Fransiss Karsaks
Atnaceji no nekurienes
Prieksvards
Atskiriba no daudziem citiem Rietumu rakstniekiem fantastiem, kas, daudzveidojot sizeta kolizijas, paplasinot savu varonu darbibas sferu lidz kosmiskajai telpai vai pat parnesot to arpus galaktikas, tikai retumis pieskaras nopietnam socialam vai morales problemam, francu rakstnieks Fransiss Karsaks neatkapjas no jaunatnes fantastiskas literaturas klasiskajam humanisma tradicijam. Vins ir parliecinats optimists, kas tic laba uzvarai un skaistakai cilveces nakotnei. Pasaule bez kariem un varmacibas, bez rasistiskiem aizspriedumiem un atomkara draudiem — luk, sapnis, kas radis iemiesojumu Karsaka daildarbos. Gandriz visos savos darbos vins parada, ka starp dazadu planetu civilizacijam nodibinas draudzigi sakari.
Romana «Kosmosa robinsoni» Karsaks apraksta, ka kosmiskas katastrofas rezultata no Zemes atdalijies gabals kopa ar cilvekiem ionak pasaules telpa. Liekot saviem varoniem darboties neparastos apstaklos — uz svesas planetas, ko apdzivo citas sapratigas butnes, rakstnieks risina problemas, kas ir aktualas uz Zemes.
«Kosmosa robinsonos» skartie jautajumi divejada veida sapratigu butnu lidzaspasta-l vesana, divu rasu eksistence uz vienas planetas — sikak atteloti savstarpeji saistitaj jos romanos «Atnaceji no nekurienes» un «Su pasaule pieder mums». Tiesi ar siem darbiem Karsaks klust plasi pazistams ka talantigsf musdienu piedzivojumu fantastiskas literaturas zanra meistars.
Karsaks telo civilizeto planetu iedzivotaju konfliktu ar agresivajiem sveso pasaulu iemitniekiem, vins poetize visu cilvecu kopigo radoso darbu ne vien musu Saules sistema, bet pat arpus tas. Milzigie attalumi vina varoniem nav nekads skerslis. Zvaigznu kugi ienirst «ahuna», kas aptver musu Telpu atdalot to no antipasaulem, un, bez grutibam parvarejusi telpas un laika barjeru, veic miljoniem gaismas gadu lielus attalumus dazas stundas vai dienas, rekinot Zemes laika vienibas. Ar sadu vienkarsu, kaut ari nevisai originalu panemienu autors panak vajadzigo efektu.
Romanos «Atnaceji no nekurienes» un «Si pasaule pieder mums» attelotajam civilizacijam ir raksturigs augsts zinatnes, tehnikas, un morales limenis, par negrozamu likumu tajas ir kluvusi miera saglabasana uz neskaitamam Putnu Cela planetam. Viena no romana «Si pasaule pieder mums» sizeta linijam — Apdzivoto planetu savienibas cina pret launajiem spekiem mislikiem, kuri dzes zvaigznes un censas paklaut Visumu Muzigas Tumsas valstibai — klust par galveno ari romana «Atnaceji no nekurienes». Centralais tels — Vsevolods Klers — skaidri pauz autora demokratiskos, humanos uzskatus.
Pec apbrinojamiem piedzivojumiem Klers talas pasaules iepazistas ar dazadu svesu civilizaciju parstavjiem — Apdzivoto planetu savienibas locekliem. Saja savieniba uznem tikai tos, kas uz savam planetam izbeigusi jebkurus ieksejus konfliktus un uz muzigiem laikiem nodibinajusi mieru. Apvienoto planetu savienibas galvenais merkis — uzveikt mislikus, kas apdraud ikvienu dzivibas formu Visuma. Sie briesmoni eksiste loti zema temperatura, kas ir tuva absolutajai nullei, un spej partraukt zvaigznu kodolreakcijas. Nesot iznicibu dazadu saulu sistemu planetam, tie ielauzas Galaktikas dziles.
Romana optimistiska izskana liecina par autora bezgaligo ticibu Prata un Zinatnes uzvarai. Isi — intelektuali augsti attistitie talas planetas Ellas iedzivotaji, kuri, apciemojot Zemi, aizved sev lidzi Kleru, beidzot atrod efektivu lidzekli cinai pret mislikiem — iespeju maksligi atjaunot atomreakcijas mirusajas zvaigznes.
Karsaka romans dzivi sasaucas ar musdienu notikumiem. Tas uzrakstits 50. gadu vidu, tapec taja skaidri jausams otra pasaules kara atspulgs un peckara dzives pretrunas. Misliki ir alegorisks fasistisko barbaru attelojums, bet Apdzivoto planetu savieniba: simbolize apvienoto nakotnes cilveci. Viss darbs konsekventi pauz autora antimilitaristiskos uzskatus.
Karsaks ir lielisks stastitajs, vins prot lasitaju saintriget ar saistosu sizetu, ar koncentretu, dinamisku un merktiecigu darbibu. Tiesa, reizem vins dazadus notikumus parmerigi sablive, kas, bez saubam, vajina darba ieksejo logiku un rada psihologiskus vienkarsojumus.
Romana «Atnaceji no nekurienes» progresivais idejiskais saturs apvienojas ar nenoliedzamam literaram vertibam: raitu darbibu, atjautigu sizetu, aspratigu, tipiski francisku, viegli plustosu valodu.
Viss tas Karsaka romanu padara par vienu no Rietumu modernas fantastikas labakajiem paraugiem.
PIRMA DALA
ATNACEJI
Prologs
Kad 195… gada marta rita zvaniju pie sava veca drauga doktora Klera durvim, man nebija ne jausmas, ka driz vien dzirdesu pavisam neticamu, fantastisku stastu. Kaut gan mums abiem nav vairak par trisdesmit gadiem, deveju Kleru par savu «veco draugu», jo esam labi pazistami kops bernibas, un tikai pedejos cetros gados bijam zaudejusi ciesakus sakarus.
Durvis atvera, pareizak sakot, pavera kada sievina, terpusies melnas drebes, ka visas vecakas sievietes saja apkaime.
— Ja nakat arsteties, — vina noruca, doktors sodien nepienem. Vins nodarbojas ar saviem «espermentiem».
Klers ir lielisks arsts, tacu regulari saja profesija nepraktize. Spidoss materialais stavoklis lauj vinam gandriz visu savu laiku ziedotsarezgitiem biologiskiem eksperimentiem. Arzemju specialisti, kas ir apmeklejusi vina priekszimigi iekartoto laboratoriju teva majas Rufinjakas tuvuma, atzist, ka ta ir viena no labakajam pasaule. Par saviem petijumiem mans draugs medz runat loti atturigi un retajas vestules, ar kuram apmainijamies, so jautajumu skara tikai garamejot, tacu mediku aprindas Kleru, ka zinams, pieskaita tiem visas pasaules malas izkaisitajiem entuziastiem, kas neatlaidigi tuvojas veza problemas atrisinajumam.
Veca sievina neuzticigi mani veroja.
— Ne, arsta padoms man nav vajadzigs, — es teicu. — Pasakiet doktoram, ka vinu velas sastapt Franks Bori.
— Ak, tad jus esat Franks Bori kungs! Nu tas jau ir pavisam kas cits. Doktors jus gaida.
Saja mirkli gaitena gala atskaneja zema krusu balss:
— Kas tur notiek, Madlen? Kas ir atnacis?
— Tas esmu es, Seva.
— Noladets! Nac tacu ieksa!
Budams krievu emigrantu pectecis no mates puses, Klers bija mantojis zemu salapinisku basu, Sibirijas
