Pēdējais brīdinājums
Neviens smēķētājs neizvēlētos sākt, ja viņam ar šā brīža zināšanām būtu iespēja atgriezties brīdī, pirms viņš 'uzķēra s'. Daudzi no tiem, kurus konsultēju, ir pārliecināti — ja vien es spētu palīdzēt viņiem pārtraukt, viņi pat nesapņotu par atsākšanu, taču tūkstošiem smēķētāju atbrīvojas no ieraduma uz daudziem gadiem un dzīvo laimīgi tikai tādēļ, lai vēlreiz iekristu tajā pašā slazdā.
Es ticu tam, ka šī grāmata palīdzēs jums saprast, ka atmest ir relatīvi viegli. Bet esiet modrs — smēķētājiem, kam ir viegli atmest, ir viegli atkal atsākt.
NEIEKRĪTIET ŠAJĀ SLAZDĀ!
Par spīti tam, cik ilgi esat atmetis vai cik pašpārliecināts jūtaties, padariet par dzīves likumu nesmēķēt, lai arī kāda būtu situācija. Pretojieties tiem mārciņu miljoniem, ko tabakas ražotāji iegulda reklāmā, un atcerieties, ka tiek reklamēts nāves izraisītājs nr. 1, narkotika un inde. Jums taču neliktos kārdinoši izmēģināt heroīnu; un cigaretes nogalina simtiem tūkstošiem reižu vairāk cilvēku nekā heroīns.
Atcerieties, ka pirmā cigarete jums neko nenodarīs. Jums nebūs atradināšanās simptomu, kas būtu jāremdē, un tā garšos atbaidoši. Tā ieliks jūsu ķermenī nikotīnu un kluso zemapziņas balstiņu, kas teiks: 'Tu gribi vēl vienu cigareti.' Tad jums ir izvēle uz brīdi būt nelaimīgam vai atkal sākt nejauko ķēdi.
Deviņpadsmit gadu atsauksmes
Pirmoreiz grāmata tika izdota pirms deviņpadsmit gadiem. Un kopš tā laika (un arī konsultācijām) esmu saņēmis neskaitāmas atsauksmes. Sākotnēji tas bija cīniņš. Tā dēvētie eksperti par manu metodi izteicās nievājoši. Tagad smēķētāji no visas pasaules lido šurp, lai apmeklētu manas konsultācijas, un viņu vidū ārstu ir vairāk nekā jebkuras citas profesijas pārstāvju. Šī grāmata Apvienotajā Karalistē jau ir atzīta par labāko palīglīdzekli smēķēšanas atmešanā, un tās reputācija ātri izplatās arī pasaulē.
Neesmu labais tēvocis. Savu karu, kas vērsts nevis pret smēķētājiem, bet pret smēķēšanas slazdu, es vadu savtīga mērķa vadīts, man tas sagādā prieku. Katru reizi, kad uzzinu — kāds ir izbēdzis no šā cietuma, mani pārņem patīkama sajūta, pat ja ar mani tam nav nekāda sakara. Tāpat varat iedomāties to neaptveramo prieku, ko gūstu, lasot saņemtās pateicības vēstules.
Ir bijusi arī zināma vilšanās. To galvenokārt izraisa divas smēķētāju kategorijas. Pirmkārt, par spīti iepriekšējās nodaļas brīdinājumam, mani traucē daudzi smēķētāji, kam bija viegli atmest, taču viņi atkal uzķēras, un nākamo reizi viņiem neizdevās. Tas attiecas ne tikai uz grāmatas lasītājiem, bet arī uz manām konsultācijām.
Pirms pāris gadiem man piezvanīja kāds vīrietis. Viņš bija ļoti izmisis, patiesībā viņš raudāja. Viņš teica: 'Maksāšu jums 1000 mārciņu , ja jūs palīdzēsiet man apstāties kaut uz nedēļu. Zinu — ja spēšu izturēt nedēļu, varēšu to izdarīt.'
Sacīju viņam, ka iekasēju noteiktu maksu un viņam jāmaksā tikai tā. Viņš apmeklēja grupas nodarbības un sev par pārsteigumu atklāja, ka atmest ir viegli. Viņš man atsūtīja ļoti jauku pateicības vēstuli.
Pēdējais, ko saku bijušajiem smēķētājiem savās konsultācijās, ir: 'Atcerieties, jūs vairs nedrīkstat izsmēķēt ne cigareti.' Šis vīrietis teica: 'Nebaidieties, Alen. Ja esmu spējis pārtraukt, noteikti nekad vairs nesmēķēšu.'
Es jutu, ka brīdinājums īsti nav uztverts. Teicu: 'Es zinu, ka šobrīd tā jūtaties, bet kā jūs jutīsieties turpmākos sešus mēnešus?'
Viņš teica: 'Alen, es nekad vairs nesmēķēšu.'
Aptuveni pēc gada atskanēja vēl viens telefona zvans. 'Alen, es Ziemassvētkos izsmēķēju nelielu cigāru, un tagad esmu atgriezies pie četrdesmit cigaretēm dienā.'
Es teicu: 'Vai atceraties, kad piezvanījāt pirmoreiz? Jums tas tik ļoti derdzās, ka bijāt gatavs maksāt man 1000 mārciņu, lai uz nedēļu pārtrauktu.'
'Atceros. Vai neesmu bijis dumjš?'
'Vai atceraties, ka apsolījāt man, ka vairs nekad nesmēķēsiet?'
'Es zinu. Esmu muļķis.'
Tas ir tāpat kā atrast kādu grimstot līdz kaklam purvā. Jūs palīdzat viņu izvilkt. Viņš ir jums pateicīgs, bet tad pēc sešiem mēnešiem vēlreiz ienirst taisni muklājā.
Ironiski, bet, kad šis vīrs apmeklēja nākamo konsultāciju, viņš teica: 'Vai spējat tam noticēt? Es piedāvāju savam dēlam samaksāt 1000 mārciņu , ja viņš līdz savai divdesmit pirmajai dzimšanas dienai nebūs smēķējis. Es samaksāju. Tagad viņam ir divdesmit divi un viņš kūpina kā skurstenis. Nespēju noticēt, ka viņš varēja būt tāds muļķis.'
Es teicu: 'Nesaprotu, kā jūs varat saukt viņu par muļķi. Viņš vismaz izvairījās no slazda divdesmit divus gadus un nepazīst nelaimi, kas viņu apdraud. Jūs to pazināt tikpat labi kā jebkurš un izdzīvojāt tikai gadu.'
Ja 'Kā viegli atmest smēķēšanu' pārlasīšana nepalīdz, lasiet 'Kā atmest smēķēšanu uz visiem laikiem' vai sazinieties ar tuvāko A. Karra klīniku. Smēķētāji, kas viegli atmet un atkal sāk,
