talumnieki, kas man bija pavisam svesi. Stastu par musu piedzivojumiem nacas atkartot neskaitamas reizes. Astotas dienas vakara, atgriezoties no peldesanas, ieraudziju, ka majas prieksa nolaizas zilais padomes reobs. No lidaparata izkapa Asza un mierigi pavestija:
— Sler, otrais kilsims ir gatavs!
Ta sakas piedzivojumiem visbagatakais periods mana dzive. isi nolema torpedet visas parejas mirusas saules ap pirmo dzivei atdoto zvaigzni noladetaja galaktika un radit tur pastavigu gaismas avotu. Piedalijos daudzas jaunas ekspedicijas, kuras gan vairs nebija tik briesmigas ka pirma. Paleninataju uz mirusas saules novietoja ar celtna palidzibu, man vajadzeja tikai to vadit. isi, sinzi un rbeni so godpilno pienakumu vienpratigi uzticeja man, kaut gan tagad ar to spetu tikt gala jebkura sieviete. Starp citu, driz vien musu ekspedicijas, kaut gan tas bija nogurdinosas, tacu ne tik bistamas ka desantoperacijas uz misliku planetam, saka piedalities ari sievietes.
Stradajot ar pilnu jaudu, isu rupnicas buveja jaunus gigantiskus ksillus. Ceturtaja ekspedicija jau devas tris sadi kosmosa kugi, desmitaja — septini ksilli iededzinaja septinas saules uzreiz. Bet no vienpadsmitas ekspedicijas desmit ksilliem atpakal atgriezas tikai pieci.
So reidu es nekad neaizmirsisu. Kaut gan, torpedejot milzigu sauli, antigravitacijas lauka intensitate bija maksimala, mes tik tikko neaizgajam boja un tikai pasa pedeja bridi paguvam aizlidot. Neuzmanigi piegajis parak tuvu centrala gredzena malai, kur antigravitacijas speks bija daudz vajaks, kads iss nokrita uz mirusas saules, un vina pasa svars to saspieda musu acu prieksa. Palidzet nebija ne mazakas iespejas.
Gaidot eksploziju, ilgi klejojam Visuma. Visapkart valdija necaurredzama tumsa. Pirma saule bija aizdegta pirms sesiem menesiem, bet, ta ka attalums starp abam saulem bija loti liels, gaisma lidz sejienei vel nebija nonakusi. Kopa ar Esinu un linu sedeju Suilika kabine. Esinu maca skumjas: boja gajusais jauneklis, kura mirstigas atliekas iznicinas drausmiga eksplozija, bija vinas attals radinieks. AIes klusejam. Dezurejosais iss, sedot pie registracijas pults, ka lugsanu skaitot, monotoni lasija meraparatu raditajus:
— Sekan, sriik. Tsenan, stiik. Ofati, snik…
Peksni pielecis kajas, vins ar skatienu ieurbas kada skaititaja.
— Tsenan mislik: sen, tsi, seron, stell, sidon…
Misliku izstarojuma raditaja bultina parleca uz piekto iedalu. isiem butu bistami, ja raditajs sasniegtu septito, bet rbeniem — sesto iedalu! Tatad kaut kur izplatijuma, talu no visam planetam, klejoja misliki. Tas nozimeja, ka atkal draud jaunas briesmas.
Tacu soreiz nekas launs nenotika, vismaz mums ne. Izstarojuma intensitate pec briza atslaba. Bet nakamaja mirkli mus apzilbinaja spoza gaisma. Kilsims bija eksplodejis ista bridi.
Ieniram ahuna un sasniedzam kaijenu planetu, kur bija apmeties isu galvenais stabs. Kosmodroma mus sagaidija Akeijona gigantiskais ksills. Lidlauka otra mala videja neliela internacionala pilsetina, kur dzivoja ksillu inzenieri un apkalpe. Kaijeni pret mums izturejas draudzigi, kaut ari diezgan rezerveti.
Gaidijam parejos eskadras ksillus. Divi no tiem atgriezas, un to komandieri ieradas staba ar raportu. Viss riteja normali. Jau bija iedegtas pavisam piecdesmit saules, bet, salidzinot ar miljardiem miruso saulu noladetajas galaktikas, tas bija, ka izteicas Beisita, tikai nieciga dzirkstelite nakti.
Stundas riteja, satumsa, uz kaijenu planetas iestajas nakts. Parejie sesi ksilli neradijas, Kamer nebija pagajis paredzetais laiks, tas mus seviski neuztrauca. Paedusi vakarinas, devamies pie miera. No rita kosmodroma joprojam bija tikai cetri gigantiskie ksilli. Ap pusdienlaiku no Ellas atlidoja neliels ksills. Tas atveda Aszu. Sarunajoties laiks pagaja nemanot. Kad atkal iestajas nakts, bet neviens no gaiditajiem ksilliem neatgriezas, sakam nopietni bazities. Vienojamies, ka Suiliks, Asza un es sonakt paliksim nomoda.
Apmetamies kaijenu torni, kur isi priekspedeja stava bija iekartojusi noverosanas posteni. Mums virs galvam smagi duneja kaijenu sargkareivja soli. Vins veroja kaijenu zvaigznu kugu reisus. Asza, nosedies pie uztvereja, gatavojas uznemt sakarus ar ksilliem, kad tie tuvosies planetai. Ka radio, ta snesa vilni kluseja. Ap pusnakti Aszu nomainija Suiliks. Atlaidies mikstaja divana, es lenam grimu snauda. Telpa bija tumss, vienigi zalas kontrolspuldzes viegli mirgoja.
Negaidot uz ekrana iznira astota ksilla kapteina Brisana bala seja. Vins kaut ko aprauti, neskaidri sauca, tad ekrans nodzisa.
Miegs man bija ka ar roku atnemts — piecelos un nostajos Suilikam aizmugure. Vins nervozi grozija uztvereja sledzus. Ekrans egaismojas velreiz, bet attela nebija.
— Suilik, kas noticis? — es jautaju.
— Nezinu. Katra zina — nekas labs.
— Naciet lidz! — vinu partrauca Asza. Uzkapam augseja stava. Ieraugot mus, kaijenu sargkareivja izvalbitas acis naidigi iekvelojas, bet, tiklidz vins pazina Suiliku, laida liesminas nodzisa. Pec Aszas luguma kaijens, iesledzis kosmosa detektoru, kas, tarp citu,bija uzlabots sinzu modelis, taustija debesis. Sis radaram lidzigais detektors izmanto snesa vilnus. Uz ekrana iznira kustigs plankums, kas atri tuvojas.
— Astotais ksills, — teica Suiliks. — Tas bus klat pec dazarn minutem. Iespejams, ka vini jau ielidojusi atmosfera.
Mes atkal nokapam leja. Kosmodroma sturos cits pec cita iedegas specigi prozektori. Spilgtais apgaismojums nebija vajadzigs musu ksillam, bet gan kaijenu kosmosa kugim, kas atgriezas no starpplanetu reisa. Sis milzigai olai lidzigais lidaparats driz vien neveikli piezemejas lidlauka. Tiklidz tas apstajas, no tumsas iznira astotais ksills. Tas laidas lejup nevis vertikali, bet gan saniski pikeja tiesi uz zemi. Suiliks nobalis sastinga pie loga.
— Ko Brisans dara? Vai vins ir jucis? Varbut iedomajies, ka vada reobu? Noladetie misliki. Parak atri, visada zina parak atri. «Sih!»
Ar vairak neka tukstos kilometru lielu atrumu stunda gigantiskais ksills ietriecas planetas virsma. Gaisa uzlidoja veseli zemes blaki, prozektorus aizklaja smagi puteklu vali. Cauri dzeltenigajai dumakai vareja redzet, ka ksills salecas, krit, atkal salecas. Beidzot, sasveries uz saniem, lidaparats ripoja uz prieksu ka milzigs ritenis. Viegli aizkeris Akeijona ksillu un paripojis garam pirmajam un tresajam ksillam, tas ietriecas kaijenu kosmosa kugi.
Steidzamies leja un skrejam uz katastrofas vietu. Puteklu makonis pamazam izklida. No tresa ksilla izleca isi un sinzi. Kad skrejam garam pirmajam ksillam, mums pievienojas Esina,Ilna un Beisita. Milziga atruma mums garam pabrauca kaijenu glabsanas komandas masinas.
Kosmosa kugis liesmoja. Tam blakus, atgadinadams pilnigu drupu kaudzi, ar salauztu, sadragatu apvalku staveja musu astotais ksills. Izejas luka kreisajos sanos bija atverta, bet taja neviens neradijas. Ielidam saarditaja gaiteni, rapojam zem iegruvusajiem griestiem, atgruzot sanus isu likus, un beidzot nonacam sealla. Tur vel mirgoja gaisma, un kaut kur bojata kosmosa kuga dziluma viegli duca motors. Sealla atradam septinus virus, sesi no tiem bija mirusi. Vienigi Brisans vel elpoja. Pazinis Aszu un Suiliku, vins nocuksteja:
— Uzmanieties, misliki dodas pretuzbrukuma! — un tulit nomira.
Saarditas iekartas un bojatas aparaturas vispareja haosa Suiliks zem kada solina uzgaja ksilla dienasgramatu. Mes izgajam lauka, dodot vietu tresa ksilla komandai, kas rupigi parmekleja cietuso lidaparatu. Starp likiem vini atrada dzivu krenu meiteni, kam bija lauzti locekli. Meiteni nekavejoties nogadajam bazes slimnica.
Kaijenu kosmosa kugis turpinaja degt. Nezinu, kadu degvielu kaijeni savas raketes lieto, tacu ta it viegli eksplode un izdala milzigu karstumu. Liesmas pamazam izdevas apslapet. Atgriezusies sava noverosanas posteni, nekavejoties sasaucam kara padomi.
Luk, ko isuma uzzinajam no ksilla dienasgramatas:
Lidojums noriteja normali. Uz mirusas saules komanda uzstadija un iesledza kilsimu. Pec tam, pietiekami attalinajies, ksills gaidija eksploziju, bet ta nenotika. Nogaidijis piecreiz ilgak, neka paredzets, Brisans otrreiz nelaidas lejup, jo parbaudit kilsimu nav iespejams. Bridi, kad vins paveleja pariet ahuna, ksillu ielenca misliki. Nekavejoties pret tiem raiditie termiskie stari briesmas atvairija, tacu tris isi jau bija nopietni cietusi.
Tad ar parejo biedru piekrisanu Brisans pielava nepiedodamu kludu. Vins neatgriezas baze, bet gan lidoja uz sis saules sistemas pedejo planetu, kur mudzet mudzeja misliki. Tur Brisans ieveroja daudz sarezgitakas konstrukcijas tornus neka tie, kurus bombardejam uz Kalvenolta Septitas planetas. Kilsims joprojam neeksplodeja. Brisans nosprieda, ka misliki drosi vien atradusi lidzekli, kas aizkave ta darbibu. Vareja domat, ka vini jau ir informeti par sa aparata iedarbibas sekam. Tatad iespejams, ka mislikiem ir kads ultraatrs sakaru uzturesanas lidzeklis starp saules sistemam.
Tad Brisans nolema doties prom. Attalinajies no planetas, ksills jau gatavojas pariet ahuna. Te peksni no kosmosa dzilem par to saka birt nedzivi misliki — ista metala bloku krusa. Tie ielauza ksilla apvalku, kurs nebija tik
