Vienam maisina pie vedera 5 kg cukura. Mums bija piragi, zoss un kaposti. Tie bija pamatigi Ziemassvetki, pirmie tadi pec kara.
Velak, to visu atceroties, padomaju - kada cekas nolaidiba, ka Stalina laika somi mierigi vareja iet un nakt un neviens nebija izsekojis?
Toreiz mana ipasuma nonaca ari pirmie divi Reader’s Digest zurnalisi anglu valoda, kurus ar vardnicas palidzibu aizrautigi lasiju. Tatad jau 1945. gada biju tikusi pie ta saucamas pretpadomju literaturas. Ta bija mana pirma literatura anglu valoda.
Vispar tie arzemnieki bija zinkarigi, vini nopetija, kadas gramatas es lasu. Plauktos gan bija tikai solidas gramatas, celojumu apraksti un Kopotie raksti, vairums vacu valoda. Vini ari atzinigi izteicas par manam ellas gleznam, bet tas jau nu ta, pieklajibas pec. Solijas, pat atvest ellas krasas tubinas, bet tas gan nenotika.
N K V D
Pec Jaungada brivlaika, 1946. gada janvari, musu klasei pievienojas divi jauni skoleni, repatrianti no Krievijas. Pesiju Foss nosedinaja man blakus, jo lidz tam biju sedejusi viena un pirmaja rinda. Vina izskatijas loti ipatneji, ari terpusies bija divaini - krievu plintnieces - armijas drebes, kuras vinai nepavisam nepiestaveja, jo bija loti resna. Otrs bija Harijs Murovskis. Savadi, ka vini naca uz latviesu vidusskolu. Liepaja tak bija ari krievu skola, un krievu valoda vini orientejas nesalidzinami labak. Murovskis jau no pasam pirmajam dienam iekartojas ta, lai reize ar mani ietu uz majam. Vinam esot ar mani pa celam. Reiz, ne no sa, ne no ta, Murovskis man stastija, ka Ziemas osta stavot divi anglu kugi un viens danu kabelkugis. Pajautaju, ka vins to zin, ja jau dzivo mana rajona, bet Ziemas osta talu. Vins esot pats redzejis, ka angli turpat ostas teritorija sniega futbolu spele. Toreiz, mulke, nepajautaju, kadel vins tiesi man to stasta un ka var no talienes noteikt, kadas tautibas jurnieki spele osta futbolu. Bet par danu kabelkugi gan ieinteresejos, jo domaju, ka tur varbut varetu kaut ko uzzinat par skolas draudzeni Astridu Sudmali. Astridas tevs pirms kara bija apvienoto ziemelvalstu telegrafa agenturas direktors ar rezidenci Liepaja, bet viniem bija ari vasaras maja Danija. gimene atstaja Latviju 1944. gada rudeni. Sudmali toreiz aicinaja mani lidzi, tacu bija neskaidribas ar maniem vecakiem, jo mate pati taisijas izcelot, bet nevarejam no Liepajas uz Rigu sazinaties. Pielavu varbutibu, ka mana mate ir jau Vacija, un gaidiju ar nepacietibu zinu. Sudmali aizbrauca, un, kad Liepaja iebruka krievu ordas, es briesmigi nozeloju, ka neaizbraucu Sudmaliem lidzi.
Un vajadzeja ta sagadities, ka burtiski nakosaja diena uz Graudu ielas satiku danu kabelkuga kapteini divu virsnieku pavadiba! Tur vini staveja un prasnaja garamgajejiem kadu adresi. Devos drosi klat, paradiju, kur jaiet, un pie reizes apjautajos, vai kapteinis nepazist bijuso telegrafa direktoru Sudmala kungu un vai nezina vina adresi. Teicu, ka ar Sudmala meitu kopa skola gaju. Ja, vins dzivi iesaucas. Vins labi pazistot Sudmalu gimeni, bet sakara ar padomju armijas straujo virzisanos uz Rietumiem vini esot parcelusies uz Turciju. Pateicos par zinam un atvadijos. Gan to, gan daudzas nakamas dienas es nevareju vien nomierinaties un sev piedot toreizejo kludu. (Tagad Astrida dzivo ASV, Nevadas stata, un ir lielas naftas firmas viceprezidente.)
Un tad mani ieperinajas jaunas idejas. Ka butu, ja es meginatu satikt tos anglus, man tak majas ir dazas zeltlietinas, kuras krievu “atbrivotaji”, izvandot musu dzivokli, nebija dabujusi, jo tad tas vel nebija izraktas no sleptuves malkas skuniti, kur tas glabajas visu kara laiku, iebaztas piena pudeles ar zimitem, kam tas pieder. Nolemu angliem piedavat zelta gredzenus ka atlidzibu, ja mani pasleptu kugi un aizvestu uz Angliju. Domats - darits. Aizbraucu ar tramvaju lidz Ziemas ostai. Veroju apkartni un sapratu, ka nekur netiksu klat. Gaju uz kapsetu. Tur redzu - kapsetu no ostas teritorijas atdala dzelondrasu nozogojums. Viena vieta zem dzelondratim padzila bedrite, caur kuru suns mierigi varetu izlist. Tuvuma atradu koka sprunguli, ar kuru vareju bedriti padzilinat. Tada nieka skersla del tak neatteiksos no varbutejam dzives parmainam! Nemos kasit. Zeme virspuse nedaudz sasalusi, talak jau gaja vieglak. Kapos nevienas dzivas dveseles. Pabeigusi rakt, nogerbu meteli, salociju ar oderi uz aru un izstumu otra puse zogam. Pati gulos uz muguras un pec mirkla biju aizliegtaja zona. Apgerbos un veroju, ka tur izskatas. Paradijas krievu sargkareivis liela plikadas kazoka, ar sauteni par plecu. Noveroju, ka vins staiga no viena ostas gala uz otru. Viens kugis ar Anglijas karogu man tiesi preti, otrs talak. Sargs aizgaja uz otru pusi, es pielavijos kugim tuvak un noslepos aiz benzina mucam. Sargu visu laiku patureju sava redzesloka. Vins attalinajas. Nieka pardesmit metrus noskreju nedaudzas sekundes un pa taisno, pa laipu biju uz kuga. Kuga klaja neviena cilveka, ko nu darit. Paskatijusies, ko dara sargkareivis, pagaju dazus solus uz prieksu un noslepos aiz lielas kastes, tad saku saukt: ”Is somebody there?”(Vai tur kads ir?) Pec mirkla iznaca matrozis. Nezaudejot laiku, teicu, ka man steidzigi jaruna ar kadu virsnieku.
Matrozis, ar izbrinu noraudzijies uz mani, pagriezas un sauca. Paradijas tads nopietnak nemams virietis pusmuza gados. Pateicu savu velesanos - lai mani paslepj uz kuga, par ko atlidzinasu zelta. Pec atlidzibas varetu nosutit uz majam kadu anglu matrozi ar vestuli, jo pasai iet velreiz caur zogu negribetos.
Anglis, mani uzklausijis, saprotosi pamaja ar galvu, bet tad centas mani parliecinat, ka tas nav iespejams. Saku lugties un biju tuvu raudam. Laikam asaras jau paradijas, anglis apgriezas un iegaja kuga telpas, domaju, varbut aprunasies ar kadu pratigaku cilveku un mani tomer nosleps. Pec britina tas pats nak atpakal, rokas sokolades tafelites, kuras sniedz man. Jutos sausmigi vilusies un apkaunota, jo neesmu nekada ostas diedelniece. Negribeju sokoladi nemt, tad, padomajusi, prasiju, vai nevar vismaz sokoladi pret cigaretem samainit, jo man pardzivojumu rezultata sausmigi gribejas uzsmeket. Anglis brinijas, kadel mazai meitenei cigaretes (I.itle girl - meitenite), atzinos, ka smekeju no astonu gadu vecuma, bet ka majas to vel nezin, jo atklati vel neesmu uzdrosinajusies. Man atnesa veselu bloku Camel cigaretes. Ja es butu pieprasijusi viskiju, laikam ari to man butu devusi, lai tikai atrak dabutu mani prom.
Bet es negribeju tik viegli atkapties, radiju uz kasti un pieprasiju, lai baz mani ieksa. Virs visa nopietniba saka mani parliecinat, ka vini to nedrikst darit. Anglija mani nenemsot preti, jo tur ir stingri imigracijas likumi, kur tad es palik?ot. Visu teikto sapratu. Nu, ja ta; tad neko nevar darit Paludzu vel, lai parbauda, uz kuru pusi iet sargkareivis, un lai man pamaj, kad varu iet. To vini darija labprat. Iegutas trofejas man ielika papira tuta. Apbedinata par sausmigo neveiksmi, devos atpakal no “Anglijas” uz okupeto Latviju. Laimigi nokluvusi kapos, apsedos uz kada solina, uzpipeju amerikanu cigareti un pardomaju dzivi... Cigaretes un sokoladi majas rupigi noslepu, bet uz skolu gan otra diena panemu lidzi cigaretes zeniem un sokoladi meitenem.
Ar zeniem mes parasti gajam smeket skolas beninos garaja brivstunda. Visi zeni brinijas, kur man tadas cigaretes gadijusas, teicu, ka Amerikas onkulis atsutija. Bet Murovskis gan saprata, no ka esmu cigaretes dabujusi. Divas dienas pagaja bez seviskiem notikumiem. Bet tresaja diena redzeju, ka skolas direktora kabineta iegaja divi svesi, nekad agrak neredzeti viriesi adas metelos. Pec stundas mani izsauca uz direktora kabinetu, tur man iedeva pavesti, izrakstitu uz mana varda, ierasties Kr.Barona iela plkst. 12.00 nakti. Teicu, ka mana mate mani tada stunda no majas nelaidis. Lai es atnakot agrak, bet majas nedrikstot teikt, uz kurieni eju. “Bet mate mani sitis, ja neteiksu.” Lai nu es pati izdomajot, ko teikt, bet vinu iestadi pieminet nedrikstot ne majas, ne skola, preteja gadijuma varetu but bedigas sekas. Ta man tika piedraudets.
Atlikusaja stunda neko nedzirdeju un nesapratu, domas koncentrejos tikai uz to, kas mani sagaida, par nepatikamajiem tipiem adas metelos un ko viniem atbildet, kad jautas par ostu, jo zinaju, par ko mani sauc, un sapratu, ka nodevejs ir musu Pavliks Morozovs - Murovskis. Un vai nav tomer labi, ka to uzzinaju burtiski pec dazam nedelam, kops sis tips musu vidu uzradas.
Majas pavesti paradiju un pateicu, ka esmu bridinata nevienam neko neteikt. Mate jautaja, kada sakariba, bet es atteicu, ka neko nezinu, jo nekad neko majas nestastiju. Nevareja jau paredzet, kas matei pa pratam kas ne, un negribeju mati kaitinat, lai nesak mani raustit aiz bizem, tas man toreiz bija loti garas.
Tad nu taja vakara sakemmejos un sapinu bizes par jaunu nu, lai godigaka izskatitos. Panemu pirmo pa rokai gadijusos macibu gramatu, ko lasit, kamer jagaida, jo nolemu izlikties, ka nemaz neesmu nobijusies.
Isteniba bailes bija sausmigas, gaju ka ar svina kajam. Tur man lika apsesties gaiteni uz kresla. Bez manis tur sedeja vairaki pieaugusie. Atveru macibu gramatu un izlikos, ka lasu. Burtus redzeju, bet vardus nesapratu. Laiku pa laikam bija dzirdami kliedzieni, tur laikam kadus spidzinaja. Un ja nu mani ari spidzinas? Tadas kliedzienu skanas jau saka stindzinat asinis. Pec laicina divi formas terptie veda cilveku ar galigi dauzitu seju. Pec tam vel vienu ar pavisam svaigam, asinainam sitienu pedam uz pieres un nobraztiem vaigu kauliem.
Likas nesaprotami, kadel man un parejiem gaiditajiem tadus skatus rada, vai iebiedesanas noluka?
Tikko sadauzitais jaunais cilveks izskatijas loti izmocits, un musu acis uz mirkli loti izteiksmigi, sastapas. Mes bijam svesi, bet jutamies vienoti. so acu skatienu ilgi, ilgi nevareju aizmirst. Kliedzieni vel un vel atkartojas, tur
