Es gaidu, gaidu . . . Nezinu, ko gaidu. Kad saule rita lec, es sevi klusi smaidu Un ticu — brinumu si jauna diena nes. Nak vakars. Blazma izdzisdama sarti kvelo. Sirds gaida vel... Sirds kaut ko klusi zelo, Bet tikai sapju skanas plust no talienes. Kad visas ugunis bus izdzisusas Un visas klusas dziesmas apklususas — Es zinu, naktij citads brinums lidzi naks. Ka briesmigs lasts tas naks. Bet naks!
VESTULE OZITEI
OLGAI OZOLINAI
Kad mana darza baltas ievas zied, Man gribas taluma pie Tevis ciema iet Un just vel reizi seno dienu minu Ka zelta zaigojosu pasacinu. ---------------------------------------Reiz mana maja auksta bij un klusa Un baigi vilkas bezgaliga nakts, No manis vairijas pat miers un dusa, Man dzives prieks un gaisums bija zagts. Man likas: piekrapj draudziba un melo mila, Un cilvekmilestiba ir tik sapnis velts. Daudz dzive solija, bet beigas vila, Un trudi riebigi bij tur, kur skita zelts. --------------------------------------------Aiz durvim bailigs klauviens atskaneja — «Vai drikst?» — un ienak peleks meitenits. Es brinos, nesaprotu, vai ta feja Vai peksni nakti ausis rozains rits? Bet mana istaba nu gaisa visi kemi — Tos izkliedejis spozo acu skats, Ar milo roku, ko Tu sniedzi memi, Bij drausmais dvesles negaiss klusinats. Kad tagad atkal naktis melni spoki Man dvesli mulsina un pratu lenc — No senam minam auzas varaviksnes loki Un murgus atgaina un projam trenc.
PRINCESE UN ZAKU GANS
Aiz deviniem kalniem un juram, Kur tiekas ar debesim sils, Ka kugis paceltam buram Stav varena karala pils. Mil karalis princesi Elgu, Savu meitinu vienigo. Vai tadel lai saucam to nelgu, Ja nespej vins liegt tai neko? Tai paklausa, ko vina vele, Dzilpadevigs verdzenu pulks, Un jaukakas meldijas spele Sirms dziesminieks — dveselu tulks.
