta dala ir paredzeta atbildiba; tas ir viens noziegums. Izskir vienkarsu atsevisku noziegumuv un komplicetu atsevisku noziegumuv (sk. daudzejadibav).

ATTAISNOTS PROFESIONALAIS RISKS

Kriminalatbildibu izsledzoss apstaklis, kura del profesionala darbiba, kuras sekas areji ir lidzigas noziedzigam, bet kas ir izdarita noluka sasniegt sociali derigu merki, par kriminalu nav uzskatama. Sis apstaklis ir paredzets jaunaja Kriminallikuma.

AUDZINOSA RAKSTURA PIESPIEDU LIDZEKLI

KK 58.panta uzskaititi lidzekli, kurus piemero nepilngadigajiem par kriminallikuma paredzetiem bistamiem nodarijumiem. Audzinosa rakstura piespiedu lidzeklus kriminaltiesiska kartiba tiesa var piemerot nepilngadigajiem vecuma no 14/16 lidz 18 gadiem. Speka esosaja kriminallikuma ir sadi audzinosa rakstura piespiedu lidzekli:

1) bridinajums;

2) pienakums atlidzinat nodarito zaudejumu, ja nepilngadigais sasniedzis 15 gadu vecumu, pats pelna un zaudejuma summa neparsniedz pusi no valdibas  noteiktas minimalas menesa darba samaksas;

3) nepilngadigajam, sasniedzot 15 gadu  vecumu, ir pienakums ar savu darbu noverst  nodarita zaudejuma sekas;

4) nepilngadigo nodosana galvojuma vecakiem vai personam, kas tos aizstaj, ka ari citiem cilvekiem vai organizacijam;

5) nepilngadigo ievietosana macibu un paraudzinasanas iestade. Sis iestades atrodas Izglitibas ministrijas parzina un darbojas saskana ar apstiprinatu nolikumu. Macibu un paraudzinasanas iestade nepilngadigo var ievietot uz laiku no viena lidz trim gadiem, bet ne ilgak ka lidz pilngadibas sasniegsanai.

1993.gada 1.junija Augstaka Padome pienema likumu 'Par audzinosa rakstura lidzeklu piemerosanu nepilngadigajiem'.