delegati? Iestajos rinda. Pienakot pie trapa, attaisiju rokassominu, iznemu savu darba apliecibu tumsi sarkanos vacinos, nozvidzinaju somu sargam gar acim un biju uz kuga. Bet tad apjuku, jo nezinaju, ko talak darit, jo iespejams, ka delegati cits citu pazina, un kads varetu man uzprasit, kas es esmu. Vini visi zosu rinda virzijas pa labi, es pa kreisi. Situacija, maigi izsakoties, riebiga, jo atpakal skriet ari nebutu visai pratigi: tad mani noteikti redzetu kuga noverotaji. Lenam, uzmanigi ieklausidamas, vai nedzirdesu krievu valodu, virzijos uz prieksu. Nekur neviena dziva cilveka nemaniju, visi acimredzot piedalijas viesu uznemsana. Sapratu, ka jaslepjas, bet kugitis mazs. Nokapu pa tadam sauram trepitem leja, tur pavisam saurs gaitenitis ar vairakam mazam durtinam abas puses. Pie vienam pieklauveju, nekadas atbildes. Pagriezu rokturi, durvis atveras, ieksa neviena nebija.
Iesmaucu mazitina kajite. Tur nu es staveju un brinijos, cik praktiski tada maza telpina viss iekartots divam personam, jo viena puse divstaviga lavina, vidu mazs galdins, otra puse skapis un plaukti, viss no peleka metala. Kartiba ideala, nekur nekas nemetajas, visi kakti tiri.
Nu ir ista reize, nodomaju, kaut nu varetu kur paslepties! Vispirms iedomajos par skapi, bet cik ilgi tada saura dzelzs skapi cilveks var izturet, varbut dazas stundas, un tad? Butu vismaz kartiga pagulte bijusi, ne, tadas tur vispar nebija.
Zem apaksejas lavinas iebuvetas atvilktnes, tur var tikai kaki paslept, ne mani. Aiz lielam bedam par to, ka neredzeju nevienu piemerotu sleptuvi, apsedos, lai pratigi apsvertu ricibas planu. Te peksni paveras durvis un, spriezot pec zelta uzsuvem, kads virsnieks, parsteigts ar mani sasveicinajas un tulin aizgaja. Nesapratu vina ricibu. Kadel vins nepainteresejas, ko es kajite mekleju? Labi vismaz, ka sedeju mierigi pie galda, it ka gaiditu kadu. Un nebija ilgi jagaida. Pec kadas minutes vai divam tas pats virsnieks atgriezas kopa ar otru, kurs bija sis kajites saimnieks. Vins stadijas prieksa. Es no uztraukuma vina vardu pat nesadzirdeju, tikai ieveroju, ka mana prieksa stav gara auguma slaids virietis, linubaltiem matiem, tadam pasam uzacim un skropstam. Gadu vinam vareja but ap trisdesmit pieci, ne vairak.
Pec vairakkartigas atvainosanas es vinam pastastiju, kada veida nokluvu uz kuga. Ka neesmu ieradusies kopa ar krievu delegaciju, bet pati par sevi, izmantojot gadijumu. Paradiju savu darba apliecibu, kura krasas zina daudz tumsaka par tiem sarkanajiem vakiem, kados bija delegatu dokumenti. Redzedama, ka somu virsnieki nedusmojas, bet ar lielu zinkari mani klausas, kluvu ar katru minuti drosaka. Man pat piedavaja visdazadakos stipros dzerienus, no kuriem man toreiz vel nebija nekada saprasana, tadel laipni atlavu sevi uzcienat ar francu konjaku. Atkal, ka parasti, izstastiju visu par krievu okupantu sausmu darbiem un pasas beigas pajautaju, vai uz kuga butu kads, ar kuru es varetu parunat par begsanas iespejam un ka es vislabpratak begtu ar so pasu kugi, ja mani taja varetu noslept. Tas ar linubaltajiem matiem pateica, ka tiesi vins par siem jautajumiem atbildot, jo esot politiskais instruktors jeb, ka krievi sakot, 'politruk'.
So vardu vins zinaja krieviski. Ar blondo es sarunajos zviedriski, bet ar otru - vaciski. Tad somu 'politruks' man pacietigi izskaidroja, ka likumi neatlauj uz kara kugiem beglus slept, jo par to vinu var tiesat. Otrkart, pirms iziesanas jura krievi kugi pamatigi parmeklesot, un tad mani vel bargak tiesatu. Pasai negribot, uzzinajusi visu par likumiem, saku raudat. Centos satureties, bet asaras pluda pa vaigiem straumitem. Ak, kads kauns! Virsnieki, gribedami mani iepriecinat pec sava prata un saprasanas, nolika man prieksa divas viskija pudeles un cigaretes, lai es to visu nemot lidzi uz majam. Sapratu, ka vini velas atrak mani dabut prom, tadel grib uzpirkt ar viskiju, kas pasiem loti garso.
Par piedavato viskiju apvainojos lidz sirds dzilumiem un raudas uzreiz pargaja. Teicu, ka esmu pateiciga par man veltito laiku un uzmanibu, bet viskiju lai izdzer pasi uz manu veselibu, jo neesmu nakusi pec davanam. Es tikai gribeju no vinu mutes uzzinat par begsanas iespejam.
Vel paludzu, lai atlauj man atstat kugi, kad satumsis, jo gaisma man ir bailes no vietejiem varas parstavjiem, kuri var mani nofotografet vai pat apcietinat. To man atlava un tulin lika pavaram sagatavot vakarinas. Laiku pa laikam ienaca vel kads virsnieks, kurs zinoja, ka izskatas krasta. Krievu viesi sen jau bija aizbraukusi, bet pa krastmalu staigajot vairaki viriesi. Es pati saku nervozet, pirmkart, negribeju ilgak apgrutinat laipnos somus, otrkart, pasai ari jatiek laicigi majas. Man radas 'fiksa' ideja. Pajautaju, vai vini nevaretu man aizdot uz piecam minutem vienu jurnieka meteli un cepuri, un lai kads matrozis man atnak lidzi, aiz pirma stura es vinam visu atdotu.
Sie loti nopriecajas par manu ideju, iznema no skapja virsnieka meteli ar visam uzsuvem, iedeva skaistu formas cepuri un abi pirmejie virsnieki pasi naca mani pavadit.
Lidz Doma laukumam gaju viniem abiem pa vidu, metelis man sniedzas lidz pasam potitem, cepuri biju uzmaukusi dzili uz acim. Gribeju turpat atvadities. Ne, viniem griboties pastaigaties pa sauszemi. Ar lielako prieku vini pavadisot mani lidz stacijai, ja ta nav parak talu. Meteli nogerbu vel Vecriga, tapat atdevu cepuri.
Atvadotes pie stacijas, tas, kurs bija 'politruks' man pateica sadus divainus vardus: 'Ja tu esi nakusi pie mums ka draugs, tad mes tev sakam paldies par apciemojumu, bet, ja tu esi iesutita pie mums ar uzdevumu, tad ne.' Ka jus varat iedomaties, ka es gribetu jums kaitet?' 'Tadel, ka tu parvaldi valodas parak profesionali,' vins atbildeja. 'Ludzu, ticiet, es nacu ka draugs,' pateicu, un mes skiramies ka draugi. Un neviens putnins pakal nenodziedaja.
Taja vasara nenodziedaja, un es priecajos, ka neviens nezina neko. Viss kluva citadi, kad izmeklesanas laika epizodes, uzpeldeja cita pec citas. Par Pjeru un Martu Landeriem ari neviens man neko nejautaja turpat veselu gadu, sak, lai sakrajas materials. Kad pienaks laiks, izmantos.
Kadu laicinu mani uz pratinasanam nesauca. Man pasai lika ar mantam parvakties uz citu kameru, kur jau bija prieksa kada cita ieslodzita - Aina Z. Es so parmainu iztulkoju pec sava prata. Domaju, ka viss, ko vini zinaja, nu ir apspriests, izsmelts un ieprotokolets. Tagad mani saliek kopa ar kadu, ar ko parunaties, jo aiz gara laika tak var aizplapaties un aizmirsties un kaut ko nevilus izlaist no sleptajiem apcirkniem. Lai man neviens nemegina iestastit, ka izmeklesanas izolatoru sienam nav ausu. Plapaju visadus niekus, apdomajot katru. teikumu. Aina Z. man pastastija nedaudz par sevi, par apstakliem, kados vinu apcietinaja, ka ari nosauca visu puisu vardus, ar kuriem kopa vinu apsudzeja un kuri smaka turpat blakus kameras. Man visi nosauktie vardi bija svesi, iznemot Knutu Skujenieku, kuru toreiz vel personigi nepazinu.
Pa to laiku augsa kabinetos tika safabriceta pret mani visai smaga apsudziba.
Tak jau kada neredzama roka visu dirigeja un kads konsilijs sanaca kopa, lai novertetu izmekletaja paveikto, bet, liekot uz justicijas svariem, izskatijos nepietiekami smaga.
Lai mani padaritu smagaku, nakosaja pratinasana man jautaja: 'Un ko jus darijat Baltijas jura?' ' Ka to saprast?' es apmulsusi iesaucos. 'Nu ta - kam un par kadiem slepeniem objektiem jus devat zinas uz arzemem?'
Man bija uz meles jautajums: 'Vai jus esat prata jucis?' Tomer savaldijos un atbildeju, ka vienigo reizi esmu jura bijusi tad, kad darba vieta tika piedavatas biletes par divdesmit pieciem rubliem, lai ar pasazieru kugi 'Gruzija' mazliet pavizinatos, apmetot nelielu likumu tepat Latvijas udenos.
'Un citas reizes, vai par tam jus esat aizmirsusi?' 'Jus laikam domajat to Bolderajas jahtu, ar kuru reiz vizinajos pa Daugavu. Ta tika lidz Bulliem un tulin vetras del atgriezas, jo jura iet bija parak bistami. Aizbrauciet uz Bolderaju un pajautajiet, tur jums visu, kas jus interese, pastastis.' vel liku, lai pieraksta jahtas nosaukumu. Jautajums izsmelts. Ta vismaz es domaju. Nakosaja diena mani sauca atkal. Tad mani nema prieksa 'krustugunis'. Pratinasana piedalijas Trautmanis, vel viens izmekletajs un pats izmeklesanas dalas prieksnieks Vitols, kurs bija uznemies pratinasanas vadibu. Nezinu tikai, kada sakariba man tik liels gods tika paradits.
Vitols sedeja uz kresla pa amerikanu modei, vienu kaju parlicis otras celim, lai visi redz, kadas smukas arzemju zekes sim kajas. Visu laiku, reizem kaju pakustinadams, vins mani pa to Baltijas juru vien gremdinaja, bet nogremdet neizdevas. Tad vins saskaitas un ar lielu uzsvaru pazinoja: 'Jus varat atzities vai neatzities, mums tas vienalga, jo jums tik un ta desmit gadi garanteti.'
'A, nu ja ta, tad kadel jus man absurdus jautajumus uzdodat?' Lai nu ka, bet sads kategorisks pazinojums kolosali saboja garastavokli uz vairakam dienam, nedelam, menesiem.
Pedigi pienaca diena, kad sauca augsa visu pierakstito izlasit. Lieta skaitijas pabeigta. Kas tik tur viss nebija! Tak jau Trautmanis lielu centibu bija paradijis, lai izpatiktu prieksniecibai. Visadi panti paradijas uz lietas vaka. Tajas dienas uzzinaju, ko vel neviens nezinaja: pasaulslavena makslinieka - grafika Sigismunda Vidberga 'Erotika' esot pornografija. Reiz kratisana pie manis bija atrasti tris Vidberga zimejumi un vel viens, kuru manas draudzenes virs ludza palielinat. Ta par 'pornografijas glabasanu izplatisanas noluka' pants klat. Rita Platonova, kad vel pie vinas dzivoju, ilgaku laiku nelika mani miera, lai es vinai pardodot melnbalto, stripaino jaku, kuru biju jau gadu valkajusi. Uz Platonovas un citu liecibu pamata man pants par spekulaciju klat. Ar sirdi un dveseli to loti smagi pardzivoju, jo spekulantus es organiski ciest nevareju.
Ari 'draudzene' Eleonora pret mani bija safantazejusi pamatigu apsudzibas liecibu. Kopa ar savu draugu vini
