Kriminaltiesibu jedzienu skaidrojosa vardnica

neuzmanibas un par kuru draud kriminalsods. Izsmeloss noziegumu uzskaitijums dots KK Seviskaja dala. Par noziegumu atzistams tikai nodarijums, kuram piemit sadas pazimes - bistamiba^, prettiesiskumsv, sodamibav, vainigumsv.

NOZIEGUMUS IZDARIJUSO KARAVIRU NOSUTISANA UZ DISCIPLINARO BATALJONU

Pamatsods, kuru var piemerot tikai obligata karadienesta karaviram, kas izdarijis noziegumu, par kuru ir paredzeta nosutisana uz specialo karaspeka dalu - disciplinaro bataljonu. Sis soda veids piemerojams ari tad, ja ir izdarits noziegums, par kuru ir paredzeta brivibas atnemsana, bet tiesa, ieverojot lietas apstaklus un notiesata personibu, atzist par lietderigu brivibas atnemsanas vieta piemerot nosutisanu uz disciplinaro bataljonu uz tadu pasu laiku.  Pirmaja gadijuma personu var nosutit uz  disciplinaro bataljonu uz laiku no trim menesiem lidz diviem gadiem, otraja gadijuma - uz laiku lidz trim gadiem. Nosutisanu uz disciplinaro bataljonu brivibas atnemsanas vieta nevar piemerot personam, kas agrak izcietusas brivibas atnemsanas sodu.

O

OBJEKTIVAS PUSES FAKULTATIVAS PAZIMES

Vieta, laiks, nozieguma panemieni un riki; situacija, kada tas izdarits; ricibas veids un citas pazimes, kas raksturo nodarijuma arejas izpausmes. Fakultativo pazimju konstatacija ir obligata atseviskos gadijumos, proti - ja konkreta KK Seviskas dalas panta definetas pazimes ir paredzetas ka kvalificejosas. Citos gadijumos noteiktas pazimes ir jaievero, nosakot sodu par noziegumu, tacu tas neietekme kvalifikaciju. Piemeram, KK 204.p. 3.d. ir paredzeta atbildiba par seviski launpratigu huliganismu. Noziegums ir izdarits, ja huliganiska pec rakstura darbiba veikta, lietojot vai meginot lietot saujamierocus, nazus, kastetes un citadus aukstos ierocus, ka ari citus prieksmetus, kas speciali pielagoti miesas bojajumu nodarisanai. So prieksmetu esamiba ir iztirzajama nozieguma objektivas puses fakultativa pazime. Tai ir butiska nozime, norobezojot seviski launpratigu huliganismu no citiem ta veidiem. Kvalificejot, piemeram, slepkavibu, sim apstaklim nav nozime.

ORGANIZETA GRUPA

Lidzdalibas forma, kas izpauzas vairak neka divu personu izveidota stabila apvieniba, kas radita noluka kopigi izdarit noziedzigus nodarijumus un kura ieprieksejas norunas laika starp grupas dalibniekiem sadaliti pienakumi. Organizetas grupas jedziens dots KK 17.2.p. Noziegumu izdarisana organizeta grupa saskana ar KK 37.p 2.pk. ir atzistama par atbildibu pastiprinoso apstakli. KK Seviskas dalas atseviskos pantos nozieguma izdarisana organizeta grupa tiek atzits par kvalificejosu apstakli, piemeram,143.1.p.

ORGANIZETAJS

Lidzdalibnieks, kas noziegumu reali organizejis vai vadijis. Organizetajs izveido noziedzigu grupu, organize un/ vai vada konkreta nozieguma istenosanu. Lai atzitu personu par organizetaju, pietiekami, ja ir izdarita vismaz viena no sim darbibam. Organizetaja riciba ir jakvalifice atbilstosi KK pantam, kura paredzeta atbildiba par attiecigo noziegumu, atsaucoties uz KK 17.p. 4.d.

ORGANIZETAS GRUPAS IZVEIDOTAJS

Persona, kas so grupu reali izveidojusi. KK 17.2.p. 2.d. noteikts, ka organizetas grupas izveidotajs atbild par visiem tas noziedzigajiem nodarijumiem, ja tie ietilpst vina nodoma.

ORGANIZETAS GRUPAS VADITAJS

Persona, kas vada nozieguma izpildi ta realizacijas procesa.

P

PABEIGTS NOZIEGUMS

Nozieguma stadija, kad kriminallikuma definetais nodarijums izdarits pilnigi lidz ta logiskam galam; pabeigtu nodarijuma raksturo visu konkreta nozieguma sastava pazimju esamiba. Atskiriba no citam stadijam pabeigta nozieguma kvalifikacija veicama atbilstosi attiecigam KK Seviskas dalas pantam, neatsaucoties uz Visparigas dalas normam.

PIESAISTIBA NOZIEGUMAM

Personas riciba tisas darbibas vai bezdarbibas forma, kas saistita ar cita individa realizetu noziegumu, bet nav veicinajusi ta izdarisanu. Personas riciba neatrodas celonsakariba ar noziegumu; individu, kas to ir izdarijis, nevar atzit par lidzdalibnieku. Izskir sadus piesaistibas veidus - ieprieks neapsolita slepsana^, nezinosana^ un nozieguma pielausana^ (sal. ar atbalstitaja^ ricibu).

POLICIJAS KONTROLE

Papildsods, ko tiesa var noteikt ka piespiedu lidzekli noluka parraudzit no brivibas atnemsanas vietas atbrivotas personas uzvedibu un paklaut to policijas iestazu noraditiem ierobezojumiem. Policijas kontroli var noteikt, notiesajot ar brivibas atnemsanu uz laiku no viena gada lidz trim gadiem. Ja notiesatais si papildsoda izciesanas laika izdarijis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstaj ar brivibas atnemsanu uz tadu pasu laiku. Personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemerot sadus ierobezojumus: aizliegumu atstat dzivesvietu noteikta diennakts laika; aizliegumu uztureties noteiktas sabiedriskas vietas; aizliegumu izbraukt no noteiktas administrativas teritorijas bez policijas atlaujas; pienakumu ierasties policijas iestade registracijai no vienas lidz cetram reizem menesi. Lai parbauditu, ka persona ievero noteiktos ierobezojumus, policijas darbinieki var to apmeklet katra diennakts laika.

PRETTIESISKUMS

Neatnemama nozieguma pazime; nodarijuma bistamibas juridiska izpausme. Prettiesiskums ka noziegumu raksturojosa pazime nozime, ka, veicot noziedzigu ricibu, persona parkapj aizliegumu, kuru ietver noteikta kriminaltiesiska norma, respektivi - rikojas preteji likumam.

PRIVILIGETS  NOZIEGUMA SASTAVS

Nozieguma sastavs, kura bez pamatsastava pazimem ir paredzetas papildpazimes, ieverojot kuras likumdevejs diference atbildibu tas samazinajuma virziena. Priviligeti ir nozieguma sastavi, kas defineti KK 80.p. 2.d., 100., 102., 107. un dazos citos Seviskas dalas pantos.

R

RECIDIVS

Daudzejadibas veids. Par kriminaltiesisko vai legalo recidivu atzistami vienas personas izdaritie divi vai vairaki patstavigie noziedzigie nodarijumi, ja pedejo noziegumu persona izdarijusi, budama notiesata par agrakiem