spēj bagātināt prātu, pilnveidot fizisko ķermeni un veldzēt dvēseli. Tagad pienākusi mana kārta nodot to visu tev.»
Septītā nodaļa
VISNEPARASTĀKAIS DĀRZS PASAULĒ
Vairākums cilvēku dzīvo fiziski, intelektuāli vai morālivisai ierobežotā sava potenciāla lokā. Ikvienā no mums rodams vitalitātes un enerģijas avots, no kura pasmelt spēku, par kopāt neesam sapņojuši.
«Dārzs šajā līdzībā simbolizē prātu,» Džūljens paskaidroja. Ja tu rūpējies par sava prāta spodrināšanu, tas, tāpat kā labi kopts un bagātīgs dārzs, dāsni ziedēs, daudzkārt pārsniedzot cerēto. Bet, ja ļausi tajā ieviesties nezālēm, tu nekad neiemantosi nedz dziļu iekšējo harmoniju, nedz ilgstošu dvēseles mieru. Džon, es tev gribētu uzdot pavisam vienkāršu jautājumu. Ja es ieietu dārzā, kurš atrodas aiz tavas mājas, par kuru tu mēdzi man tik daudz stāstīt, un uzgāztu tavām dārgajām petūnijām virsū kaut ko indīgu, tu laikam nebūtu diez ko priecīgs?»
«Protams, ka ne.»
«Patiesībā lielākā daļa īsto dārznieku, kuri ir tādi pēc sirds aicinājuma, sargā savu dārzu kā braši zaldāti un rūpējas par to, lafto nekas neapskādētu. Bet tagad palūkojies uz visu to piesārņojumu, ar kuru vairākums cilvēku ikdienas sagandē sava prāta plaukstošo dārzu, proti, rūpes un raizes, žēlošanās par pagātni, mokošas domas par nākotni un vēl pašradītas bailes, kas izraisa īstu haosu cilvēka iekšējā būtībā. Sivanas Lielo Skolotāju senvalodā, kura pastāvējusi jau tūkstošiem gadu, vārds «rūpes» tiek apzīmēts ar tādu pašu rakstu zīmi kā vārds «līķa kremēšana». Jogs Ramans uzsvēra, ka tā nekādā ziņā nav nejauša sakritība. Rūpes un raizes atņem prātam daudz spēka un agrāk vai vēlāk atstāj rētas arī dvēselē.»
«Lai dzīves kausu izbaudītu visā pilnībā, tev savs prāta dārzs rūpīgi jāsargā, ļaujot tajā iekļūt tikai vislabākajai informācijai. Tu patiešām nedrīksti atļauties greznību domāt negatīvas domas pat ne vienu vienīgu. Mūsu pasaules vislīksmākie, aktīvākie un visapmierinātākie cilvēki savā dziļākajā būtībā daudz neatšķiras ne no tevis, ne manis. Mēs visi sastāvam no miesas un kauliem. Un visi nākam no viena un tā paša universālā Visuma avota. Tomēr tie, kuri dara ko vairāk nekā tikai eksistē vien, tie, kuri uzpūš pilnās liesmās savu cilvēcisko potenciālu un dzīves maģisko deju izdejo visā tās lieliskajā daudzveidībā, dara pavisam ko citu, nekā tie, kuru dzīve ir pelēka. Un pats galvenais viņu rīcībā ir tas, ka viņi pasauli ar visu tajā esošo uztver pozitīvi.»
Džūljens piebilda: «No Sivanas Lielajiem Skolotājiem es uzzināju, ka caur cilvēka prātu vidēji dienā iztraucas aptuveni sešdesmit tūkstoš domu. Visvairāk mani pārsteidza tas, ka deviņdesmit pieci procenti šo domu ir tieši tādas, kādas vēl vakar domāji tu!»
«Vai tu to saki nopietni?»
«Pavisam nopietni. Tā ir īsta notrulināta domāšanas veida tirānija. Tie cilvēki, kuri katru dienu domā vienas un tās pašas domas, turklāt vairumā gadījumu negatīvas, ir aizrāvušies ar sliktiem garīgajiem paradumiem. Tā vietā, lai censtos savā dzīvē saskatīt tikai labo un visas domas virzītu tikai uz to, kā uzlabot dzīvi, viņi sevi padara par pagātnes gūstekņiem. Daži raizējas par izjukušām attiecībām vai finansiāla rakstura problēmām. Ir tādi, kas nespēj atbrīvoties no smagām bērnības atmiņām. Vēl citi nespēj izmest no prāta arī daudz nenozīmīgākas lietas, piemēram to, kā pret viņiem izturējies veikala pārdevējs vai arī nelabvēlīgi noskaņots darba kolēģis. Tie, kuri šādi nodarbina savu prātu, ļauj rūpēm un raizēm mazināt dzīvessparu. Tādējādi viņi bloķē sava prāta neierobežoto spēju veikt apbrīnojamas lietas, ienesot cilvēku dzīvē lo, ko viņi vēlas gan emocionāli, gan fiziski, gan garīgi. Šādi cilvēki nesaprot, ka tieši prāta pārvaldīšana ir dzīves pārvaldīšanas pamatā.»
«Domāšanas veidu nosaka ieradums. Tas ir tik skaidri un saprotami,» Džūljens kaismīgi turpināja. «Vairuma cilvēki vienkārši neizprot to milzīgo spēku, kāds piemīti prātam. Esmu uzzinājis, ka pat visizcilākie domātāji izmanto tikai vienu simto daļu procenta no savām prātaj rezervēm. Sivanas apmetnes Lielie Skolotāji reiz nolēma izpētīt savu mentālo iespēju apslēpto potenciālu. Iegūtie rezultāti bija vienkārši pārsteidzoši. Jogs Ramans regulāru un koncentrētu vingrinājumu rezultātā bija uztrenējis savu prātu tiktāl, ka pēc paša dotas komandas spēja likt sirdij darboties lēnāk. Viņš spēja arī nedēļām ilgi iztikt bez miega. Lai gan šie nebūt nav tādi mērķi, pēc kā būtu jātiecas tev, es tomēr gribētu, lai tu uz savu prātu paraudzltos kā uz vislielāko dabas dāvanu.»
«Vai pastāv tādi vingrinājumi, ko izpildot, iespējams piekļūt šim slēptajām rezervēm? Tā būtu vislielākā kokteiļu vakara sensācija, ja es saviem viesiem spētu j nodemonstrēt sirdsdarbības palēnināšanos,» es jokodamies iestarpināju.
«Šajā jautājumā, tu, Džon, vari būt mierīgs. Iepazīstināšu tevi ar dažiem praktiskiem paņēmieniem, kas tev pierādīs šīs mūžsenās tehnikas iedarbīgumu. Varēsi tos izmantot vēlāk. Bet tagad ir svarīgi, lai tu saprastu, ka prāta meistarība sasniedzama tikai nemitīgos treniņos. Ne vairāk un ne mazāk. Tai brīdī, kad ievelkam plaušās pirmo dzīvinošo gaisa malku, mums visiem tiek nodrošināts pilnīgi vienāds izejmateriāls Tas, kas atšķir panākumiem bagātos vai arī laimīgos cilvēkus no pārējiem, ir veids, kā viņi šo izejmateriālu izmanto un uzlabo. Kad cilvēks velta sevi tam, lai pārveidotu savu iekšējo pasauli, viņa dzīve no ikdienišķas drīz vien pārtop par kaut ko ļoti īpašu.»
Manu Skolotāju ar katru brīdi pārņēma aizvien lielāks satraukums. Runājot par prāta pārvērtībām un to pozitīvo guvumu, ko
