Si trula ikdiena ar vienmuligiem niekiem, Ka palsu kozu bars ta dzivo garu grauz, No sapem sarga to un dziliem priekiem, Ta domas nonave un ilgam sparnus lauz. Ja cieta klints ta butu, gars to saskalditu, Bez elpas cinoties, sev spekus audzetu Un domu lolotu — jau sodien — ritu Es gaisu ieraudzisu lielo brivibu. Bet ta ka smilts birst kurpes, celu ejot, Un gaitu gausu padara, un apnikumu vies. Ne steigties gribas kur, ne apstaties un dejot, Ne priecigs vari but, ne gars sai lasta cies. Un tad si niksana jau klust par paradumu, Jau gribas majokli sev miksti ierikot, Par dzives bezveidu gars nejut izmisumu. Ir lasts visbriesmigaks — so lastu iemilot.
EZELIS UN VINA DRAUGS
Reiz ezelim kadam ta saimnieks bij draugs — O, kaut mes kads kalpot ta prastu; Tas gaidija zviegdams, kad jugu tam mauks Un uzsies uz muguras nastu. Vissmagakais kravums tam nelikas smags, Vins stiepa to drauga laba Un doma ja iedams, kaut stavs bija taks: Draugs mani vel taupa un glabal Bet bij ari prieki sim ezelam — Reizreizem par darbibu caklu Draugs maizes doninu pasniedza tam, Bet kundze tam glaudija kaklu. Reiz ezelis smagaki parstiepies bij, Vins teica: «Draugs, atpusties gribu!» Tad kliegt saka kundze: «Vins veltigi rij!» — Bet saimnieks tam zvela ar stibu. Un ezelis, juzdams, ka jabeidzas bus, Vel sludina macibu sadu: «No draugiem, o, ezeli, sargieties jus, Tie dziviem jums noplesis adu!»
NOJAUTA
Sirds tuksa kluvusi, ka visu atdevusi, Ka talu gajusi, ta sabruk sevi gurda. Ne vairs pec gaismas sauc, ne slid uz tumsas pusi, Ne velas lauka klut no ikdienibas murda. Nekas nav citiem dots. Viss iztvaikojis svelme, Viss sevi sagruzdis un vejos izplenejis. Nu vetras netrako vairs sapju dzelme Un risis pavediens, kas reiz pie zvaigznem sejis. Vai tas jau naves sastingums un jausma? — Ne, tas ir klusums, negaisu kas vesta. Naks reize prieks ka skala laimes pausma, Un reize sirds ka skorpijiem tiks plesta. Tad palsa naves linija bus lauzta, Tad stravos udeni un skalos smilti siko. Vai sirds tiks glaudita vai asinaini sausta — Ta tagad neprasa, tik degt un liesmot tiko!
