Kriminaltiesibu jedzienu skaidrojosa vardnica

apstaklus.

SODU SASKAITISANA

Panemiens, kuru tiesa var izmantot, nosakot sodu vairaku noziegumu gadijuma. To izmantojot, tiesa sodam par vienu nodarijumu pievieno sodu par otru noziegumu. Saskaitot sodu vairaku noziegumu gadijuma, tatad par nodarijumu kopibu, to var piespriest robezas, kadas noteiktas likuma panta, kas paredz smagako sodu. Saskaitot sodus pec vairakiem spriedumiem, ta kopejais laiks nedrikst parsniegt sa veida sodam noteikto maksimalo laiku. Saskaitot brivibas atnemsanas sodus, iznemot muza ieslodzijumu, soda kopejais laiks nedrikst parsniegt divdesmit piecus gadus.

SODAMIBA

Obligata nozieguma pazime. Sodamiba nozime, ka par ikvienu noziegumu KK Seviskaja dala ir paredzeta noteikta soda piemerosana personai, kas to ir izdarijusi. Kriminalsoda piemerosanai ir ilgstosas negativas sekas, kuras ir saistitas ar to, ka persona, izcietusi sodu, sodita statusa ir paklauta noteiktiem socialiem ierobezojumiem, kuri ilgst no soda izciesanas briza lidz sodamibas nonemsanaiv vai dzesanaiv.

SODAMIBAS DZESANA

Tiesiska fikcija kriminaltiesibas, atbilstosi kurai persona, kas izdarijusi noziegumu un bijusi par to notiesata, pec kriminallikuma noteikta laika iztecesanas ir uzskatama par nesoditu. Sodamibas dzesana notiek automatiski; ta neprasa specialu aktu pienemsanu vai darbibas. Sodamiba tiek dzesta pec atbrivosanas no disciplinara bataljona; pec parbaudes laika iztecesanas nosaciti notiesatai personai; pec laika iztecesanas, uz kuru atlikta sprieduma izpilde, ja tas attieciba uz vinu noteikta kartiba netiks izpildits. Citos gadijumos atkariba no piespriesta soda sodamiba tiek dzesta pec viena, trim, pieciem vai astoniem gadiem pec soda izciesanas. Sodamiba tiek dzesta, ja persona likuma noteikta laika nav izdarijusi jaunu noziegumu. Ja persona, kas izcietusi sodu, pirms sodamibas dzesanas termina izbeigsanas izdara jaunu noziegumu, sodamibas dzesanas termins tiek partraukts. Sodamibas dzesanas terminu pec pirma nozieguma skaita no jauna pec tam, kad faktiski izciests pamat- un papildsods par pedejo noziegumu. Sados gadijumos persona atzistama par soditu par abiem noziegumiem, kamer nav notecejis sodamibas dzesanas termins par smagako no tiem.

SODAMIBAS NONEMSANA

Ka kriminaltiesiska fikcija ta ir noteikta tiesu akta rezultats. Nonemot sodamibu, persona, kas agrak ir izdarijusi noziegumu un bijusi notiesata ar brivibas atnemsanu, tiek atzita par nesoditu. Atbilstosi KK 54. pantam personai, kas pec soda izciesanas ar priekszimigu uzvedibu un godigu attieksmi pret darbu pieradijusi labosanos, pec sabiedrisko organizaciju luguma tiesa var nonemt sodamibu pirms tas dzesanas terminu notecejuma.

SODU VEIDI

Atkariba no piemerosanas rakstura sodu veidus var sadalit tris grupas:

1) pamatsodi;

2) papildsodi;

3 ) sodu veidi, kurus var piespriest gan ka pamat-, gan ka papildsodu.

Pamatsods ir patstavigs galvenais sods, kas paredzets par konkretu noziegumu. Par vienu noziegumu tiesa var piemerot tikai vienu pamatsodu. Tacu KK panta sankcija^ alternativi var but paredzeti vairaki pamatsodi. Saja gadijuma tiesai jaizvelas soda veids. Papildsods nav patstavigs soda veids, sakara ar ko to var piemerot tikai kopa ar pamatsodu. Par vienu noziegumu kopa ar pamatsodu var piespriest vairakus papildsodus. Atseviskie papildsodi piespriezami tikai tad, kad to piemerosana tiesi paredzeta KK Seviskas dalas panta, piemeram, mantas konfiskacija. Citus papildsodus var piespriest pec tiesas ieskatiem ari tad, kad noteikts soda veids nav paredzets sankcija, piemeram, vecaku tiesibu atnemsana. Tresaja grupa ietilpst sodi, kuri atkariba no likumdeveja izveles var but gan pamat-, gan papildsodi. So soda veidu mainigais raksturs nenozime, ka konkreta KK norma tas var but gan tads, gan tads. Likumdevejs paredz sodu ka pamat- vai papildsodu.

Ka iznemuma soda veids KK 22. panta definets naves sods - nosausana, kuru lidz ta pilnigai atcelsanai atlauts piemerot par atseviskiem noziegumiem. No 1996. gada sis soda veids Latvija nav piemerots.

SPECIALA NORMA

Attieciba uz visparigo ta ir norma, kurai lidzas pazimem, kas raksturo visparigo  piemit specialas ipatnibas, piemeram, KK 139.p. 1.d. paredzeta norma ir vispariga - svesas mantas slepena vai atklata nolaupisana/ zadziba; KK 139.p. 4.d. paredzeta norma ir speciala - zadziba, ja ta saistita ar ieklusanu telpa vai cita glabatava.

SPECIALAIS NOZIEGUMA SUBJEKTS

Persona, kas ir izdarijusi noziegumu un kurai lidzas visparigam pazimem, kas raksturo nozieguma subjektu^, piemit noteiktas specialas ipatnibas. Speciala subjekta jedziens, salidzinot to ar nozieguma subjekta^ jedzienu, ir sauraks. Pastav dazadi kriteriji, kas raksturo specialo subjektu - vecums, dzimums, ienemamais amats, dienests utt. Ja konkreta KK panta ir noteikts, ka par noziegumu var saukt pie kriminalatbildibas personu, kurai piemit specialas ipasibas, jaatzist, ka sis individs ir specialais subjekts. Ja KK norma ir izteikta prasiba pec speciala subjekta, bet nodarijumu ir izdarijusi persona, kurai nav speciala subjekta pazimju, vina nav saucama pie kriminalatbildibas atbilstosi noteiktam Kriminalkodeksa pantam. Tacu tas neizsledz iespeju, ka personas riciba tiek kvalificeta ka noziegums atbilstosi citam KK pantam. Persona, kurai nav speciala subjekta pazimju, var piedalities nozieguma, kuru var izdarit tikai specialais subjekts, ka lidzdalibnieks, bet ne lidzizpilditajs.

SKIETAMA AIZSTAVESANAS

Stavoklis, kad persona, maldigi uzskatot, ka tiek apdraudetas ar likumu aizsargatas intereses, noluka tas aizstavet, nodara kaitejumu individam, kuru vina kludaini uzskata par apdraudetaju. Saskana ar 1995. gada 29. maija Augstakas tiesas plenuma lemumu Nr. 3 gadijuma, kad notikuma apstakli dod pamatu pienemt, ka izdarits reals apdraudejums, un persona, kura pielietojusi aizsardzibas lidzeklus, nav apzinajusies, ka tas pienemums ir kludains, vinas darbibas uzskatamas par izdaritam nepieciesamas aizstavesanas stavokli. Ja persona nodara kaitejumu, kas atbilst noteikta nodarijuma pazimem, neapzinoties apdraudejuma skietamibu, bet pec konkretiem apstakliem vinai vajadzeja un vina vareja to apzinaties, ta saucama pie kriminalatbildibas atbilstosi KK pantiem, kas paredz atbildibu par kaitejuma nodarisanu aiz neuzmanibas.

T

TIESIBU ATNEMSANA IENEMT NOTEIKTUS AMATUS VAI TIESIBU ATNEMSANA UZ ZINAMU NODARBOSANOS

Kriminalsoda veids, kuru tiesa var noteikt gan ka pamat-, gan ka papildsodu. Piemerojot so soda veidu, tiesa ierobezo tiesibas brivi izveleties nodarbosanas veidu. Personai tiek aizliegts ienemt zinamus amatus vai nodarboties ar noteikta veida darbibu. So sodu tiesa var noteikt uz laiku no viena lidz pieciem gadiem. So soda veidu var piemerot, ja tiesa atzist, ka noziegums izdarits, izmantojot ienemamo amatu vai ir saistits ar noteiktu nodarbosanas veidu un nav iespejams pielaut personas talako darbibu noteikta amata vai vina nodarbosanos noteikta veida.

TISA VAINA

Sk. Nodoms^.