nosacitu pirmstermina atbrivosanu no soda un ta aizstasanu ar vieglaku sodu (KK 51.p.).
Vainas forma, kas izpauzas
Piesaistibas veids, kas izpauzas ka tisa bezdarbiba, respektivi, kompetentu valsts iestazu - policijas, prokuraturas vai citu valsts instituciju - neinformesana par citas personas gatavosanos noziegumam vai ta istenosanu. Persona pati neveicina noziegumu, bet, zinot par ta istenosanu vai gatavosanos tam, neizpilda ar likumu uzliktu pienakumu zinot attiecigajai valsts institucijai. Nezinosana ir kriminalsodama tikai likuma ipasi paredzetos gadijumos, proti - ja tiek gatavots vai ir izdarits noziegums, kurs ir paredzets KK 59.-64., 65.1.p. 2.d., 68.1., 68.2. un 68.3.pp., 72., 82., 98., 99., 141.pp., 219.p. 2. un 3.d., 221.1.p. 2.d., 214.2.p., 222.1.p. 2.d. un 222.2.p. 3.d. un 229.p. 3.punkta. Pie kriminalatbildibas par nezinosanu personu var saukt, ja vinai bija drosa informacija par nozieguma gatavosanu vai realizaciju.
Kriminalkodeksa 82., 211. un 222.pp. saprotama ka sistematiska noteiktas darbibas istenosana.
Tisa vaina ka vainas forma. Noziegums uzskatams par izdaritu ar nodomu vai tisi, ja persona, kas to izdarijusi, ir apzinajusies savas darbibas/ bezdarbibas bistamo raksturu, paredzejusi tas bistamas sekas un velejusies tas vai apzinati pielavusi to iestasanos. Kad persona velejusies seku iestasanos, nodoms uzskatams par tiesu, bet kad tas apzinati pielavusi, vienaldzigi izturoties pret seku iestasanos, nodoms uzskatams par netiesu.
Kriminaltiesisko normu kolizija, respektivi - gadijums, kad noziegums atbilst vairakiem nodarijumu sastaviem, kas paredzeti dazados pantos vai to dalas. Izskir: a) visparigas un specialas normas konkurenci un b) specialo normu konkurenci. Saskana ar likuma 'Par likumu un citu Saeimas, valsts prezidenta un ministru kabineta pienemto aktu izsludinasanas, publicesanas un speka esamibu' 8.pantu, konstatejot pretrunu starp normativos aktos ietvertam visparejam un specialajam tiesibu normam, vispareja tiesibu norma ir speka tiktal, ciktal to neierobezo speciala tiesibu norma. Specialo normu konkurences paveidi ir:
1) divu kvalificejoso sastavu konkurence;
2) divu privilegeto sastavu konkurence;
3) kvalificejosa un privilegeta sastava konkurence.
Personas atzisana par vainigu nozieguma ar tiesas spriedumu, piespriezot par nodarijumu brivibas atnemsanu uz noteiktu laiku, bet neizpildot sodu, ja parbaudes laika notiesatais neizdaris jaunu deliktu un ar priekszimigu uzvedibu un godigu darbu attaisnos vinam davato uzticibu. Nosaciti notiesajot, tiesa nosaka parbaudes laiku no viena gada lidz pieciem gadiem. Ja nosaciti notiesatais parbaudes laika izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka vinam sodu atbilstosi KK 39.p. paredzetajiem noteikumiem, respektivi, noteiktajam sodam pilnigi vai daleji pievieno soda dalu, kas vel nav izciesta pec iepriekseja sprieduma. Saskaitot sodus saja panta paredzetaja kartiba, soda kopejais laiks nedrikst parsniegt sa veida sodam noteikto maksimalo laiku. Saskaitot brivibas atnemsanas sodus, iznemot muza ieslodzijumu, soda kopejais laiks nedrikst parsniegt divdesmit piecus gadus.
KK 50.,50.1. un 51. pp. paredzetais instituts, kas izpauzas notiesata, kurs izcies brivibas atnemsanas sodu vai nosutits uz disciplinaro bataljonu, atbrivosana no soda izciesanas pirms termina, kas bija noteikts sprieduma. Nosacito pirmstermina atbrivosanu notiesatajam var piemerot tikai tad, ja vins ar priekszimigu uzvedibu un godigu attieksmi pret darbu pieradijis labosanos, bet gadijuma, kad soditais noziegumu izdarijis alkoholisma, narkomanijas vai toksikomanijas ietekme, ja vins labpratigi izgajis arstesanas kursu vai uzsacis arsteties no alkoholisma, narkomanijas vai toksikomanijas soda izciesanas laika. To nevar piemerot personai, kurai naves sods aizstats ar brivibas atnemsanu apzelosanas vai amnestijas kartiba, un notiesatajam, kam brivibas atnemsana noteikta uz visu muzu (muza ieslodzijums). Nosacitu pirmstermina atbrivosanu no soda var piemerot, kad notiesatais faktiski izcietis KK 50. vai 51.p. noteikto soda dalu. Atbrivosana no soda ir nosacita, jo, izdarot jauno nodarijumu neizciesta soda laika, personai ne tikai ir jaatbild par jauno noziegumu, bet ari jaizcies neizciesta soda dalu. Lidzas tam neizciesta soda dalu var izpildit, ja persona izvairas no arstesanas kursa pabeigsanas narkologiska arstniecibas iestade, kura vina uzsakusi arsteties no alkoholisma, narko- vai toksikomanijas.
Nodarijuma sastava veids, kura ietvertas pazimes, kas raksturo gatavosanos noziegumam, tacu delikta atzisanai par istenotu nav nepieciesama nedz seku iestasanas, nedz noziedzigas darbibas realizacija lidz galam. Lidzigi formala sastava noziegumiem, istenojot deliktu ar noskeltu noziegumu sastavu, sekas var iestaties, tacu tas nemaina nodarijuma sastava butibu. Noziegums ar noskeltu sastavu ir pabeigts laikpunkta, kad persona izdara darbibu, kura velak var veicinat vai atvieglot daudz bistamakas norises. KK 72.p. ir paredzeta atbildiba par banditismu, kura nozieguma sastavs ir konstruets ka noskelts. Banditisma merkis ir uzbrukums apbrunotas stabilas grupas sastava, tacu par pabeigtu tas uzskatams nevis tad, kad ir iestajusas ta sekas vai tas ir izdarits, bet ir pabeigts ar bandas izveidi.
Laikposms, pec kura notecesanas notiesajoss spriedums nav izpildams. Sis noilgums skaitams no dienas, kad spriedums stajies likumiga speka. Atkariba no piespriesta soda notiesajosa sprieduma izpildes noilgums tiek noteikts no trim lidz desmit gadiem. Notiesajoso spriedumu nedrikst izpildit, ja pec sprieduma stasanas speka KK 46.p. noteikta laikposma persona nav izdarijusi jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brivibas atnemsanas sodu uz laiku, ne mazaku par vienu gadu, un saja laika vina nav izvairijusies no soda izciesanas.
Notiesajosais spriedums nav izpildams, ja no ta pienemsanas laika pagajusi piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav partraucis jauns noziegums. Noilgums nav piemerojams personai, kurai piespriests muza ieslodzijums un izraidisana no valsts.
Neuzmanibas veids, kas izpauzas noziedznieka psihiska attieksme pret noziedzigu nodarijumu, kuru raksturo sadas pazimes:
1) persona neparedz savas ricibas noziedzigo seku iestasanas iespeju;
2) personai tas japaredz;
3) persona var tas paredzet.
Vislielakas bistamibas pakapes lidzdalibas forma. Noziedziga organizacija ir stabila apvieniba, kas izveidota noluka sistematiski nodarboties ar noziegumiem. Noziedzigai organizacijai ir sarezgita interna struktura, kas veidota pec hierarhijas principa, un stingra iekseja disciplina.
Neuzmanibas veids, kas izpauzas noziedznieka psihiska attieksme pret noziedzigu nodarijumu, kad persona, kas to izdarijusi, ir paredzejusi savas darbibas vai bezdarbibas sabiedriski bistamo seku iestasanas iespeju, bet vieglpratigi palavusies, ka tas vares noverst.
