Ipass vainas veids, kuru raksturo nodoms saistiba ar noteiktas ricibas - darbibas vai bezdarbibas - istenosanu un neuzmaniba - noziedziga paspalaviba vai noziedziga neveriba attieciba uz seku iestasanos (KK 213. p.).
Nepareizs personas prieksstats par nodarijuma tiesiskam sekam. Izskir tris juridiskas kludas veidus:
1) skietams noziegums - persona kludaini uzskata, ka izdara noziegumu, tacu atbilstosi kriminallikumam noteikta riciba nav atzistama par noziedzigu;
2) kludains prieksstats, ka riciba nav noziedziga, tacu atbilstosi kriminallikumam par to ir paredzets sods;
3) nepareizs prieksstats par nodarijuma kvalifikaciju, respektivi, persona kludaini uzskata, ka izdara citu noziegumu, neka tas faktiski tiek izdarits, vai kludas kriminalsoda veida un apmera. Juridiska kluda neietekme nozieguma kvalifikaciju un vainiga sauksanu pie kriminalatbildibas.
K
Apstaklis, kas izsledz kriminalatbildibu, kura del darbiba, versta pret personu, kas gatavojas izdarit noziegumu, isteno vai ari ir realizejusi kriminalnodarijumu un izpauzas kaitejuma nodarisana sim individam, nav uzskatama par noziedzigu, ja tas noticis noluka to aizturet un pie tam nav pielauta nodarita kaitejuma acim redzama neatbilstiba likumparkapumam, ka ari nepaklausanas vai pretosanas raksturam. Speka esosaja kriminallikuma sis apstaklis nav definets to faktoru vidu, kas izsledz kriminalatbildibu, tacu Augstaka tiesa (1995.g. 29.maija plenuma lemums) ir izskaidrojusi, ka kaitejuma nodarisanu personai sados apstaklos ir jaatzist par istenotu nepieciesamas aizstavesanas stavokli.
Personas maldisanas, respektivi - nepareizs prieksstats par nodarijuma juridiskiem un faktiskiem apstakliem. Izskir
Sk.
Noziegumu
Laiks, pec kura notecejuma personu nevar saukt pie kriminalatbildibas par noziegumu. Kriminalkodeksa nav noteikts vienots noilguma termins visiem noziegumiem - tas ir atkarigs no nodarijuma bistamibas un rakstura. Minimalais noilgums ir 6 menesi, maksimalais - 10 gadi. Kriminalatbildibas noilgums par konkretiem noziegumiem ir noteikts KK 45.panta. Ja lidz noradito terminu notecesanai attieciga persona izdara jaunu noziegumu, par kuru atbilstosi likumam var piespriest brivibas atnemsanu uz laiku, ilgaku par diviem gadiem, noilgums tiek partraukts, un to sak skaitit no jauna nozieguma realizacijas laikpunkta. Noilgums tiek apturets, ja persona, kas izdarijusi noziegumu, izvairas no izmeklesanas vai tiesas. Sados gadijumos noilguma tecejums tiek atjaunots no ta laikpunkta, kad si persona tiek aiztureta vai pati piesakas par vainigu. Pie tam so personu nevar saukt pie kriminalatbildibas, ja no nozieguma laika pagajusi piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav partraucis jauns kriminalnodarijums. Noilguma piemerosanu personai, kas izdarijusi noziegumu, par kuru pec likuma var piespriest naves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespejamu piemerot noilgumu, naves sodu tomer nevar piespriest un tas aizstajams ar brivibas atnemsanu.
Materials nosacijums personas sauksanai pie kriminalatbildibas. Saskana ar KK 3.panta paredzeto normu pie kriminalatbildibas saucama un sodama tikai persona, kas vainiga nozieguma, respektivi, ar nodomu vai aiz neuzmanibas izdarijusi kriminallikuma paredzetu bistamu nodarijumu. Par kriminalatbildibas pamatu atzistams tads bistams nodarijums, kuram ir visas konkreta nozieguma sastava pazimes.
Pazimju kopums, kuru konstatejot, noziegumam areji lidziga darbiba nav uzskatama par noziedzigu, bet persona, kas to izdarijusi, nav saucama pie kriminalatbildibas. Sis apstaklis eksiste tikai tad, ja pastav visi konkreta apstakla tiesiguma nosacijumi.
Fakti, kuru del darbiba, kas objektivi atbilst noziegumam, nav uzskatama par noziedzigu, bet persona, kas to ir izdarijusi, nav saucama pie kriminalatbildibas. Speka esosais kriminallikums par sadiem apstakliem atzist
Latvijas kriminallikums sastav no Visparigas un Seviskas dalas; dalas sastav no nodalam, nodalas no pantiem. Kriminalkodeksa Seviskas dalas panti sastav no
Aizliedzosu tiesibu normu kopums. Seviskaja dala ir noteikts, kadi bistami nodarijumi tiek atziti par noziegumiem un aprakstitas to pazimes, ka ari paredzeti par tiem kriminalsodi. Noziegumu uzskaitijums Seviskaja dala ir izsmeloss. Tas nozime, ka nevienu ricibu nevar atzit par noziedzigu, ja Seviskaja dala nav paredzeta par to atbildiba. Seviska dala sastav no nodalam. Nodarijumu klasifikacijas pamata ir objekts, kuram, izdarot noziegumu, tiek nodarits kaitejums.
Tiesibu normu kopums, kuros noteikti kriminaltiesibu pamatprincipi un defineti vispareja rakstura aspekti kriminaltiesibas. Visparigas dalas normas ir nepieciesamas pareizai to normu piemerosanai, kas izteiktas Seviskaja dala. Kriminalkodeksa vispariga dala sastav no divpadsmit nodalam.
