— Vai drikstu jums vel ko jautat? — es pavaicaju. — Vai sis bija pirmais ksills, kas devas uz Zemi?
— Ja, es pilnigi galvoju par to, jo esmu vienigais noteicejs par visiem kosmosa lidojumiem. Aasa un Suilika uzdevums bija uzzinat, vai aiz Sespadsmitas galaktikas ir vel citas apdzivotas galaktikas. Jusu planeta atrodas divdesmit reizu talak par so galaktiku, tapec lidz jums celojums ahuna pec vieteja laika ir divdesmit reizu ilgaks. Luk, kapec nevaru garantet, vai spesim tevi nogadat atpakal uz Zemi, kaut ari Aass to ir apsolijis. Pagaidam neesam pilnigi drosi, vai lidosanas noteikumi ahuna ir attiecinami uz milzigiem attalumiem. Bet drizuma tasi noskaidrosies. No Septinpadsmitas galaktikas, kas atrodas taja pasa virziena un tikpat talu ka juseja un kuru atklajam, kamer Aass bija ekspedicija, ik bridi var atgriezties mans dels Aseroks. Tacu jedziens «atklajam» seit nav isti vieta, jo butiba mus atklaja pasi sinzi. Ari viniem zinams ahuna cels, turklat vinu dzislas, tapat ka jusejas, rit sarkanas asinis, un vispar tu tiem loti lidzinies.
— Gan jau redzesim! — es bezrupigi attraucu. — Majas gimene mani negaida, esmu pavisam viens. Ja sis jusu ksills bija pirmais, kas nolaidas uz Zemes, tad tacu baumas par «lidojosajiem skivjiem» patiesi balstas uz optisku manu vai halucinacijam, ka lo pareizi atmasko kadas musu valsts oficialais zinojums.
Izstastiju Azlemam par «lidojosajiem skivjiem», kas pie mums izraisija milzu sensaciju. Azlems gardi nosmejas.
— Ak ja, ari uz Ellas netrukst pardrosnieku, kuriem dazkart izdodas atklat patieibu, balstoties uz fantazijam. Bet nu — pie darba! Nodosu tevi musu zinatnieku riciba, vini velas iegut precizu informaciju par Zemi. Pec tam tevi isuma iepazistinasim ar Ellas vesturi.
Gandriz visu dienu pavadiju pie Ellas zinatniekiem, cenzdamies pec iespejas pareizak atbildet uz neskaitamiem, nereti pat loti mulkigiem jautajumiem. Bet tiesi sie divainie jautajumi pieradija, cik daudzejada zina isi no mums atskiras. Manas atbildes reizem viesa vinos istu sasutumu, lai neteiktu vairak. Ta, stastot par slimibam un sanitarajiem apstakliem uz Zemes, atteloju, cik milzigu jaunumu cilvekiem nodara alkohols. Ari isi to pazist, un tas vinus ietekme tapat ka mus. Vini man vaicaja, kapec mes dzerajus neiznicinam vai nenosutam uz kadu neapdzivotu planetu, ciniski piezimedami, ka ari tas biezi vien nedod pozitivus rezultatus. Saja sakariba paskaidroju, ka uz Zemes mes censamies iedvest cienu pret cilveka dzivibu, kaut gan, jaatzistas, bez ieverojamiem panakumiem.
— Vai tad dzerajus var uzskatit par cilvekiem? — isi sasutusi atbildeja. — Vini taci parkapj dievisko saprata likumu! sa dieviska likuma nozimi es toreiz vel neizpratu.
Pievakare pec manis ieradas Suiliks ur pavestija, ka vinam uzticets iepazistinat man ar Ellas vesturi. Izradijas, ka Suilikam, ka jau isu vairakumam, bija vel otra profesija: ja pirma — sabiedriska — saistijas ar ksilla kapteina pienakumiem, tad otra — personiska — ar «vispasaules arheologiju». Ka kosmiska kuga kapteinim Suilikam ekspediciju laika bija japaklaujas stingrai disciplinai, bet, tiklidz dienesta pienakumi izbeidzas, vins parversas, Esinas vardiem runajotl «viena no jaunakajiem, tacu visgudrakajiem pasaules arheologiem». Pec likuma paredzeta dienesta laika Suiliks butu varejis no virsnieka pienakumiem atbrivoties, tacu, labpratigi palikdams ksillu kapteinu pulka, kur vinam netruka krietnu draugu, vins nodrosinaja sev iespeju arvien piedalities kosmiskajas ekspedicijas.
Un ta es tovakar Suilika majas, vina kabineta, kur tiesi tapat ka pie Azlema ieveroju divus matstikla ekranus pie sienam, noklausijos pirmo lekciju isu vesture.
— Spriezot pec ta, ko tu sodien Zinibu pili stastiji gudrajiem, — man viss jau zinams, kaut ari pats tur nebiju klat, — cilveki uz jusu planetas celusies no zemakam dzivibas
Suiliks piegaja pie kadas ierices un uz tas l ustigas ripas sastadija sifru, kas atgadinaja musu telefona numuru, tikai bija daudz sarezgitaks. Viens no matstikla ekraniem icgaismojas, uz ta paradijas atteli — akmens darba riki, lidzigi tiem, ko atrod musu alu Izrakumos.
— Sos dokumentus parraida arheologiska biblioteka pec nule sastadita sifra, — Suiliks paskaidroja.
Velak uz Ellas-Venas — vecas isu planetos, tapat ka uz Zemes, sacies civilizacijas Uzplaukums, tur savus ziedu laikus piedzivojusas un sabrukusas varenas imperijas, kari sagravusi to, kas celts gadu simteniem, samazinajusi iedzivotaju skaitu un pilnigi Iznicinajusi veselas rases. Tacu tik krasu atskiribu starp cilveku rasem ka pie mums uz lllas-Venas nekad nav bijis, vinu vieniga atskiriga iezime bijusi adas krasas zalo tonu dazadiba. Radas un plasi izplatijas visadas religijas, dazas no tam kluva par valdosam, J» et tad cita pec citas panika. Saglabajas tikai viena religija, kaut gan valdosie religiskie novirzieni to nemitigi vajaja. Ta bija visvecaka religija, kas izveidojas vienlaikus ar cilveces vestures pirmsakumiem.
Relativu tehnikas attistibas sastingumu, kas pie mums raksturo Romas imperijas un Viduslaiku periodu, isi,ka redzams, nav pazinusi, jo driz vien vinu kari kluva postosi, Pedejais no tiem uzliesmoja apmeram pinn$ divtukstos trissimt gadiem, un ta rezultati planeta kluva gandriz neapdzivota. To bij izpostijis briesmigs ierocis, par kuru mums par laimi, nav noteikta prieksstata. Tad se koja diezgan ilgs civilizacijas pagrimuma pa riods, jo dzivu palikuso isu bija parak maz Ja kaut kas no civilizacijas tomer saglabl jas, tad par to japateicas dazu zinatniell drosmei un neatlaidibai, ka ari tam, ka sai laupisanas un siku pilsonkaru perioda zinat nei patverumu savos apakszemes klostero sniedza nule minetas, muzdien vajatas, tacu neiznicinamas religijas adepti.
Un ta pec pieciem juku gadsimtiem planetu atkal saka iekarot jauna civilizacija kuras uzvaru veicinaja tas, ka palikusie isi bija iestigusi dzelzs laikmeta. Sis civilizacj jas prieksgala nostajas zinatniska teokra; tija. Kaut gan «mukiem» truka tik vareni ierocu ka vinu prieksteciem, tie tomer bija pietiekami specigi, lai paklautu izkliedetas ciltis.
Daudz grutak bija zemei atdot tas auglibu. Ar izdedziem un sakusumiem klatie, nemainigas radioaktivitates saindetie apgabali bija parvertusies tuksnesos. Ilgaku laiku nacas ierobezot iedzivotaju skaitu — septinu miljardu vieta, kas mita uz Ellas-Venas pirms kara, tagad bija iespejams uzturet ne vairak ka simt miljonus iedzivotaju.
Sis problemas atrisinajums beidzot tika rasts tukstos gadus pirms manas ierasanas uz Ellas, un tas bija — emigracija! Isi jau sen zinaja, ka, preteji Oriaboram, ap kuru rinkoja tikai viena planeta Ella-Vena, Jaltaram ir vairakas dzivei piemerotas planetas. Isi pirms sesu menesu kara Ellas-Venas zinatnieki atklaja, ka var paklaut gravitacijas laukus. So atklajumu nekavejoties pasludinaja par dazadu valdibu valsts noslepumu, un to izmantoja kara merkiem. Pec tam ilgu laiku tas bija nozaudets, lidz beidzot gluzi nejausi to atklaja no jauna. Tumsas gadsimlos, kad nebija specigu energijas avotu, klosteru zinatniekus nodarbinaja galvenokart biologijas, nevis fizikas problemas.
Tiklidz gravitacijas lauki atkal bija paklauti, isi nolema emigret uz Jaltara sistemas planetam. Ka jau mineju, Jaltars atrodas apmeram ceturtdalu gaismas gada attaluma no Oriabora. Gravitacijas lauki gaisa kugiem lauj sasniegt atrumu, kas ir mazliet lielaks par pusi no gaismas atruma, tapec celojums bija samera iss.
Devinsimt sesdesmit gadu pirms manas ierasanas isi bija emigrejusi no Ellas-Venas uz Ellu. Izplatijuma pacelas vairak neka divi tukstosi zvaigznu kugu, katra no tiem bija trissimt isu, dazadas ierices, majas un «savvalas dzivnieki. Si ekspedicija noskaidroja, ka isu jauna dzimtene — Ella-Tana jeb Jauna Ella ir pilnigi piemerota dzivibas eksistencei, tapat ka Marss un pat Resans, uz kura temperatura daudz zemaka. Un ta kada jauka diena ap sessimt tukstos isu nolaidas uz planetas, kur lidz tam bridim eksisteja tikai zemakas dzivibas formas.
Pirmais emigracijas meginajums beidzas ar drausmigu katastrofu. Tiklidz iecelotaji uzsaka pagaidu miteklu celtniecibu, viniem negaidot uzbruka briesmigas epidemijas Hronikas vestits, ka astonas dienas mirusi vairak neka simt divdesmit tukstosi isu. Diferencetie antibiotiskie asrna stari tolaik vel nebija izgudroti. Nepaklaujoties pavelem, daudzi isi panika bega atpakal uz Ellu-Vel nu, ievazadami nezinamus slimibu diglus, Civilizacijai atkal draudeja boja eja.
Dzivi palikusie iecelotaji pamazam kluva imuni pret jaunas planetas mikrobiem, un nakamajos gadsimtos isu skaits ieverojami palielinajas. Septinsimt gadu pirms manas ierasanas tika izgudrots asrns, un lidz ar to slimibas vairs nebija problema. Tas deva iespeju kolonizet Marsu un Resanu. Sessimt: gadu pirms manas ierasanas — visu laiku es runaju par musu gadiem, jo isu laika skaitisanas sistema ir parak sarezgita, lai to lietotu sava stasta, — kads, isu fizikis, starp citu, Aasa priekstecis, atklaja ahunu un izstradaja teoriju par ta izmantosanu lidojumiem uz vistalakajam zvaigznem. Sis atklajums isiem bija loti nozimigs ari no religiska viedokla, un es tulit paskaidrosu — kapec. Driz vien izradijas, ka isi nespej parvaret attalumus starp zvaigznem, kaut ari tie nav tik milzigi ka taja Visuma dala, kur atrodas Saules sistema. Neskaitot Oriaboru, Jaltaram tuvaka zvaigzne Sidema atrodas no ta viena gaismas gada attaluma, tatad celojumam turp un atpakal nepieciesami cetri gadi. Lidz nakamajai tuvakajai zvaigznei Eriante, kas atrodas divarpus gaismas gadu attaluma, celojums ilgtu vismaz desmit gadu. Vel garaki lidojumi kosmosa isiem nebija pa spekam, jo tad vajadzetu lietot anabiozi, lai pagarinatu kosmonauta muzu.
