trukst jebkadu konvencionalu pieklajibas zestu, kaut gan pret sapulces dalibniekiem vins izturejas ar cienu.
Tiklidz atskaite beidzas, viens no trim vidu ii sedosajiem, kuru sauca par Azlemu, pieversas man, un es skaidri sajutu, ka starp mums bez liekas kavesanas, kas dazkart apgrutinaja manas un Suilika «sarunas», uzreiz nodibinas tiess domu sakars.
— Aass jau man stastija, no cik neticami talas planetas tu esi ieradies. Zinu ari, ka pie jums vel eksiste kari. Tatad uz Ellas tev patiesiba nebutu vietas, bet, kad pec jusu lidaparata uzbrukuma musu ksills avareja, tu izdariji lielu pakalpojumu musu kosmosa petniekiem. Tapec tagad esi pie mums. Suiliks lun Aass rikojas pareizi, vezdami tevi surp, un mes viniem to neparmetam. Pagaidam uz Resanu, kur mit sveso planetu parstavji, tevi nesutisim. Ja nav iebildumu, apmeties pie Suilika. Ik pardienas tev jaierodas seit un jastasta musu gudrajiem par savu planetu. Aass teica, ka tu piederot pie tiem, kas peti dzivi, tapec deretu tavas zinasanas salidzinat ar musejam, jo zinatne uz visam Cilveku planetam neattistas vienadi, un iespejams, ka no tevis mes izdibinam kaut ko tadu, kas palidzes izprast mislikus.
— Loti piiccajos, ka varesu savas zinasanas salidzinat ar jusejam, — es atteicu. — Kad es ne gluzi no laba prata nonacu jusu ksilla, Aass tacu solijas mani nogadat atpakal uz Zemi. Vai drikstu ceret, ka sis solijums tiks izpildits?
— Cik liela mera tas ir atkarigs no mums — noteikti. Bet tu tacu tikai nupat ieradies!
— Ak, tas nenozime, ka gribu tulit tikt projam! Jus interese mana planeta, mani savukart — juseja, ka ari citas, kuras esat atklajusi.
— Ja izturesi parbaudi, mes paskaidrosim tev visu, ko velies. Bet tagad isuma pastasti par savu pasauli. Tikai vispirms uzliec galva so pastiprinataju, lai mes visi varam uztvert tavas domas.
Kads kalpolajs man pasniedza adatainai kastancaulas pusitei lidzigu-metala kiveri ar daudzam sikam kvarca antenam.
Vairak neka stundu es isiem domas atteloju Zemi, tas stavokli izplatijuma, uzskaitiju raksturigakas ipatnibas, pulejos atcereties so to no vesturiskas geologijas. Laiku pa laikam mani partrauca klausitaji ar jautajumiem vai ludzot tuvakus.paskaidrojumus, pa lielakai dalai kads gigants, kurs pat bija lielaks par Aasu. Kivere pastiprinaja ne vien manas domas, bet ari isu jautajumus, kas atbalsojas smadzenes ka perkona dardi, it ka sapigi kads kliegtu tiesi ausi. Pateicu to Azlemam, un vins nekavejoties lika pastiprinataju noregulet.
— Sai dienai pietiks, — vins beidzot teica. — Tavu stastijumu mes pierakstijam un velak izskatisim. Atnac surp parit.
— Vai jusu bariba satur dzelzi, kas tik nepieciesama manam organismam? — es ievaicajos.
— Dzelzs musu uztura nav daudz. Bet mes liksim tev gatavot tadus edienus, kadus lieto sinzi, kuru organismam ari vajadziga dzelzs. Tagad tas ir vienkarsi, bet pirms daziem menesiem ta butu bijusi gruti atrisinama problema.
— Un vel kads jautajums: kas ir sie misliki, par kuriem Aass atsakas man sniegt paskaidrojumus?.
— Driz tu to uzzinasi. Misliki «dzes zvaigznes».
Par zimi, ka saruna beigusies un ka censties to turpinat butu nepieklajigi, Azlems nolieca galvu.
Apdzivoto planetu savieniba
Mes ar Suiliku atkal sedamies reoba un devamies tiesi uz austrumiem. Cela es paludzu, vai vins nevaretu nolaisties zemak un apmest mazu likumu virs sis planetas dalas.
— Kapec gan ne? — Suiliks noteica. — Kamer gudrie izlems, ko ar tevi iesakt, esmu atbrivots no visa, mans vienigais pienakums — uzturet kartiba ksillu. Kurp lai tevi aizvedu?
— Tiesam nezinu. Varbut apciemosim Aasu?
— Tas nav iespejams. Aass jau aizlidojis uz savu rezidenci Marsu, vins tur dzivo, bet man nav tiesibu laist tevi prom no Ellas. Turklat sada pastaiga ieilgtu, bet tev tacu parit jaierodas pie gudrajiem. Ja gribi, varam aizbraukt pie Esinas.
— Labprat! — es priecigi iesaucos.
Biju manijis, ka Suiliks pret Esinu nav vienaldzigs. Tomer, nezinadams, vai niecigako majienu vins neuztvertu ka smagu apvainojumu vai vienkarsi takta trukumu, runat par to atturejos.
No Suilika majam lidz Esinas dzives vietai bija tukstos sessimt brunnu, t. i., apmeram astonsimt kilometru. Izpildot manu lugumu, Suiliks samazinaja atrumu un mes apmetam vairakus lokus. Tapec musu celojums ilga divas stundas pec Zemes laika. Sakuma skersojam plasu lidzenumu, tad mezonigu, kokiem apaugusu, dzilam aizam izvagotu apvidu, izdzisusu vulkanu virkni un beidzot sauru zemes streli starp juru un kalniem. Parlidojusi apmeram simts kilometru garajai piekrastes joslai, nolaidamies klinsaina sala. Esina dzivoja Suilika majai lidziga, tikai daudz plasaka, sarkana nama.
— Esina pieder sjuku, bet es — esoku rasei, — Suiliks paskaidroja. — Tapec vinas maja sarkana, bet maneja balta. Sis krasas ir vienigais, kas saglabajies no senajam rasu nacionalajam ipatnibam, neskaitot dazus savdabigus paradumus. Piemeram, bridinu tevi, ka pie sjukiem viesim nav briv atteikties no piedavata ediena, kaut ari vins nemaz nebutu izsalcis, jo to uzskata par lielu nepieklajibu, kamer mes tam nepieversam uzmanibu.
Es iesmejos, atcerejies musu zemniekus, kuri medz apvainoties, ja viesis atsakas no pasdarinata vina. Tad Suiliks ievaicajas, kas ir manas jautribas celonis.
— Patiesi, — vins teica, — skiet, ka starp visatskirigakajam planetam tomer ir loti daudz lidzibas. Tavi zemnieki man atgadina krenus no Ceturtas galaktikas zvaigznes Storas planetas Maras. Kreniem ir dzeriens «abentorns», kas mums liekas nebaudams. Tacu man vajadzeja to dzert jau tris reizes! Vai jusu vins ir garsigs?
— Dazreiz gan. Bet gadas ari loti pretigs!
Tagad nu smejamies mes abi.
Jautri triekdami, gluzi nemanot nonacam pie Esinas majas. Mus sanema trausla meitenite, un ta es pirmoreiz nokluvu isu gimenes loka.
Mazliet aizsteidzoties notikumiem prieksa, gribu tev isuma paskaidrot, kada ir Ellas sociala iekarta. Sabiedribas pamatsunina isiem, tapat ka mums, ir gimene, tomer gimenes saites viniem daudz ciesakas, kaut ari likums laulatiem neliedz pilnigu brivibu. Laulibas skir vienkarsi — uz abu laulato draugu mutiskas vienosanas pamata, tacu tas notiek arkartigi reti. isi pec sava temperamenta ir tipiski monogamisti. Parasti vini precas jauniba, aptuveni atbilstosi musu divdesmitpiecu gadu vecumam. Vairak par trim berniem viniem nemedz but, vel retak sastopamas gimenes, kur ir tikai viena atvase. Cik nopratu, isu morale lidz laulibam diezgan briva, bet pec tam klust loti stingra.
Visiem isiem lidz pilniem astonpadsmit gadiem, rekinot Zemes laika meros, jaapmekle skola. Pec tam, izvelejusies arodu, vini iestajas profesionalajas macibu iestades. sai tautai ar augsti attistitu tehnisko kulturu nav vienkarsu, nekvalificetu stradnieku. Spejigakie jauniesi turpina izglitibu augstskolas, kas atbilst musu universitatem. Pasi talantigakie klust par kosmosa petniekiem. Lai gan jauna un vel tikai studente, Esina bija jau piedalijusies tris kosmiskajas ekspedicijas ar Suilika vadito ksillu. Divas pirmajas vini atklaja vienigi neapdzivotas planetas, bet tresa, ekspedicija uz Zemi, beidzas gandriz tragiski.
Atskiriba no Suilika majas sjuku dzivokla ardurvis veda tiesi viesistaba ar zemiem atzveltnes kresliem.
Esina mus sagaidija mates, brala un jaunakas maseles sabiedriba. Vinas tevs, ieverojama personiba — «mistisko ceremoniju meistars» (tiesi ta so titulu es uztveru), nebija majas.
Sakuma jutos loti neveikli. Suiliks ar majas laudim saka dzivi sarunaties, bet es sedeju kresla, aplukodams istabu, un pulejos iejusties jaunajos apstaklos. Viesistaba izskatijas patuksa, diezgan vienkarsa: isi neciena lieku greznibu. Vienigi gaiszilas sienas rotaja geometriski raksti.
Pec britina Esinas mate izgaja un zale palikam tikai mes, jauniesi. Esinas masele, nosedusies iepreti, bez kautresanas apbera mani jautajumiem. No kurienes es naku? Ka: mani sauc? Cik man gadu? Ar ko es nodarbojos? Kadas izskatas Zemes sievietes? Kadi ir mani iespaidi par Ellu? Un ta joprojam.; Nevilus atmina atausa, ka pirms daziem ga-< diem, kad lasiju lekciju kada amerikanu universitate, studentes mani vajaja lidziga karta.
Kad musu saruna iejaucas Suiliks un Esina, es driz vien pilnigi aizmirsu, ka atrodos svesa pasaule. Viss seit likas tik pazistams! Radas iespaids, ka visu planetu civilizacijam ir loti daudz kopiga. Man gandriz lo vajadzeja nozelot, jo skita, ka sis fantasliskais celojums ir veltigs un nebija verts pamest Zemi, lai redzetu seit tik maz neparasta. Neparasta? Noladets! Velak dabuju redzet tik daudz brinumu, ka man tas viss bija lidz kaklam! Cik gan
