Tas ir daudzu gribasspēka metodi izmantojušo smēķētāju posta cēlonis. Viņi iztur trīs vai četras dienas, bet tad izsmēķē cigareti, uzvelk dūmu vai divus, kas viņiem palīdzētu tikt galā ar spriedzi. Viņi neapzinās dūmu postošo ietekmi uz viņu noskaņojumu.
Vairumam šis pirmais dūms nešķiet baudāms, un tas viņus uzmundrina. Viņi domā: 'Labi. Tas bija pretīgi. Man zūd tieksme smēķēt.' Patiesībā ir gluži otrādi. Saprotiet to — CIGARETES NEKAD NAV BIJUŠAS BAUDĀMAS. Bauda nebija iemesls, kāpēc smēķējāt. Ja cilvēki smēķētu baudas dēļ, viņi neizsmēķētu vairāk par vienu cigareti.
Jūs smēķējāt tikai tādēļ, lai pabarotu mazo monstru. Padomājiet: jūs esat turējis viņu badā četras dienas. Cik dārga viņam bija šī cigarete. Jūs to neapzināties, taču saņemtā deva ietekmēs jūsu zemapziņu un jūsu lieliskā gatavošanās būs sabojāta. Jūsu prāta dzīlēs klusa balss teiks: 'Par spīti loģikai, tās ir nenovērtējamas. Es gribu vēl vienu.'
Šim nenozīmīgajam dūmam ir divējāda postošā ietekme.
1. Tas uztur pie dzīvības mazo monstru jūsu organismā.
2. Un sliktākais — tas uztur pie dzīvības arī lielo monstru jūsu apziņā. Ja esat ievilcis šo dūmu, būs vieglāk ievilkt arī nākamo.
Atcerieties: ļaudis sāk smēķēt tikai vienas cigaretes dēļ.
Vai man tas būs grūtāk?
Faktoru kombinācijas, kas nosaka, cik viegli katrs atmetīs, ir bezgalīgas. Mums katram ir savs raksturs, profesija, laika plānošanas veids utt.
Ir dažas profesijas, kurās atmešanas process ir vairāk apgrūtināts, taču, ja likvidētas 'smadzeņu skalošanas' sekas, tam tā nevajadzētu notikt. Te derētu daži piemēri.
īpaši grūti atmest ir medicīnas profesiju pārstāvjiem. Mēs parasti domājam, ka ārstiem nesmēķēt ir vieglāk, jo viņi labāk apzinās veselības risku un ikdienā saskaras ar tā sekām. Lai gan tas dod spēcīgākus stimulus, tomēr nepadara procesu vieglāku. Tam ir šādi iemesli.
1. Pastāvīgā riska apzināšanās rada bailes, kas ir viens no brīžiem, kad mēdzam remdēt nikotīna badu.
2. Ārsta darbā stress aizvien pieaug, un viņš nav spējīgs kliedēt papildu spriedzi un nikotīna badu, kamēr strādā.
3. Medicīnas darbiniekam ir papildu vainas apziņa. Viņš jūtas tā, it kā viņam vajadzētu rādīt priekšzīmi pārējai populācijas daļai. Tas pakļauj viņu lielākam spiedienam un palielina tukšuma sajūtu.
Savu sūri pelnīto pārtraukumu laikā, kad parastais stress uz brīdi tiek kliedēts, cigarete kļūst vēl dārgāka, jo tiek remdēts arī nikotīna bads. Tā ir gadījuma smēķēšanas forma un darbojas, kad smēķētājam ilgāku periodu bijis jāatturas. Izmantojot gribasspēka metodi, smēķētājs ir nelaimīgs, jo jūtas apkrāpts. Viņš neizbauda ne pārtraukumu, ne tam piederīgo tējas vai kafijas tasi. Tāpēc zaudējuma sajūta krietni pieaug un asociatīvo ideju dēļ visi nopelni tiek cigaretei. Tomēr, ja spējat likvidēt 'smadzeņu skalošanas' sekas un neilgoties pēc cigaretes, pārtraukums un kafijas tase sniegs prieku pat tad, kad organisms tieksies pēc nikotīna.
Vēl viena grūta situācija ir garlaicība, īpaši kombinācijā ar stresa periodiem. Tipiskākie piemēri varētu būt par autovadītājiem un mājsaimniecēm ar maziem bērniem. Darbs ir saspringts, taču lielākoties vienmuļš. Mēģinot atmest, lietojot gribasspēka metodi, mājsaimniece ilgu laiku gaužas par savu 'zaudējumu', kas padziļina depresiju.
Arī to ir viegli pārvarēt, ja vien ir pareizā attieksme. Neuztraucieties, ja jums pastāvīgi atgādina, ka esat pārtraucis smēķēšanu. Izmantojiet šādus brīžus, lai priecātos, ka atbrīvojat sevi no ļaunā monstra. Ja jums ir pozitīva attieksme, šie sāpju brīži var kļūt par prieka brīžiem.
Atcerieties, ka jebkurš smēķētājs, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, inteliģences un profesijas, var atmest smēķēšanu viegli un ar prieku, ar noteikumu, ka SEKOS VISIEM NORĀDĪJUMIEM.
Neveiksmes galvenie iemesli
Ir divi galvenie neveiksmju iemesli. Pirmais ir pārējo smēķētāju ietekme. Vājuma brīdī vai kādā pasākumā kāds aizsmēķēs. Šai tēmai jau esmu vairākkārt pievērsies. Izmantojiet šādus brīžus, lai atgādinātu sev, ka nav tāda jēdziena kā viena cigarete. Līksmojiet par to, ka esat sarāvis ķēdi. Atcerieties, ka smēķētājs jūs apskauž, un žēlojiet viņu. Ticiet man, jūsu žēlums viņam ir vajadzīgs.
Otrs galvenais neveiksmes iemesls ir slikta diena. Pirms sakāt, ka diena ir slikta, saprotiet, ka, neatkarīgi no tā, vai esat smēķētājs vai ne, ir gan labās, gan sliktās dienas. Dzīve ir relatīva, un jūs nevarat piedzīvot kāpumus, nepiedzīvojot kritumus.
Gribasspēka metodes problēma ir tā, ka, tiklīdz smēķētājam gadās slikta diena, viņš sāk dīkt pēc cigaretes, tādējādi padarot slikto dienu vēl sliktāku. Nesmēķētājs ir ne tikai fiziski, bet arī garīgi labāk sagatavots dzīves stresam un spriedzei.
Ja jums atradināšanās periodā gadās sliktā diena, nezaudējiet dūšu. Atcerieties, ka jums bija sliktās dienas arī tad, kad smēķējāt (citādi jūs nebūtu izlēmis atmest). Tā vietā, lai par to gaustos, sakiet sev kaut ko tādu: 'Labi, šodiena nav īpaši izdevusies, taču cigarete to neuzlabos. Rītdiena būs labāka, un man vismaz ir viena brīnišķīga priekšrocība. Esmu atmetis šausmīgo paradumu.'
Kamēr smēķētājs smēķē, viņš
