“stradaja”, un mums jagaida sava karta. Mana karta pienaca ap vieniem nakti. Bez jebkada ievada man jautaja, kas jauns skola un ko es esot darijusi Ziemas osta. Atbildi biju sagatavojusi un teicu, ka man nekad vel osta nav gadijies but, jo kas man, skolniecei, vispar varetu but meklejams osta. Teicu, ka biju kapos vectevam skujas uzlikt (isteniba mans vectevs gul citos kapos, bet sava prata nolemu - kapus tak neviens vala neraks, lai identificetu, kurs bijis mans vectevs).
Negaidiju talakus jautajumus, nolemu pati savu versiju izstastit. Teicu, ka atradu kapos mazu kakiti un ar to rokas apsedos uz solina. Loti nobijos , kad sev aiz muguras izdzirdu viriesa balsi. Virietis staveja aiz dzelonstieplu zoga, runaja kaut kada svesa valoda, un es, no svesa baididamas, jau gribeju begt prom. Negaidot svesais saka vilkt kaut ko no kabatam un meta pari zogam man. Tur bija sokolade un cigaretes, un, kas tur par brinumu, ja es, peckara berns, tadas retas. mantas pacelu un ari uz skolu aiznesu. Maniju, ka pratinatajs laikam ir noticejis, jo nekas nenoradija par pretejo. Iestajas iss klusuma bridis, lai neraditu iespeju vel kaut ko jautat un, gribedama vinu parliecinat, ka man vispar nav par ko baidities, paradiju lidzpanemto skolas gramatu, teikdama, cik labi, ka panemu to lidzi: kamer gaidiju uz pienemsanu, sagatavoju stundas vairakam dienam uz priek?u:
Redzeju, ka gramata atstaja labu iespaidu par manu godigo personibu. Domaju, nu es varu celties un iet, jo uzskatiju lietu par izbeigtu, jo acimredzot sai iestadei nav nekas zinams par citiem maniem nedarbiem: par karogu norausanu, merki sausanu Kurmajas prospekta kada pagraba, ragu un astes piezimesanu Stalina bildei uz zurnala vaka skolas sarkanaja sturiti u.c.
Visi sikie nedarbini mana acu prieksa nozibsnija ka paatrinata kinolente. Bet pratinatajs mani parsteidza ar galigi idiotisku jautajumu, proti, ko mani vecaki runajot par jauno padomju valdibu. Jautajums tika izteikts neveikli un tik neprofesionala limeni, ka es tik tikko nesaku smieties, iedomajoties, kurs gan vinam stastis, par ko vecaki majas runa.
Jaatbild bija, tadel saciju, ka mana mate ar vecomati ta saplesusas, ka nu jau menesiem sava starpa neruna nemaz, snakdamas vien staiga. Viss. Par majam viss skaidrs.
Tad atkal jautaja par skolu, ko runa skoleni, skolotaji, skolenu vecaki. Teicu, skola tuvojas sarikojums un runa galvenokart par to. Laikam pietruka jautajumu. No ta NKVD pratinataja jau ari nekas pratigs nevareja but, tads zals zenkis vien bija, nekadu respektu pret vinu nejutu. Vins man parakstija caurlaidi, teikdams, ja es dzirdot kadus pretpadomju izteicienus, lai nekavejoties vinam pazinojot un lai ostas tuvuma vairak neradoties. Viena miera atbildeju, ka tagad, ziema, man tur nav ko meklet, bet pavasari gan bus uz kapa pukes jauzstada, bet tad jau svesie kugi tur vairs nestaves. Aizverot aiz sevis NKVD nama durvis, jutos vai veselus desmit gadus vecaka. Sapratu, ka pret mani nekadu tiesu pieradijumu nebija, iznemot musu klases komjaunie?a Murovska zinojumu. Zinaju, ka nebus viegli apslept dusmas pret pretigo komjaunieti, tomer nolemu skola nevienam neko neteikt; jo biju par to bridinata.
Driz pec mana nepatikama piedzivojuma sekoja pavisam uztrauco?s notikums, par kuru uzzinaja visa skola, lai gan runaja par to tikai cukstus. No 12. klases bija apcietinati cetri zeni, vienlaicigi ar vairakiem citiem no Liepajas tehnikuma pedejiem kursiem. Driz dabujam zinat apcietinasanas iemeslu: Izradas, uz papira lapas zem virsraksta “Tevijas vanagi” bijusi pierakstiti visu apcietinato zenu uzvardi. Tatad vini tika apsudzeti par skolnieku grupas organizacijas “Tevijas vanagi” organizesanu. Vardu atceros tikai vienam, jo vins speleja klavieres musu 1. vidusskolas skolnieku orkestri. Tas bija Gunars Guza, loti pieklajigs, visada zina pozitivs zens ar atklatu valodu. Puisus tiesaja Baltijas kara apgabala kara tribunals 1947. gada decembri. Visiem piesprieda 25 gadus brivibas atnemsanu ar tiesibu zaudesanu uz 5 gadiem. Tas nebija juridisks tiesas process, bet launs murgs. Par apcietinato zenu talako likteni neviens neko nezinaja.
DAKTERIS ZABERS
Sad tad uz ielas satiku dakteri Zaberu. Vinu pa gabalu vareja pazit pec frizuras, jo vinam bija stipri gari, biezi, pavisam balti mati. Vins bija krietni pari pensijas vecumam, bet joprojam stradaja.
Mes bijam pazistami no vacu laika, kad stradajam viena lazarete - Nr.769. Vacu laika pedeja gada bija izdota pavele, ka visiem jauniesiem, sasniegusiem cetrpadsmit gadu vecumu, bija jastrada, preteja gadijuma jabrauc arpus pilsetas transejas rakt. Es iekartojos darba Liepajas pilsetas valde par kurjeri. Tur ari iemacijos lietot rakstammasinu, jo bija jaraksta veidlapas. Kurjeres darbs man nepatika, un es ilgi tur nepaliku. Radas izdeviba iekartoties daudz smalkaka vieta - vacu kara lazarete par partikas noliktavas uzskaites gramatvedi. Lazaretei bija nodalas visa pilseta, bet gimnazijas eka bija kirurgiska nodala, partikas noliktava un gramatvediba. Visi dokumenti ienaca rokraksta un ar gotu burtiem. Par laimi, gotu rakstus lasiju brivi, jo biju gajusi vacu pamatskola.
Man ieradija pasai savu rakstamgaldu, maksaja pieklajigu algu un deva virsnieku uzturu, ari cigaretes. Tas viss piecpadsmit gadu vecuma.
Visi mani respekteja, un es jutos ka pieaugusi dama. Attieksme pret darbu man bija nopietna. Lazarete stradaju ari kapitulacijas diena, kad plkst. 12 aiz mana loga nokrita pedeja krievu bumba, mani nometot uz gridas, apberot ar apmetuma putekliem un aplejot ar tinti. Plkst.14 lazarete uzvilka baltos karogus gan pie vartiem, gan uz jumta.
Pec kadas pusstundas lazarete ieradas kadi desmit krievu virsnieki. Galvenais arsts paveleja krieviem par godu uzklat galdu ar labakiem edieniem, vinu un sampanieti. Tad atklajas, ka krievu virsnieki izvelejusies so lazareti par apciemojuma objektu, pateicoties sarkanajam karogam uz jumta. Visi bija manami apjukusi un brinijas, ka tas tur gadijies. Vainigais pats pieteicas. Tas bija vacu virsnieks ar palamu “Kukursinskij”. Vins bija Vacijas komunistiskas partijas biedrs no divdesmito gadu sakuma, pat biedra karte aiz frenca oderes saglabata. Vareja manit, ka daudziem istiem vaciesiem tas bija soks, bet ko tu padarisi!
Lazaretes personalam vel viens parsteigums tika sagadats, kad galvenais arsts veda krievu virsniekus uz treso stavu. Tur isteniba bija tikai medikamentu noliktavas, bet kada slegta telpa uzturejas jau izarstetie krievu virsnieki-tankisti. Par vinu atrasanos musu lazarete bija zinajusi tikai tie nedaudzie, kuri vinus, pagalam apdegusus, bija kopusi. Kas un kad vinus pusdzivus atveda, palika mums noslepums. Tiekoties ar savejiem, vini bija stastijusi, Ka vacu arsti viniem dzivibas izglabusi. Jadoma, arsti bija rekinajusies ar kara iznakumu un tada veida cereja iemantot krievu labvelibu. Ka krievi atlidzinaja arstiem, nav zinams, bet vacu komunistu pec nedaudziem menesiem redzeju ar krievu sauteni roka apsargajam savus tautiesus - kara gusteknus drupu novaksanas darbos Liepajas ielas.
Satikusies ar dakteri Zaberu, varejam ka bijusie aculiecinieki parrunat pagatni. Zabers man pastastija, ka stradajot par tiesas medicinas ekspertu, pie viena noradot maju, kura notiek eksperta parbaudes. Es driksteju vinam iet lidzi un paskatities, ka ekspertize notiek. Kabineta ieveda krievu puiseli, mazgadigo noziedznieku, bez vecakiem, bez dzivesvietas, bez dokumentiem. Dakterim Zaberam bija janosaka puisela vecums. Tas nebija gruti, bez tam, ka jau vecaks cilveks, Zabers runaja krieviski. Vins man pastastija, ka tadu zuliku tagad pilna pilseta,no malu malam klaidoni saradusies, visi bez dokumentiem, lai sleptu istos gadus, lai tiktu tiesati ka “mazgadigie”.
Kadu citu dienu dakteris Zabers mani uzaicinaja uz morgu, tur es vinam biju tada ka asistente, bez algas. Mes kopigi izdarijam liku sekcijas, lai konstatetu naves celoni. Zabers mani radinaja parvaret riebumu, sacidams, ka jaunam vieglak pierast, jo bija runats, ka pec skolas beigsanas iesu vina pedas uz medikiem. Zabers jau nezinaja, ka mani sapni par medicinu nekad nepiepildisies.
MATES ARESTS
Agra rita stunda pie musu dzivokla durvim - gan ielas, gan pagalma - atskaneja neganta durvju sisana: Bija atnakusi izkratit musu dzivokli. soreiz es vainiga nejutos, tomer ir neomuliga sajuta, kad svesu cilveku rokas raknajas pa tavam personigam mantam. Neviens ari neko nepaskaidro, ko un kadel mekle.
Visa sausaliga, nopietna kratisana beidzas bez rezultatiem. Lika mums visam parakstities, ka nekas nav panemts.
Un tomer panema musu vienigo apgadnieci, manu mati. Vienkarsi panema un, apcietinaja. Vecamate lika
