dzīvesveidu. Mūsu ciematā ļaudis ir dzīvojuši šādu mierīgu dzīvi neskaitāmu gadsimtu garumā, bet mūsu mācība ir zināma tikai dažiem izredzētajiem. Tagad pasaulei pienācis laiks uzzināt mūsu apskaidrotās dzīves filozofiju. Šovakar, sākoties tavam trešajam Sivanā pavadītajam mēnesim, es sākšu tevi iepazīstināt ar to, kas ir mūsu mācības pamatu pamats. Ne tikai tevis paša labā, bet gan visu to cilvēku labā, kuri dzīvo tavā pasaulē. Es būšu kopā ar tevi katru dienu, tāpat kā biju kopā ar savu dēlu, kad viņš vēl bija bērns. Diemžēl, pirms dažiem gadiem viņš nomira. Viņa stunda bija situsi, un man nācās ar to samierināties. Es izbaudīju laiku, ko pavadījām kopā, un saglabāju to atmiņā. Tagad dēla vietā man esi tu, un es jūtos pateicīgs, ka viss tas, ko esmu noskaidrojis klusās pārdomās daudzu gadu garumā, turpinās dzīvot tevī.»
Paskatījies uz Džūljenu, ievēroju, ka viņa acis bija aizvērtas. Likās, ka viņš mēģina nokļūt atpakaļ tai teiksmainajā pasaku zemē, kas bija to dāsni apveltījusi ar zināšanām.
«Jogs Ramans man pavēstīja, ka septiņi tikumi jeb principi, kas cilvēka dzīvi bagātina ar iekšēju mieru, prieku un garīgumu, ir ietverti mistiskā līdzībā. Līdzībā, kura veido Sivanas mācības pamatu un kodolu. Ramans lika man aizvērt acis, kā es daru to tagad, sēžot uz grīdas tavā dzīvojamā istabā. Un tad viņš lika man gara acīm iztēloties šādu ainu:
Tusēdi brīnišķa, lekni sazaļojuša dārza vidū. Visapkārt dārzā zied pasakaini skaistas puķes. Visapkārt valda absolūts miers un klusums. Izbaudi šī brīnišķā dārza burvību un pārliecini sevi, ka viss laiks, cik vien pasaulē tā ir, atvēlēts tam, lai baudītu šīs dabas veidotās oāzes jaukumu. Bet, palūkojies visapkārt, tu ieraugi, ka šī burvīgā dārza vidū sešu stāvu augstumā slejas tornis ar bāku. Un tad dārzā valdošo klusumu pēkšņi pārtrauc skaļa eņģu čīkstoņa, veroties vaļā durvīm torņa pirmajā stāvā. Pa tām iznāk deviņas pēdas garš un deviņsimt mārciņas smags japāņu sumo cīkstonis, kurš iesoļo tieši dārza vidū
«Nu jau kļūst labāk,» Džūljens aprauti iesmējās. Japāņu sumo cīkstonis ir gandrīz pilnīgi kails. Viņa vīrišķību sedz tik vien kā šaura metāla stīpa.»
«Kad šis sumo cīkstonis sāk pastaigāties pa dārzu, viņš atrod mirdzošu zelta hronometru, kurn kāds pirms daudziem gadiem tur aizmirsis. Viņš paslīd uz tā un ar milzīgu būkšķi nogāžas zemē. Sumo cīkstonis guļ zemē kluss un nekustīgs, it kā būtu zaudējis samaņu. Tieši tai brīdī, kad tu nodomā, ka viņš jau atvadās no šīs pasaules, cīkstonis pamostas. Iespējams, viņu pamodināja dažu tuvumā ziedošu dzelteno rožu smarža. Atkal sajutis enerģijas uzplūdus, cīkstonis veikli pielec kājās un intuitīvi paraugās pa kreisi. Tas, ko viņš tur ierauga, viņu izbiedē. Cauri krūmiem, kas saauguši pašā dārza malā, viņš pamana garu, līkumotu celiņu, kas klāts ar miljoniem mirdzošu dimantu. Kaut kas liek cīkstonim doties uz šo taku, un, gods kam gods, viņš to arī dara. Šī taka izved viņu uz mūžīgā prieka un svētlaimes ceļa.»
Noklausījies šo savādo stāstu Himalaju augstkalnu apvidū, sēdēdams līdzās Sivanas Lielajam Skolotājam, kurš pats personiski pieredzējis gara apgaismību tieši no Dieva, Džūljens jutās vīlies. Var jau arī saprast. Viņš bija cerējis dzirdēt kaut ko tik dinamisku, kas rosinātu viņu vai nu rosīgi darboties, vai arī līdz asarām aizkustinātu, bet tā vietā vienīgais, ko viņš izdzirda, bija muļķīgs stāsts par sumo cīkstoni un bākas torni.
Jogam Ramanam viņa vilšanās nepalika nepamanīta. «Nekad neaizmirsti, kāds spēks slēpjas vienkāršībā,» Džūljens dzirdēja Skolotāju sakām.
«Iespējams, ka šis stāsts nebija tik sarežģīts, kādu tu gaidīji,» Skolotājs paskaidroja. «Bet tajā ietverts milzum daudz saprātīguma un sirdsšķīstas skaidrības. Jau kopš tās dienas, kad tu še ieradies, esmu ļoti daudz domājis par to, kādā veidā nodot tev mūsu senās zināšanas. Vispirms es apsvēru iespēju vairāku mēnešu garumā nolasīt tev lekcijas, bet tad sapratu, ka šāds tradicionāls izklāsta stils nebūtu šo noslēpumaino zinību apgūšanai īsti piemērots. Tad es iedomājos, ka varētu palūgt visiem mūsu brāļiem un māsām katru dienu veltīt kādu brīdi tam, lai ievadītu tevi mūsu filozofijas izpratnē. Tomēr arī tas izrādījās ne pats efektīvākais veids, kā pavēstīt to, kas mums tev sakāms. Pēc ilgām pārdomām es beidzot nolēmu, kā ļoti radošā un tai pat laikā arī ļoti uzskatāmā veidā iepazīstināt tevi ar Sivanas mācības septiņiem tikumiem. Un tā ir šī filozofiskā līdzība.»
Tad jogs Ramans piebilda: «Sākumā tā tev droši vien liksies naiva vai varbūt pat bērnišķīga. Bet vari man ticēt, ka ikvienā līdzības elementā ietverts kāds laikam pāri stāvošs princips ceļā uz dvēseles harmoniju, kuram piemīt ārkārtīgi dziļa jēga. Dārzs, tornis ar bāku, sumo cīkstonis, sārtais vītais stiepļu pinums, hronometrs, rozes un dimantiem klātais līkumotais ceļš ikviens no šiem elementiem simbolizē kādu no septiņiem mūžseno zināšanu galvenajiem principiem ceļā uz apgaismību. Ņem vērā sekojošo: ja iegaumēsi šo nelielo līdzību un mūžīgās patiesības, kas tajā ietvertas, tu vienmēr būsi nodrošināts ar visām nepieciešamajām zināšanām, lai spētu maksimāli pilnīgot savu dzīvi. Tavā rīcībā būs visa tā informācija un tehnikas, kādas nepieciešamas, lai spētu būtiski ietekmēt ne tikai savas dzīves kvalitāti, bet arī visu to cilvēku dzīves, ar kuriem tu nonāksi saskarē. Pielietojot šīs zināšanas savās ikdienas gaitās, tu izmainīsies arī pats emocionāli, fiziski un garīgi. Ieraksti šo stāstu savās atmiņas dzīlēs un ieslēdz to dziļi sirdī. Pārmaiņas nāks tikai tādā gadījumā, ja tu to pieņemsi bez liekas kavēšanās.»
«Zini, Džon,» Džūljens sacīja, «man palaimējās, jo es to pieņēmu. Karls Jungs reiz sacījis šādus vārdus: «Cilvēka vīzija top skaidra tikai tad, ja viņš spēj ielūkoties savā sirdī. Tas, kurš vēro ārējo pasauli sapņo. Tas, kurš lūkojas sevī, gūst apgaismību.» Tonakt es dziļi jo dziļi ielūkojos sevī un kļuvu atvērts tām mūžsenajām noslēpumainajām zināšanām, kas
