vairākiem gadiem. Aplūkojiet gadījumu, kad sieva ir zaudējusi savu vīru. Šādās situācijās smēķētāji, labu nodomu vadīti, iesaka: 'Paņem cigareti, tas palīdzēs tev nomierināties.'
Ja cigarete tiek pieņemta, tā nenomierinās, jo šī sieviete nav atkarīga no nikotīna un viņai nav tukšuma sajūtas, kas būtu jāremdē. Viss, ko tā labākajā gadījumā izdarīs, — dos īslaicīgu psiholoģisku pacēlumu. Tiklīdz cigarete nodziest, traģēdija atkal ir turpat. Patiesībā tā tikai pieaugs, jo sieviete tagad cieš no atradināšanās simptomiem un viņai ir izvēle vai nu tos paildzināt, vai arī aizsmēķēt nākamo cigareti. Mirklīgais psiholoģiskais atbalsts būs viss, ko cigarete būs paveikusi. To pašu varētu panākt, piedāvājot mierinājuma vārdus vai dzērienu. Daudzi nesmēķētāji un bijušie smēķētāji tieši šādu notikumu rezultātā kļuvuši atkarīgi no tabakas.
Ir svarīgi cīnīties ar 'smadzeņu skalošanu' jau no paša sākuma. Saprotiet skaidri — jums nav vajadzīga cigarete, un jūs tikai mokāt sevi, turpinot uztvert to kā sava veida balstu un uzmundrinājumu. Nav vajadzības būt nelaimīgam. Cigaretes neveido maltītes un pasākumus, tās tos izposta. Atcerieties arī to, ka ļaudis tādos gadījumos nesmēķē tāpēc, ka izbaudītu cigareti. Viņi smēķē, jo viņiem tas jādara. Viņi ir narkomāni. Bez tā viņi nespēj izbaudīt ne maltīti, ne dzīvi.
Atsakieties no idejas par smēķēšanas ieraduma baudāmību. Daudzi smēķētāji domā: 'Ja vien būtu tīras cigaretes.'
Tādas ir. Jebkurš, kas izmēģina tā saucamās zāļu cigaretes, atklāj, ka tā ir laika izšķiešana. Saprotiet skaidri, ka smēķējat vienīgi tādēļ, lai dabūtu nikotīnu. Kad reiz būsiet atbrīvojies no alkām pēc nikotīna, jums nebūs vairāk iemeslu bāzt cigareti savā mutē kā savā ausī.
Vai spazmas būtu fiziskais diskomforts (tukšuma sajūta) vai arī saspringums, pieņemiet tās. Fizisko sāpju nav, un ar pareizo attieksmi cigaretes vairs nav problēma. Nesatraucieties par atradināšanos. Sajūta pati par sevi nav slikta. Problēma ir asociācija ar vēlmi pēc cigaretes un tās nepieejamība.
Tā vietā, lai skumtu, sakiet sev: 'Es zinu, kas tas ir. Tie ir atkarības attālināšanās simptomi. No tā visu mūžu cieš visi smēķētāji, un tas liek viņiem smēķēt. Nesmēķētāji no tā necieš. Tas ir vēl viens šīs vielas ļaunums. Vai nav brīnišķīgi, ka es atbrīvoju no tā savu ķermeni!'
Citiem vārdiem, nākamās trīs nedēļas jūsu organisms piedzīvos nelielu traumu, taču šo triju nedēļu un jūsu pārējās dzīves laikā notiks kaut kas brīnišķīgs. Jūs atbrīvosiet sevi no šausmīgas slimības. Šis ieguvums atsvērs nelielo traumu, un jūs šos simptomus pat izbaudīsiet. Tie kļūs par prieka mirkļiem.
Domājiet par atmešanu kā par aizraujošu spēli. Domājiet par nikotīna monstru kā par plakantārpu savā vēderā. Jums tas jābadina trīs nedēļas, un tas ar viltu centīsies piespiest jūs aizdegt cigareti, lai uzturētu viņu pie dzīvības.
Reizēm tas mēģinās padarīt jūs nelaimīgu. Reizēm jūs zaudēsiet modrību. Kāds var jums piedāvāt cigareti, un jūs varat aizmirst, ka esat atmetis. Kad to atcerēsieties, var rasties neliela tukšuma sajūta. Sagatavojieties šiem slazdiem jau iepriekš. Lai kāds būtu kārdinājums, ieskaidrojiet sev, ka tas ir tikai mazā monstra dēļ, un katru reizi, kad pretojaties kārdinājumam, būsiet atvairījis vēl vienu šīs cīņas nāvīgo triecienu.
Lai darītu ko darīdams, nemēģiniet aizmirst par smēķēšanu. Tā ir viena no lietām, kas izraisa depresiju tiem, kuri izmanto gribasspēka metodi. Viņi mēģina pārdzīvot katru dienu, cerot, ka ar laiku viņi par to vienkārši aizmirsīs.
Tas ir tāpat kā ar bezmiegu. Jo vairāk jūs par to uztraucaties, jo grūtāk kļūst aizmigt.
Jebkurā gadījumā jūs to nespētu aizmirst. Pirmajās dienās mazais monstrs jums to atgādinās un jūs nespēsiet no tā izvairīties; kamēr ir smēķētāji un vērienīga cigarešu reklāma, jums tiks pastāvīgi par to atgādināts.
Lieta tāda, ka jums nav vajadzības neko aizmirst. Nenotiek nekas slikts. Tieši otrādi — brīnišķīgs. Pat ja domājat par cigareti tūkstošreiz dienā, IZGARŠOJIET KATRU BRĪDI. ATGĀDINIET SEV, CIK BRĪNIŠĶĪGI IR ATKAL BŪT BRĪVAM. ATGĀDINIET SEV PATIESO PRIEKU PAR TO, KA JUMS VAIRS NAV SEVI JĀSMACĒ.
Kā jau teicu, šie brīži jums kļūs par prieku un jūs būsiet pārsteigts, cik drīz par smēķēšanu aizmirsīsiet.
Lai darītu ko darīdams — NEAPŠAUBIET SAVU LĒMUMU. Tiklīdz sāksiet šaubīties, ieslīgsiet grūtsirdībā, un kļūs sliktāk. Izmantojiet mirkli kā uzmundrinājumu. Ja uzmācas depresija, atgādiniet sev, ka tieši to jums nodara cigaretes. Ja draugs jums piedāvā kādu cigareti, lepojieties, sakot: 'Varu ar prieku teikt, ka man tās vairs nav vajadzīgas.' Tas viņu sāpinās, taču, kad viņš redzēs, ka jūs tas nesatrauc, viņš būs pusceļā uz to pašu — uz atmešanu.
Atcerieties, ka jums bija spēcīgi iemesli. Atgādiniet sev par tiem tūkstošiem mārciņu, ko jums izmaksās cigaretes, un pajautājiet sev, vai tiešām vēlaties sevi apdraudēt ar visām briesmīgajām slimībām. Galu galā atcerieties, ka tā ir tikai pagaidu sajūta, un katrs brīdis tuvina jūs mērķim.
Daži smēķētāji baidās, ka atlikušo mūžu viņiem būs jāatvaira 'automātiskā spriedze'. Citiem vārdiem sakot, viņi domā, ka atlikušo mūžu viņiem psiholoģiski būs sevi jāmāna, iestāstot, ka cigarete viņiem nav vajadzīga. Tā nav. Atcerieties, ka optimists redz pudeli līdz pusei pilnu, bet pesimists — pustukšu. Smēķēšanas gadījumā pudele ir tukša, bet smēķētājs to redz pilnu. Tas ir smēķētājs, kas tiek pakļauts 'smadzeņu skalošanai'. Ja reiz sāksiet ieskaidrot sev, ka jums nav jāsmēķē, pēc neilga laika jums tas vairs nebūs jāsaka, jo jaukā patiesība ir tā, ka… jums nav jāsmēķē. Tas ir pēdējais, kas jums jādara, pārliecinieties, ka tas nav pēdējais, ko darāt.
Tikai viens dūms
