Kriminaltiesibu jedzienu skaidrojosa vardnica

skaitot no dienas, kad spriedums stajies likumiga speka. Ja naudas sods nav samaksats menesa laika no dienas, kad spriedums stajies speka, vai ari noteikta termina, gadijumos, kad samaksa atlikta vai sadalita terminos, bet notiesatajam nav lidzeklu, no kuriem to varetu piedzit, so sodu aizstaj ar brivibas atnemsanu uz laiku, kura ilgumu tiesa nosaka sada samera: naudas sods lidz desmit minimalam menesalgam - brivibas atnemsana uz laiku lidz trim menesiem; naudas sods no desmit lidz trisdesmit minimalam menesalgam - brivibas atnemsana uz laiku no trim lidz sesiem menesiem; naudas sods virs trisdesmit minimalam menesalgam - brivibas atnemsana uz laiku no sesiem menesiem lidz vienam gadam. Ja naudas sodu vai ta dalu samaksa laika, kad notiesatais naudas soda vieta izcies brivibas atnemsanas sodu, notiesatais atbrivojams vai brivibas atnemsanas ilgums saisinams samera ar samaksato naudas soda dalu. Saisinot noradita veida soda laiku, brivibas atnemsanas laiks ieskaitams atbilstosi tiesas noteiktam sameram.

NAVES SODS

Iznemuma soda veids, kuru lidz ta pilnigai atcelsanai atlauts piemerot par tisu slepkavibu pastiprinosos apstaklos (99. p.), banditismu (72.p.), darbibam, kas dezorganize darbu brivibas atnemsanas iestades (72.1.p.), izvarosanu seviski pastiprinosos apstaklos (121.p. 4.d.), gaisa kuga nolaupisanu seviski pastiprinosos apstaklos (214.2.p. 3.d.). Naves sodu nevar piespriest personam, kas lidz nozieguma laikpunktam nav sasniegusas astonpadsmit gadu vecumu, un sievietem, kas likumparkapuma laika vai sprieduma pienemsanas bridi bijusas grutniecibas stavokli.

NEIZCIESTAS SODA DALAS AIZSTASANA AR VIEGLAKU SODU

KK 50., 50.1. un 51. pp. paredzetais instituts, kas izpauzas notiesata, kurs izcies brivibas atnemsanas sodu vai ir nosutits uz disciplinaro bataljonu, atbrivosana no soda izciesanas pirms termina, kurs noteikts sprieduma, aizstajot to ar vieglaku sodu. To nevar piemerot personai, kam naves sods aizstats ar brivibas atnemsanu apzelosanas vai amnestijas kartiba, un notiesatajam, kam brivibas atnemsana noteikta uz muzu. Neizciestas soda dalas aizstasanu ar vieglaku sodu var piemerot, kad notiesatais faktiski izcietis KK 50. vai 51. panta noteikto soda dalu.

NELAIMES GADIJUMS (CASUS)

Kaitejuma nodarisana kriminallikuma aizsargatam interesem, ja persona, kas to ir izdarijusi, rikojas bez nodoma vai neuzmanibas (nevainiga uzvediba), proti - ta nav paredzejusi savas ricibas sabiedriski  bistamo seku iestasanas iespeju, respektivi, nav varejusi un nevajadzeja tas paredzet. Ja noticis nelaimes gadijums, personu nevar saukt pie kriminalatbildibas par notikuso.

NEPIECIESAMA AIZSTAVESANAS

Ka apstaklis, kas izsledz kriminalatbildibu, tas pastav, ja persona, izdarot darbibu, kas atbilst noteiktam kriminallikuma paredzetam nodarijumam, rikojas noluka aizsargat valsts, sabiedriskas vai personas intereses, vai kadu citu objektu un pie tam nav parkapusi nepieciesamas aizstavesanas robezasv. Nepieciesamas aizstavesanas stavokli kaitejums var but nodarits tikai personai, kura ar savu ricibu apdraud kriminallikuma aizsargatu interesi. Apdraudejumam jabut realam un patiesi pastavosam. Aizstaveties un nodarit kaitejumu apdraudetajam persona var neatkarigi no iespejas izvairities no ta.

NEPIECIESAMAS AIZSTAVESANAS ROBEZU PARKAPSANA

Apstaklis, kura del darbiba, kas versta uz svarigu interesu aizsardzibu, izpauzas kaitejuma nodarisana apdraudetajam, nevar tikt atzita par izdaritu nepieciesamas aizstavesanas stavokli. Sis apstaklis ir saprotams ka acimredzama aizsardzibas nesameriba ar apdraudejuma raksturu un bistamibu. Nepieciesamas aizstavesanas robezas parkapums ir fakta jautajums, uz kuru var atbildet kriminallietas virzitajs - izzinas izdaritajs, prokurors un tiesa, vispusigi novertejot situaciju, kura kaitejums nodarits. Primara nozime ir nevis objektivam pazimem, kas raksturo apdraudejumu, bet ta rakstura un bistamibas subjektivai uztverei no tas personas puses, kura rikojas, aizstavot noteiktu interesi. Izskatot nepieciesamas aizstavesanas robezu parkapsanu, sameribu nevar saprast ka lidzibu vai atbilstibu ierocos, lidzeklos un panemienos, kurus izmanto apdraudetajs un persona, kas aizstavas no apdraudejuma. Sameriba nozime, ka, nodarot kaitejumu apdraudetaja interesem, personai ir pamats uzskatit, ka vina rikojas noluka aizsargat lidzigu vai svarigaku interesi. Parkapt nepieciesamas aizstavesanas robezu var tikai persona, kas pirms tam atrodas nepieciesamas aizstavesanas stavokli. Kaitejuma nodarisana personai, kas izdarijusi apdraudejumu, pec uzbrukuma atvairisanas atkariba no apstakliem tiek kvalificeta atbilstosi visparigiem noteikumiem vai ka darbiba, kas veikta afekta stavokli^.

NEPIESKAITAMIBA

Psihisks stavoklis, kura persona nevar apzinaties savu darbibu vai to vadit hroniskas gara slimibas, parejosu gara darbibas traucejumu, planpratibas vai citada slimiga stavokla del. Nepieskaitamiba ir juridisks jedziens. To konstate tiesa, ieverojot tiesu psihiatriskas ekspertizes atzinumu. Par nepieskaitamu personu var atzit, tikai konstatejot juridiskov un medicinisko kriterijusv. Nepieskaitama persona nav uzskatama par nozieguma subjektu, sakara ar ko to nevar saukt pie kriminalatbildibas.

NEPIESKAITAMIBAS JURIDISKAIS KRITERIJS

Ka prieksnoteikums personas atzisanai par nepieskaitamu sis kriterijs ietver intelektualo un gribas momentu. Pirmais nozime, ka persona neapzinas savas ricibas raksturu, bet otrais izsaka, ka individs nevar vadit savu darbibu. Juridiskais kriterijs pastav, konstatejot kaut vienu no siem faktoriem.

NEPIESKAITAMIBAS MEDICINISKAIS KRITERIJS

Prieksnoteikums personas atzisanai par nepieskaitamu. Medicinisko kriteriju raksturo:

1) hroniska gara slimiba;

2) parejoss gara darbibas traucejums;

3) planpratiba;

4) citads slimigs stavoklis, kas pec psihopatologiskajiem traucejumiem ir lidzigs hroniskai gara slimibai vai parejosiem gara traucejumiem. Mediciniskais kriterijs pastav, konstatejot kaut vienu no siem faktoriem.

NEPILNGADIGAIS

Persona, kas nav sasniegusi pilngadibu. Latvijas Civillikuma 219.p. ir noteikts, ka nepilngadiba turpinas tik ilgi, kamer persona sasniedz astonpadsmit gadu vecumu. CL 219. un 220. pantos ir paredzeti nosacijumi, kuriem pastavot, personu vecuma no 16 lidz 18 gadiem var atzit par pilngadigu, respektivi, gadijuma, kad cilveks spej patstavigi aizsargat un aizstavet savas tiesibas un izpildit savus pienakumus, ka ari stajoties lauliba pirms astonpadsmit gadu vecuma. Kriminalkodeksa atskiriba no CL par pilngadigu uzskatama tikai persona, kurai ir ne mazak ka pilni 18 gadi. Ikviena cita persona ir nepilngadiga.

NEPILNGADIGO ATBILDIBA

Astonpadsmito dzivibas gadu nesasniegusas personas kriminalatbildibai, salidzinot ar KK paredzetajam visparejam normam, piemit vairakas ipatnibas:

1) tiesa, atzistot, ka personu, kas pirms astonpadsmit gadu vecuma sasniegsanas izdarijusi noziegumu, kuram nav liela bistamiba, iespejams labot, nepiemerojot kriminalsodu, var tai pielietot KK 58. panta paredzetos audzinosa rakstura piespiedu lidzeklus, kas nav uzskatami par kriminalsodu;

2) personam, kas lidz noziegumam nav sasniegusas astonpadsmit gadu vecumu, nevar piespriest naves sodu;

3) nosakot brivibas atnemsanu personai, kas lidz noziegumam nav sasniegusi astonpadsmit gadu vecumu, soda laiks nedrikst parsniegt desmit gadus;

4) astonpadsmita dzivibas gadu nesasniegsana lidz noziegumam atzistama par apstakli, kas mikstina vainiga atbildibu;

5) personam, kas izdarijusas noziegumu pirms astonpadsmit gadu vecuma sasniegsanas, var piemerot