bloķē to apziņas daļu, kas saredz smēķēšanas sliktās puses. Smēķētājiem nekad nav smēķētāja klepus, tikai pastāvīga saaukstēšanās. Kad jūsu mašīna nekurienes vidū salūst, jūs aizsmēķējat, taču vai jūs esat laimīgs un mundrs? Protams, ka neesat. Tiklīdz esat atmetis, tiecaties visu dzīves likstu cēloni saskatīt tajā, ka esat pārtraucis smēķēšanu. Tagad, kad salūst jūsu mašīna, jūs domājat: 'Kādreiz tādā brīdī kā šis es būtu aizsmēķējis.' Tas tiesa, taču jūs aizmirstat, ka cigarete neatrisināja problēmu, un jūs sevi vienkārši sodāt, skumstot pēc šķietamā atbalsta. Jūs radāt neiespējamu situāciju. Esat nelaimīgs, jo nevarat dabūt cigareti, un kļūsiet vēl nelaimīgāks, ja dabūsiet. Jūs zināt, ka esat pieņēmis pareizo lēmumu, pārtraucot smēķēt, tāpēc beidziet sevi sodīt, to apšaubīdams.
Atcerieties — pozitīva pieeja ir būtiska — vienmēr.
Aizstājēji
Aizstājēji ir košļājamās gumijas, saldumi, piparmētras, 'zāļu' cigaretes un tabletes. NELIETOJIET NEVIENU NO ŠIEM. Tie procesu nevis atvieglo, bet apgrūtina. īstenībā jūs sakāt: 'Man jāsmēķē vai jāaizpilda tukšums.' Tas būs kā padošanās lidmašīnu nolaupītājam vai bērna dusmu lēkmei. Tas tikai liek spazmām atgriezties un paildzina mocības. Jebkurā gadījumā aizstājēji tās neremdē. Jūsu tieksme ir pēc nikotīna, nevis ēdiena. Tas tikai liks jums domāt par smēķēšanu. Atcerieties šīs lietas.
1. Nikotīnam nav aizstājēju.
2. Jums nav vajadzīgs nikotīns. Tas nav ēdiens, tā ir inde. Kad piedzīvojat spazmas, atgādiniet sev, ka no tām cieš smēķētāji, nevis nesmēķētāji. Uzlūkojiet tās kā vēl vienu šīs vielas ļaunumu. Uzlūkojiet tās kā monstra nāvi.
3. Atcerieties — cigaretes rada tukšumu, nevis aizpilda to. Jo ātrāk iestāstīsiet savām smadzenēm, ka jums vairs nav jāsmēķē un tā vietā var darīt kaut ko citu, jo ātrāk būsiet brīvs.
īpaši izvairieties no visa, kas satur nikotīnu, vai tā būtu košļājamā gumija, plāksteris, deguna dobuma aerosols vai jaunākais triks inhalators, kas līdzinās plastmasas cigaretei. Tiesa, neliels daudzums smēķētāju atmet, izmantojot aizstājējus, un savus panākumus piedēvē šiem līdzekļiem. Tomēr viņi atmet par spīti tiem, nevis to dēļ. Diemžēl daudzi ārsti vēl joprojām iesaka nikotīna aizstāšanas terapiju (NAT).
Tas nav pārsteidzoši — ja pilnībā neizprotat smēķēšanas slazda būtību, NAT izklausās ļoti loģiski. Tiek radīta pārliecība, ka, atmetot smēķēšanu, jāsakauj divi spēcīgi ienaidnieki: 1) jāsalauž ieradums, 2) jāpārdzīvo šausmīgas fiziskas sāpes, atradinoties no nikotīna.
Ja jums ir jāsakauj divi ienaidnieki, prātīgāk ir nevis cīnīties ar tiem vienlaicīgi, bet pa vienam. NAT teorija ir tāda, ka jūs vispirms pārtraucat smēķēt, bet turpināt uzņemt nikotīna aizstājējus. Pēc ieraduma laušanas jūs pakāpeniski samazināt nikotīna daudzumu, tādējādi cīnoties ar katru ienaidnieku atsevišķi.
Izklausās loģiski, taču fakti ir nepatiesi. Smēķēšana nav ieradums, bet narkotiska atkarība, un atradināšanās fiziskās izpausmes ir gandrīz nejūtamas. Tas, ko, atmetot smēķēšanu, cenšaties panākt — pēc iespējas ātrāk nogalināt mazo monstru savā organismā un lielo monstru smadzenēs. NAT paildzina mazā monstra dzīvi, kas savukārt paildzina arī lielā monstra dzīvi.
Atcerieties, ka Vieglais ceļš tūlīt padara atmešanu vieglu. Jūs varat nogalināt lielo monstru ('smadzeņu skalošanu'), pirms esat nodzēsis pēdējo cigareti. Mazais monstrs, kas drīz būs beigts, pat mirstot nesagādās vairāk problēmu nekā tad, kamēr vēl smēķējāt. Padomājiet, kā gan jūs varētu izārstēt narkomānu, parakstot viņam to pašu vielu, no kuras viņš ir atkarīgs? Kāds ievērojams un cienījams ārsts nacionālajā televīzijā reiz paziņoja, ka daži smēķētāji ir tik atkarīgi no nikotīna, ka viņiem, lai atmestu, būtu visu mūžu jālieto nikotīna aizstājēji. Kā gan ārsts var būt tik aprobežots, ka tic — cilvēka organisms ir atkarīgs ne tikai no ēdiena, ūdens un skābekļa, bet no spēcīgas indes?
Mūsu klīnikas bieži apmeklē smēķētāji, kas ir atmetuši, taču uzķērušies uz nikotīna košļājamās gumijas āķa. Citi ir izmēģinājuši košļājamo gumiju un joprojām turpina smēķēt. Lai jūs neapmuļķo tas, ka nikotīna košļājamā gumija garšo atbaidoši, tāpat ir arī ar pirmo cigareti.
Visiem nikotīna aizstājējiem ir tieši tāda pati iedarbība kā košļājamajai gumijai. Tagad es runāju par 'Es nevaru dabūt cigareti, tādēļ, lai aizpildītu tukšumu, izmantošu parastu košļājamo gumiju, saldumus vai piparmētru konfektes.' Kaut arī tukšuma sajūta, alkstot pēc cigaretes, ir grūti atšķirama no izsalkuma pēc ēdiena, otrais pirmo neremdēs. Patiesībā, ja kaut kas arī ir kā radīts, lai liktu jums ilgoties pēc cigaretes, tā ir šī sevis mānīšana ar saldumiem un košļājamām gumijām.
Taču aizstājēju lielākais ļaunums ir tas, ka tie paildzina patieso problēmu — 'smadzeņu skalošanu'. Vai jums vajadzīgs gripas aizstājējs, kad tā ir izslimota? Protams, ne. Sakot: 'Man vajag smēķēšanas aizstājēju,' — jūs patiesībā sakāt: 'Es veicu upuri.' Ar gribasspēka metodi saistīto depresiju izraisa smēķētāja ticība savam upurim. Jūs tikai aizstāsiet vienu problēmu ar citu. Sevis piebarošanā ar saldumiem nav nekāda prieka. Jūs tikai kļūsiet resns un nelaimīgs un pavisam drīz atgriezīsities pie tabakas.
Gadījuma smēķētājiem ir grūti aizgaiņāt pārliecību, ka viņiem tiek atņemta mazā balva: biroja darbinieku vai fabrikas strādnieku cigarete pusdienu pārtraukuma laikā, ja viņiem aizliegts smēķēt darba laikā, vai skolotāju cigarete starpbrīža laikā skolotāju istabā, vai ātrā ārstu cigarete starp pacientiem. Daži teiks: 'Es ņemtu pārtraukumu pat tad, ja nesmēķētu.' Tas pierāda to, ka bieži pārtraukums tiek ņemts ne tāpēc, ka smēķētājam to vajadzētu vai viņš to gribētu, bet tāpēc, ka viņam izmisīgi
