Apstaklis, kuram pastavot persona netiek saukta pie kriminalatbildibas par istenotu darbibu, kas areji lidziga noziegumam. Kriminalatbildiba tiek izslegta sakara ar nozieguma sastava neesamibu personas riciba, proti - izpildot noziedzigu paveli vai rikojumu, persona neapzinas ta noziedzigo raksturu un, izejot no lietas apstakliem, vina nav bijusi spejiga to apzinaties, respektivi, nav vainiga nozieguma. Launpratigi izmantojot dienesta stavokli un dodot paklautai/ padotai personai noziedzigu paveli vai rikojumu, noziegumu ir izdarijis individs, kas apzinati to izdevis. Tapec tiesi si persona tiek saukta pie kriminalatbildibas par izdarito. Ja, izpildot paveli/ rikojumu, persona ir apzinajusies to noziedzigumu, pie kriminalatbildibas tiek saukta ari vina.
Objektivo un subjektivo pazimju kopums, kas raksturo nodarijumu ka noziegumu. Nozieguma sastavs ietver sadas pazimes:
Noziedzigas darbibas attistibas posms vai etaps. Nozieguma stadija atspogulo dazadas vainigas personas nodoma realizacijas pakapes. Kriminaltiesibu teorija izskir tris nozieguma stadijas -
Pilnvarotas personas - tiesnesa, izzinas izdaritaja, prokurora - darbibas rezultats, kas izpauzas ka pilnas atbilstibas konstatacija starp ipasibam, kas piemit areja pasaule veiktai ricibai, un pazimem, kas raksturo noteiktu KK definetu noziegumu. Sadas atbilstibas konstatacija ir pamats individa ricibas atzisanai par noziegumu, bet personas par noziedznieku, ka ari kriminalsoda piemerosanai vinai.
Otra nozieguma stadija. Nozieguma meginajums ir tisa darbiba, kas tiesi versta uz nozieguma realizaciju, ja tas nav izdarits lidz galam no vainiga gribas neatkarigu iemeslu del. Izskir pabeigtu un nepabeigtu nozieguma meginajumu. Pabeigts meginajums ir, kad persona ir izdarijusi visu, ko vina uzskatija par nepieciesamu noluka sasniegt noteiktu noziedzigu rezultatu, proti, lai noziegums butu pabeigts, tacu no vinas gribas neatkarigu iemeslu del tas nav izdarits lidz galam. Nepabeigts meginajums nozime, ka personai nav izdevies pilnigi realizet savu nodomu, proti, individs nav izdarijis visu, ko vins uzskatija par nepieciesamu, lai noziegums butu pabeigts, no vinas gribas neatkarigu iemeslu del. Lidztekus tam, ieverojot meginajuma raksturu, izskir meginajumu ar nederigiem lidzekliem un meginajumu pret nederigu objektu. Meginajums ar nederigiem lidzekliem nozime, ka persona, veloties izdarit noziegumu, izmantojusi tadus lidzeklus vai panemienus, ar kuriem nav bijis iespejams sasniegt velamo rezultatu, piemeram, indes vieta ir izmantojusi nekaitigu vielu, skabes vieta udeni utt., pie tam nav apzinajusies izveleto panemienu un lidzeklu nepilnvertigumu. Meginajums pret nederigo objektu nozime, ka persona kludaini uzskata, ka apdraud objektu, bet faktiski to apdraudet nav iespejams, piemeram, meginajums noslepkavot mirusu cilveku vai manekenu. Persona, kas meginajusi izdarit noziegumu, tiek saukta pie kriminalatbildibas atbilstosi pantam, kura paredzeta atbildiba par pabeigtu nodarijumu, atsaucoties uz KK 15.p. 2.d.
Nozieguma areja izpausme, kuru var noverot no malas. Objektiva puse ir obligata nozieguma sastava pazime. Tas nozime, ka objektivas puses trukuma del nevienu nodarijumu nevar atzit par noziegumu. Nozieguma objektivas puses elementi ir nodarijums
Kriminallikuma aizsargata svariga interese vai nemateriala vertiba, kura ir apdraudeta ar noziegumu. Kriminaltiesibu teorija izskir tris nozieguma objekta veidus - visparejs, grupas vai specialais un tiesais. Visparejs nozieguma objekts izpauzas ka visu interesu kopums, kuru aizsarga kriminallikums. Visparejs objekts ir kopejs visiem noziegumiem. Grupas vai specialais objekts ir ar kriminallikumu aizsargats lidzigu interesu kopums, kas ir apdraudets ar noziegumu. Tiesais objekts ir konkreta kriminallikuma aizsargata svariga interese, kura ir apdraudeta ar noziegumu. Kriminalkodeksa Seviskas dalas struktura tiek veidota, ieverojot apdraudeto interesu raksturu.
Nozieguma piesaistibas veids. Si riciba saprotama ka nozieguma nenoversana; ta ir bezdarbiba, kuru pielavusi persona, kurai ar likumu ir uzlikts pienakums nepielaut noziedzigu ricibu un kas bijusi spejiga to noverst. Kriminalkodeksa nav speciala norma, kura paredzeta atbildiba par nozieguma pielausanu. Tacu KK 146.2.p. (neapziniga un neveriga izturesanas pret mantas apsardzibu) un 163.p. (nolaidiba), ir paredzeta ari atbildiba par nozieguma pielausanu.
Materiala vertiba, saistiba ar kuru noziegums ir izdarits vai pret kuru tas ir versts. Nozieguma prieksmets nav nozieguma obligata pazime. Atskiriba no kriminalnodarijuma objekta nozieguma prieksmetam ne vienmer tiek nodarits kaitejums. Nozieguma prieksmetu jaatskir no nodarijuma rika, respektivi, no materiala prieksmeta, kuru izmantojot vai ar kura palidzibu delikts tiek izdarits, ka ari no tiesa
Nozieguma iekseja butiba, respektivi - personas psihiska attieksme pret vinas noziedzigo nodarijumu un ta sekam. Lidzas citiem nozieguma sastava elementiem subjektiva puse ir obligata nodarijuma atzisanai par noziegumu. Subjektivo pusi raksturo sadi elementi -
Fiziska pieskaitama persona, kas ir sasniegusi KK 10. panta noteikto vecumu un ir vainiga nozieguma. Vards 'fiziska' saistiba ar nozieguma subjektu nozime, ka izdarit noziegumu un atbildet par to atbilstosi kriminallikumam var tikai cilveks. Saskana ar KK 17.2.p. par noziedzigiem nodarijumiem juridiskas personas lietas atbild tas fiziskas personas, kuras tos izdarijusas ka sis juridiskas personas parstaves, tas uzdevuma vai sastavot tas dienesta. Minimalais vecums, pec kura sasniegsanas personu var saukt pie kriminalatbildibas, ir sespadsmit gadi. KK 10.p. 2.d. ir uzskaititi noziegumi, par kuriem pie atbildibas var saukt personas, kas sasniegusas cetrpadsmito dzivibas gadu. Sis uzskaitijums ir izsmeloss, sakara ar ko to nevar patvaligi papildinat (sk.
Latvijas kriminallikuma paredzets bistams nodarijums darbibas vai bezdarbibas forma, kas izdarits tisi vai aiz
