Šādas nelielas mācībstundas stimulē tavu izaugsmi gan iekšēji, gan arēji. Neko no dzīves nemācoties, tu savā attīstībā apstājies. Padomā par to savas dzīves kontekstā. Vairākums cilvēku piedzīvojuši izaugsmi, izejot cauri pašām smagākajām dzīves situācijām. Un, ja dažkārt rezultāts liekas negaidīts un tu jūties nedaudz vīlies, tad atceries, ka, saskaņā ar dabas likumiem, vienām durvīm aizveroties, vienmēr atveras citas.»
Džūljens jūtu uzplūdā pacēla rokas pret debesīm, līdzīgi tam, kā to darītu dienvidzemju misionārs, aizlūdzot par savu draudzi. «Tiklīdz tu sāksi pastāvīgi piemērot šo principu savā ikdienas dzīvē un trenēt savu prātu, lai spētu uz ikvienu dzīves norisi paraudzīties pozitīvi, līdz ar to papildinot arī savas spēka un enerģijas rezerves, tu uz visiem laikiem atbrīvosies no rūpēm. Tu vairs nejutīsies pats savas pagātnes vergs. Tu pats būsi kļuvis savas nākotnes noteicējs.»
«Nu labi, teorētiski man viss ir skaidrs. Ikviena pieredze, pat vissliktākā, tātad sniedz man dzīves mācībstundu. Tāpēc man katrā atsevišķā gadījumā vajadzētu būt atvērtam, lai spētu šo mācību uztvert. Tādā veidā es varētu kļūt stiprāks un laimīgāks. Ko vēl varētu darīt viens pazemīgs vidusšķiras advokāts, lai pilnveidotu savu dzīvi?»
«Vispirms sāc izdzīvot savas iztēles, nevis savas atmiņas rosinātu svētlaimi.»
«Vai tu nepaskaidrotu savu domu tuvāk?»
«Es cenšos tev paskaidrot, ka, lai atbrīvotu sava prāta, ķermeņa un dvēseles potenciālu, tev vispirms jāpaplašina sava iztēles spēja. Redzi, lietas vienmēr tiek radītas divreiz: vispirms prāta sfērā un tikai pēc tam īstenībā. Es šo procesu dēvēju par «uzmetumu», tāpēc ka viss, ko tu radi ārējā pasaulē, sākas ar vienkāršu uzmetumu tavā iekšējā pasaulē, ar spilgtu iztēles gleznu tavā prātā. Kad būsi apguvis prasmi kontrolēt savu prātu un spilgti iztēloties to, ko vēlies šajā gaidīšanas periodā savā dzīvē panākt, tevī tiks atraisīti snaudošie spēki. Tu sāksi pasmelt no prāta slēptajām spējām, lai nodrošinātu sev tādu dzīvi, kādu, manuprāt, esi pilnā mērā pelnījis. Sākot ar šo vakaru, aizmirsti to, kas bijis. Uzdrīksties iztēloties, ka tu esi kas vairāk nekā tikai savu pašreizējo apstākļu summa. Gaidi no dzīves pašu vislabāko. Tu būsi pārsteigts par rezultātu.»
«Zini, Džon, visu šo laiku, kopš esmu advokāts, man likās, ka es daudz ko zinu. Es gadiem ilgi izglītojos vislabākajās skolās, izlasīju visas likumu grāmatas, kādām vien izdevās piekļūt, un strādāju kopā ar vislieliskākajiem juristiem. Protams, ka jurisprudencē es izrādījos uzvarētājs. Bet dzīvē, kā es tagad saprotu, izrādījos zaudētājs. Es tik ļoti džinos pēc dzīves lielajām baudām, ka nepaguvu pievērst uzmanību mazajām. Es nekad mūžā neizlasīju nevienu no tām patiesi lieliskajām grāmatām, ko man ieteica tēvs. Es neesmu ieguvis nevienu augsti vērtējamu draudzību. Es nekad neesmu mācījies novērtēt labu mūziku. To visu apzinoties, man patiešām liekas, ka man ir ārkārtīgi paveicies. Piedzīvotā sirdslēkme bija manas dzīves pagrieziena punkts, mans modinātājzvans. Vari man ticēt vai ne, bet tas sniedza man otru izdevību sākt dzīvot garīgi bagātinātāku dzīvi. Es, tāpat kā Malika Čanda, šajā sāpīgajā pieredzē saskatīju jaunu iespēju aizmetni. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka man pietika drosmes to pasaudzēt.»
Pārliecinājos pats savām acīm, ka Džūljens, ārēji kļūstot daudz jauneklīgāks, bija tapis daudz gudrāks arī iekšēji. Man kļuva skaidrs, ka šis vakars bija kas vairāk nekā tikai aizraujošas saruna ar senu draugu. Es sapratu, ka šis vakars varēja kļūt arī par manas dzīves pagrieziena punktu, dodot iespēju sākt visu no sākuma. Sāku prātā apcerēt visu to, ko savā dzīvē biju darījis nepareizi. Jā, man bija liela ģimene un stabils darbs prestižā advokātu birojā. Un tomēr dažbrīd prātā ienāca doma, ka dzīve taču varētu sniegt ko vairāk. Man vajadzēja aizpildīt to tukšumu, kas jau sāka pārņemt manu ikdienas dzīvi.
Kad biju vēl bērns, man bija tik lieli sapņi, nereti iztēlojos sevi kā slavenu sportistu vai veiksmīgu biznesmeni. Es patiešām domāju, ka varēšu dzīvē darīt to, ko gribu; varēšu kļūt par to, ko vēlos, ka man arī piederēs viss ilgotais. Atcerējos arī to, kā toreiz, jauns zēns būdams, jutos, izaugot saules apspīdētajā Rietumu krastā. Jautrību sagādāja pavisam vienkāršas lietas lieliska pēcpusdiena, kas tika pavadīta, lecot no klintīm ūdenī vai arī traucoties cauri mežam ar divriteni. Mani caurstrāvoja zinātkāre. Man patika piedzīvojumi. Un nākotnei, likās, nebija nekādu robežu. Es pavisam godīgi atzīstos, ka jau veselus piecpadsmit gadus vairs nekad neesmu izjutis nedz tādu brīvestību, nedz arī prieku. Kāpēc tā bija noticis?
Varbūt es pazaudēju savus sapņus un ideālus tobrīd, kad kļuvu pieaudzis un sāku dzīvi uztvert no pieauguš cilvēka skatu punkta? Bet iespējams, es tos pazaudēju tad, kad sāku studēt jurisprudenci universitātē un apguvu prasmi sarunāties ar cilvēkiem tā, kā mēdz runāt profesionāli advokāti. Jebkurā gadījumā vakars, ko pavadīju kopā ar Džūljenu, kurš, malkojot aukstu tēju, atvēra man savu sirdi, rosināja mani pieņemt lēmumu tērēt tik daudz laika nevis tam, lai nopelnītu iztiku, bet gan, lai radikāli pārveidotu savu dzīvi.
«Šķiet, ka esmu licis tev aizdomāties pašam par savu dzīvi,» Džūljens piebilda. «Pārmaiņas pēc sāc domāt par saviem sapņiem, par tiem, ko loloji, kad biji vēl bērns. Jonass Salks šo domu vislabāk izteicis šādi: «Man ir bijuši gan sapņi, gan murgi. Murgus esmu pārvarējis, pateicoties saviem sapņiem.» Džon, notrauc no saviem sapņiem nost putekļus. Sāc atkal cienīt dzīvi ar visu to, kas tajā neparasts un apbrīnojams. Sāc kontrolēt savu prātu, lai iespētu mainīt savu dzīvi. Tiklīdz tu to izdarīsi, tavā labā sāks darboties Visuma spēki, nesot tavā dzīvē brīnumainas pārvērtības.»
Džūljens no sava apmetņa dziļumiem izvilka nelielu, apmēram vizītkartes lieluma kartīti. Tās malas bija apspurušas, acīmredzot, daudzu mēnešu nepārtrauktas lietošanas rezultāts.
«Kādu dienu, kad mēs ar jogu Ramanu pastaigājāmies pa klusu kalnu taku, es pavaicāju, kurš ir viņa mīļākais filozofs. Jogs atbildēja, ka viņa uzskatus ietekmējuši daudzi filozofi un ka ir grūti to vidū izcelt vienu kā īpašu iedvesmas avotu. Tomēr bija kāds citāts, kuru viņš bija ieslēdzis dziļi sirdī. Šajā citātā bija ietvertas visas tās
