piezīmēju. «Maniem partneriem jau tagad šķiet, ka es Izturos dīvaini.»

«Jogam Ramanam un visiem pārējiem Sivanas Lielajiem Skolotājiem, kuru vidū tas uzturējās, bija kāds Iemīļots, daudzus laiku lokus pārdzīvojis izteiciens. Tagad pienācis brīdis, kad varu šajā mums abiem tik nozīmīgajā brīdī, atļaušos to apgalvot, tālāk to nodot tev. Tas skan sadi: «Augstprātīga izturēšanās pret citiem cilvēkiem nav uzskatāma par cēlu rīcību. Būt patiesi cēlam nozīmē izturēties augstprātīgi pret savu iepriekšējo iekšējo Es. Tas, ko vēlos pateikt, ir: ja gribi pilnveidot savu dzīvi u dzīvot tā, kā esi pelnījis, tev visu laiku jācenšas pārs_ pašam sevi. Nav nozīmes tam, ko par tevi runā citi. Svarīg ir tikai tas, ko tu pats saki sev. Neraizējies par citu cilvē: spriedumu, ja esi pārliecināts par sava viedokļa pareizību Vari darīt visu, ko vierr gribi, ja dziļi sirdī esi pārliecināts pa: savu taisnību. Nekad nekaunies rīkoties tā, kā, tavuprāt, ir pareizi. Izlem, kāda rīcība tev liekas pareiza, un tad no savas nostājas vairs neatkāpies. Un, Dieva dēļ, nekad nepakļaujies nožēlojamam paradumam savu pašvērtību noteikt citu cilvēku teiktajam. Jogs Ramans mēdz teikt: «Ik mirklis, kc aizvadi, domādams par citu cilvēku sapņiem, izdzēš to laiku, kuai tu varētu veltīt savējiem.»

Bija jau septiņas minūtes pāri pusnaktij. Dīvaini, bel es nemaz nejutos noguris. Kad pateicu to Džūljenam, viņš atkal pasmaidīja. «Tu esi apguvis vēl vienu apskaidrotas dzīves principu. Arī nogurums būtībā ir prāta darbības rezultāts. Nogurumu izjūt tie cilvēki, kuru dzīvē trūkst mērķtiecības un sapņu. Ļauj minēt piemēru no dzīves. Vai tev ir gadījies visu pēcpusdienu pavadīt savā birojā, lasot sausus lietas materiālus, līdz sākušas jukt kopā domas un tevi pārmācis miegs?»

«Reizēm jā,» es atbildēju, negribēdams atzīties, ka tas ir mans modus operandi. «Protams, ka, strādājot birojā no rīta līdz vakaram, cilvēks sāk justies miegains.»

«Un tomēr, ja piezvana draugs, lai uzaicinātu tevi uz bumbas spēli, vai arī, lai palūgtu tavu padomu attiecībā uz golfa spēli, esmu pārliecināts, ka nogurums tai pašā mirkli būtu atņemts kā ar roku. No tā vairs nebūtu ne miņas. Tā taču ir, vai ne?»

«Jā, Jūsu Godība.»

Džūljens jutās savā elementā. «Nu, tātad tavs nogulums nav nekas vairāk kā vien prāta darbības rezultāts, las ir slikts paradums, kuru tavs prāts piesavinājies un darbojas kā bremze, kad tu veic kādu nogurdinošu darbu. Toties šovakar mans stāsts tevi acīmredzot ir savaldzinājis, un tu dedz nepacietībā uzzināt to, kas tapis zināms man. Enerģiju tev dod tava ieinteresētība un garīgā koncentrēšanās. Šovakar tavas domas nav ne aizklīdušas pagātnē, ne arī pievērsušās nākotnei. Tās koncentrējušās tikai uz tagadni, uz mūsu sarunu. Liekot prātam nemitīgi darboties tagadnē, tu nekad nejutīsies noguris, lai arī kādu nakts stundu rādītu pulkstenis.»

Es piekrītoši pamāju. Džūljena gudrība likās tik acīmredzama un pati par sevi saprotama, un tomēr tik daudz kas no dzirdētā man pašam nekad nebija ienācis prātā. Man šķiet, ka veselais saprāts nebūt ne vienmēr Ir tik vesels, kā pieņemts uzskatīt. Atceros vārdus, ko, mani audzinot, mēdza sacīt mans tēvs: «Atrod tikai tie, kuri meklē.» Man viņa ļoti pietrūkst.

Septītās nodaļas kopsavilkums

Pārvaldi savas domas

• Trenējot prātu, cilvēkam pavēra brīnumainas iespējas.

• Dzīves kvalitāti nosaka cilvēk domu kvalitāte.

• Dzīvē nepastāv iespēja kļūdīties. Ir tikai mācībstundas. Raugies uz neveiksmēm kā uz iespējām sevi pilnveidot un garīgi bagātināties.

• Rozes sirds.

• Pretmetu domāšana.

• Ezera noslēpums.

Laimes noslēpums ir pavisam vienkāršs - noskaidro, ko tu patiešām vēlies dari. Un tad novirzi visu savu enerģiju tieši uz to. Tiklīdz esi to izdarījis, tavā dzīvē ienāk pārpilnība, bet visas tavas vēlmes īstenojas viegli un eleganti.

Astotā nodaļa

IEKŠĒJĀS UGUNS IEDEGŠANA

Notici sev. Radi sev tāda veida dzīvi, kādu vēlētos dzīvot visu savu atlikušo mūžu. Izdari visu, kas tavos spēkos, uzpūšot sīkās iespēju dzirkstelītespanākumu liesmās.

Fosters C. Maklenans

«Diena, kad jogs Ramans man tur, Himalaju augstumos, pastāstīja līdzību par dārzu, patiesību sakot, daudzējādā ziņā līdzinājās šai dienai,» sacīja Džūljens.

«Vai tiešām?»

«Mūsu saruna aizsākās pievakarē un ieilga līdz vēlai naktij. Abi jutāmies tik ļoti elektrizēti, ka gaisā ap mums, šķiet, šķiltin šķīlās dzirksteles. Es jau sarunas gaitā ieminējos, ka, sākot ar brīdi, kad jogu Ramanu Ieraudzīju pirmo reizi, mani pārņēma tāda sajūta, it kā viņš būtu mans brālis, kaut gan īstenībā man brāļa nemaz nav. Šovakar, sēžot te kopā ar tevi un redzot tavā sejā ieinteresētību, es arī šeit jūtu tādu pašu enerģiju un iekšēju saikni. Man jāteic, ka, kopš kļuvām draugi, esmu vienmēr tevi uzskatījis par savu jaunāko brāli. Atklāti sakot, saskatīju tevī daudz ko no sevis paša.»

«Tavas runas tiesas žālē bija fantastiskas, Džūljen Nekad neaizmirsīšu, cik tās bija mērķtiecīgas un iedarbīgas.»

Добавить отзыв
ВСЕ ОТЗЫВЫ О КНИГЕ В ИЗБРАННОЕ

0

Вы можете отметить интересные вам фрагменты текста, которые будут доступны по уникальной ссылке в адресной строке браузера.

Отметить Добавить цитату