daudzkārt pārsniedz pat šķietamās 'priekšrocības', bijušie smēķētāji mēdz apskaust esošos?
Ņemot vērā iespaidīgo 'smadzeņu skalošanu', ir saprotams, ka mēs iekrītam slazdā. Kāpēc, kad esam sapratuši, kas tā par spēlīti, un daudzi ir spējuši to atmest, mēs ieejam taisnā ceļā tieši tajās pašās lamatās? Tā ir smēķētāju ietekme.
Tas parasti notiek kompānijā, īpaši pēc maltītes. Smēķētājs aizsmēķē, un atmetušajam sākas spazmas. Tā patiesi ir interesanta anomālija, īpaši ja ņem vērā šos tirgus izpētes datus: katrs nesmēķētājs ir ne tikai laimīgs, ka tāds ir, bet pat katrs smēķētājs, kura prāts ir traumēts, iespaidots, ciešot no ilūzijas, ka viņš to izbauda vai ka tas viņu atslābina un dod viņam drosmi, vēlas, kaut nekad nebūtu sācis smēķēt. Tad kāpēc daži izbijušie smēķētāji šādos gadījumos mēdz apskaust smēķētājus? Tam ir divi iemesli.
1. 'Tikai vienu cigareti.' Atcerieties: tādas nav. Beidziet aplūkot atsevišķu gadījumu un sāciet to uzlūkot no smēķētāja viedokļa. Jūs viņu apskaužat, bet viņš nevērtē sevi augstu — viņš apskauž jūs. Sāciet vērot pārējos smēķētājus. Tas var būt iedarbīgākais līdzeklis, kas jūs atturēs. Ievērojiet, cik ātri izdeg cigarete un cik ātri jāaizdedz nākamā. Ievērojiet, ka smēķētājs ne tikai neapzinās to, ka smēķē, bet pat aizdedz cigareti automātiski. Atcerieties — viņš to neizbauda, viņš vienkārši nespēj izbaudīt pasākumu bez tā. īpaši atcerieties, ka arī pēc tam, kad viņš vairs nebūs jūsu sabiedrībā, viņam būs jāturpina smēķēt. Un nākamajā rītā, kad viņa plaušas atkal ir kā atkritumu bedre, viņam būs jāturpina sevi smacēt. Nākamajā budžeta dienā, nacionālajā nesmēķēšanas dienā, nākamreiz sajūtot sāpes krūtīs, nākamreiz nejauši redzot valdības brīdinājumu par veselību vai vēža draudus, nākamreiz esot baznīcā, metro, slimnīcā, bibliotēkā, pie ārsta, zobārsta, lielveikalā utt., nākamreiz esot nesmēķētāja sabiedrībā, viņam jāturpina secīgā ķēde mūža garumā, dārgi maksājot par iespēju sevi fiziski un garīgi iznīcināt. Viņš dzīvo netīrības, nepatīkamas elpas, plankumainu zobu, verdzības un tumšo ēnu pasaulē. Un kādam nolūkam tas viss? Ilūzijai par mēģinājumu atgriezties stāvoklī, kurā viņš bija, pirms vispār kļuva atkarīgs.
2. Otrais iemesls, kāpēc bijušajiem smēķētājiem šādos gadījumos sākas spazmas, ir tas, ka smēķētājs kaut ko dara (smēķē), kamēr viņš nedara neko un tāpēc jūtas nepilnvērtīgs. Pirms sākt, skaidri saprotiet vienu — nepilnvērtīgais nav nesmēķētājs. Tas ir nabaga smēķētājs, kam tiek liegta: VESELĪBA, ENERĢIJA, NAUDA, PAŠPAĻĀVĪBA, SIRDSMIERS, DROSME, MIERA SAJŪTA, BRĪVĪBA, PAŠCIEŅA.
Atradinieties apskaust smēķētājus, bet uzlūkojiet viņus kā nožēlojamus, nelaimīgus radījumus, jo viņi tādi ir. Es zinu — biju sliktākais. Tāpēc jūs šobrīd lasāt šo grāmatu, un tie, kas to nespēj atzīt un turpina sevi mānīt, ir paši nožēlojamākie.
Jūs neapskaustu narkomānu. Šajā valstī heroīns ik gadu nogalina aptuveni simt cilvēku. Nikotīns nogalina 120 tūkstošus gadā un 2,5 miljonus gadā visā pasaulē. Tas jau ir nogalinājis vairāk nekā visi kari kopā. Tāpat kā jebkura atkarība, arī jūsējā nevājināsies. Katru gadu tā progresēs. Ja jums nepatīk būt smēķētājam šodien, rīt jums tas patiks vēl mazāk. Neapskaudiet pārējos smēķētājus. Žēlojiet viņus. Ticiet man — VIŅIEM TAS VAJADZĪGS.
Vai es pieņemšos svarā?
Tas ir vēl viens mīts par smēķēšanu, kuru izplata smēķētāji, kas, izmantojot gribasspēka metodi, cigaretes aizstājuši ar saldumiem utt, lai atvieglotu 'atradināšanās simptomus'. Tie ir līdzīgi izsalkumam, un tos viegli sajaukt. Izsalkumu var remdēt ar ēdienu, bet 'izsalkums' pēc nikotīna nekad nevar tikt remdēts pilnībā.
Ķermenis pret jebkuru narkotiku ar laiku kļūst imūns, un viela pārstāj remdēt 'atradināšanās simptomus'. Tiklīdz mēs nodzēšam cigareti, nikotīns ātri pamet organismu, un 'nikotīna narkomāns' ir pastāvīgā nikotīna badā. Dabiskā tieksme ir sākt smēķēt nepārtraukti. Lai gan vairums to nedara divu iemeslu dēļ.
1. Nauda. Viņi nevar atļauties palielināt cigarešu daudzumu.
2. Veselība. Lai atvieglotu 'atradināšanās simptomus', mums jāuzņem inde, kas darbojas kā automātiska izsmēķēto cigarešu daudzuma pārbaude.
Tāpēc smēķētājs dzīvo pastāvīgā badā, ko nekad nevar remdēt. Tāpēc daudzi smēķētāji pievēršas ēšanai, dzeršanai vai pat smagajām narkotikām, lai remdētu tukšumu. (VAIRUMS ALKOHOLIĶU IR NELABOJAMI SMĒĶĒTĀJI. NEZ VAI TĀ TIEŠĀM IR SMĒĶĒŠANAS PROBLĒMA?)
Dabiska tieksme ir aizvietot cigaretes ar ēdienu. Savu murgaino gadu laikā nonācu tiktāl, ka pilnībā atteicos no brokastīm un pusdienām. Dienas laikā es nepārtraukti smēķēju. Vēlākajos gados es gaidīju vakarus, jo tikai tad es varēju nesmēķēt. Lai gan es ēdu visu vakaru. Domāju, ka tas ir izsalkums, bet patiesībā tie bija 'atradināšanās simptomi'. Citiem vārdiem, dienas laikā es aizvietoju ēdienu ar nikotīnu un vakaros nikotīnu aizvietoju ar ēdienu.
Tolaik biju trīspadsmit kilogramus smagāks nekā tagad, un neko nevarēju tur padarīt.
Tiklīdz mazais monstrs ir atstājis mūsu ķermeni, beidzas šausmīgā nedrošības sajūta. Kopā ar brīnišķīgo pašcieņas sajūtu atgriežas jūsu pašpaļāvība. Jūs iegūstat pārliecību kontrolēt savu dzīvi ne tikai ēšanas ieradumu ziņā, bet arī citās jomās.
