kaitīga paraduma un palēninātu dzīves tempu, vai man vajag to praktizēt katru dienu vienā un tajā pašā laikā?»
«Labs jautājums. Vispirms gribu tev pateikt, ka tev vispār nekad un nekas nebūtu jādara. Visu, ko tev šovakar stāstu, piedāvāju kā draugs, kuru patiesi interesē tava izaugsme un turpmākā attīstība. Ikviena stratēģija, tehnika un instruments ir laika gaitā pierādījuši savu iedarbīgumu, novedot pie reāla rezultāta. Vari man ticēt. Un, lai gan sirds liek man pierunāt tevi izmēģināt visa Sivanas Lielo Skolotāju piedāvātās tehnikas, sirdsapziņa tomēr iesaka izpildīt savu pienākumu un dalīties ar tevi šajās zināšanās, atstājot to īstenošanu tavā ziņā. Mans uzskats ir šāds: nekad neko nedari tāpēc vien, ka tev tas ir jādara Vienīgais iemesls kaut ko darīt ir tāpēc, ka tu to patiesi vēlies, kā arī tāpēc, ka tu zini tā rīkoties tavā gadījumā būtu pareizi.»
«Izklausās sakarīgi, Džūljen. Neraizējies. Ne mirkli neesmu uzskatījis, ka tu man šo informāciju uzspied ar varu. Vienīgā lieta, kas man tuvākajās dienās varētu tikt uzspiesta, būtu kārba ar raušiem,» es piemetināju.
Džūljens tikko manāmi pasmaidīja. «Nu labi. Bet tagad, atbildot uz tavu jautājumu, es tev ieteiktu praktizēt Rozes Sirds tehniku katru dienu, vienā un tajā pašā vietā, kā arī vienā un tajā pašā laikā. Rituālam piemīt neizmērojams spēks. Sporta zvaigznes, kuras pirms atbildīgām sacensībām ēd vienu un to pašu ēdienu vai arī vienādā veidā aizšņorē kurpes, ievēro zināmu rituālu. Mācītāji baznīcās, veicot vienas un tās pašas darbības un nēsājot vienu un to pašu apģērbu, arī piekopj rituālu. Pat biznesa cilvēki, ejot uz darbu pa vienu un to pašu ceļu un pirms atbildīgas prezentācijas izrunājot vienus un tos pašus vārdus, arī izmanto rituāla spēku. Redzi, iekļaujot ikdienas rutīnā jebkuru jaunu aktivitāti, atkārtojot to katru dienu vienā un tajā pašā laikā, tā drīz vien pārvēršas par paradumu.»
«Piemēram, vairums cilvēku pamostoties dara vienu un to pašu, īpaši nepiedomājot pie tā, ko dara. Viņi atver acis, izkāpj no gultas, dodas uz vannas istabu un sāk tīrīt zobus. Tā ka, paturot prātā savu mērķi divdesmit vienu dienu un šai laikā praktizējot kādu darbību vienā un tajā pašā laikā katru dienu, tā kļūst par paradumu. Drīz vien tev šis paradums, vai nu tā būtu meditācija, vai piecelšanās stundu agrāk, lai kaut ko palasītu, būs tikpat dabisks kā zobu tīrīšana.»
«Vai tas ir viss, kas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi un spētu īstenot arī savas dzīves galveno uzdevumu?»
«Šī Sivanas Lielo Skolotāju piedāvātā tehnika ir izmantojama visā dzīves laikā.»
«Man tomēr liekas, ka kaut kā pietrūkst,» es iebildu.
«Šo procesu nepieciešams izbaudīt. Sivanas Lielie Skolotāji bieži pāraināja šo tēmu. Viņi bija cieši pārliecināti, ka diena, kura aizvadīta bez smiekliem vai mīlestības, līdzinās dienai bez dzīvības.»
«Neesmu pārliecināts, ka saprotu, ko tu domā.»
«Es cenšos pateikt vienīgi to, ka jāvirzās pretim savas dzīves tuvākajiem un tālākajiem mērķiem ar prieku, gūstot no tā baudu. Nekad neaizmirsti to, cik svarīgi ir dzīvē izjust nevaldāmu pacilātību. Vienmēr centies jebkurā dzīvā radībā saskatīt tās īpašo skaistumu. Šī diena un šis brīdis, ko pavadām kopā, ir likteņa dāvana. Esi dzīvs, enerģisks, līksms un zinātkārs. Koncentrējies savas dzīves galvenā uzdevuma izpildei un pašaizliedzīgai kalpošanai citiem cilvēkiem. Par visu pārējo parūpēsies Visums. Tas ir viens no Dabas vissvarīgākajiem likumiem.»
«Un nekad nevajadzētu nožēlot to, kas noticis pagātnē?»
«Nekad. Visumā nav haosa. Tam, kas ar tevi noticis, ir bijis kāds nolūks, un nolūks būs arī visam tam, kas ar tevi vēl tikai notiks. Paturi prātā šos vārdus, Džon. Ikviena pie
«Vai tas ir viss?»
«Nē, man vēl ir daudz kas tev stāstāms. Vai jūties noguris?»
«Nē, nemaz. īstenībā es jūtos pamatīgi uzskrūvēts. Tev ļoti labi padodas motivēšana, Džūljen. Vai nekad neesi domājis, ka varētu sākt darboties konsultatīvo pakalpojumu nozarē?» es draiski pavaicāju.
«Es nesaprotu,» viņš klusā balsī atbildēja.
«Neņem galvā. Tas bija tikai viens no maniem neveiksmīgajiem jociņiem.»
«Labi. Pirms atkal pievēršamies joga Ramana izstāstītajai līdzībai, ir vēl kaut kas, ko es gribētu tev paskaidrot par dzīves tuvajiem un tālajiem mērķiem.»
«Un tas būtu?»
«Ir kāds vārds, kuru Sivanas Lielie Skolotāji izrunāja ar ļoti lielu godbijību.»
«Kas tas ir par vārdu?»
«Liekas, ka šis vienkāršais vārds ietver kādu īpaši jēgpilnu nozīmi, jo tas viņu ikdienas sarunās tika atkārtots neskaitāmas reizes. Es runāju par vārdu «kaisme». Tas ir vārds, ko tev, virzoties pretī savu mērķu īstenošanai, vienmēr vajadzētu paturēt savu domu priekšplānā. Kaismīga aizrautība ir visvarenākais dzinējspēks lavu sapņu īstenošanai. Šeit, mūsu pasaulē, kaismīga aizrautība ir zudusi. Mēs darām lielas lietas nevis tāpēc, ka mums tas patiktu, bet gan sajūtas dēļ, ka mums tās ir jādara. Tā ir posta un ciešanu formula. Un es nemaz nerunāju par mīlas kaisli, lai gan arī tā ir ļoti svarīga ceļā uz panākumiem bagātu un apskaidrotu dzīvi. Es sajāj gadījumā runāju par kaismīgu un ieinteresētu attieksmi pret dzīvi. Mācies pamosties katru ritu ar prieku, pārpilns enerģijas un pacilātības. Uzpūt kaismīgas aizrautības liesmās visu, ko dari. Un tu drīz vien gūsi kā materiālau, tā arī garīgu gandarījumu.»
«Vārdos tas izklausās ļoti vienkārši.»
«Ir jau arī. Sākot ar šo brīdi, sāc kontrolēt savu dzīvi. Un reiz par visām reizēm izlem kļūt noteicējs pār savai likteni. Izvirzi priekšplānā sevi. Noskaidro savas dzīves aicinājumu, un tu sāksi pieredzēt apskaidrotas dzīves svētlaimi. Visbeidzot nekad neaizmirsti, ka tas, kas ar tevi bijis, un tas, kas tevi vēl gaida, nav absolūti nekas, salīdzinot ar to, kas rodams tevī
