iznicinasanas lidzeklus — misliki skita neuzvarami. Tos nespeja uzveikt ne antibiotiskie, ne neitronu stari, nelidzeja ari protonu, elektronu un pat ne inIranukleonu starojums. Uz mislikiem iedarbojas vienigi siltums. Reiz kads isu ksills, kas bija cietis navejosa misliku izstarojuma, pret ko nav cita glabina, ka vien pietiekams attalums, nogazas uz planetas un saka degt. Ta tuvuma esosais misliks sakuma sastinga, pec tam sacokurojas. Parejie eskadras lidaparati, riskejot ar nopietniem zaudejumiem, nolaidas tik zemu, lai varetu nedzivo misliku ietvert sava negativas gravitacijas lauka un aizvest uz Ellu. Mislika analizes sagadaja vilsanos: atklajas, ka tas ir gluzi parasts dzelzs un nikela sakausejums. Drosi vien agrak tam bija kada noteikta struktura, tacu siltuma ietekme tas bija parverties bliva masa.
Nesekmiga cina turpinajas jau tris gadsimtus. Tagad isi prot mislikus iznicinat: pilnigi pietiek kaut vai desmit sekunzu ilga apstarojuma, kas paaugstina vides temperaturu lidz minus septindesmit trim gradiem Celsija. Bet ari misliki iemacijas aizstaveties. Vinu antibiotiska starojuma iedarbibas lauks paplasinajas, sakara ar ko bija bistami misliku iekarotajai planetai pielidot tuvak par divdesmit kilometriem. Noslepumaina karta vini savlaicigi uztvera ksillu tuvosanos un, pirms tie paguva nomest siltumbumbas, nonaveja tajos visas dzivas butnes. Turklat misliki iemacijas pacelties kosmosa bez jebkadiem lidaparatiem, ko isi, cik talu vien atmina sniedza, nekad vel nebija pieredzejusi. Misliki grupas pa devini tagad pastavigi patruleja virs iekarotajam planetam. Noskaidrojas, ka tiesi proporcionali vinu skaitam pieaug ari izstarojuma intensitate, tapec seviski bistami vini klust, darbojoties pa deviniem kopa. Isi izmeginaja jaunu taktiku: speji iznirstot no ahuna tiesi virs planetas virsmas, vini nometa bumbas un acumirkli nozuda. Tas bija efektivs, tacu arkartigi riskants panemiens. Lagiem, pielaizot apleses kaut niecigako kjudu, ksills, iznirstot no ahuna, iedrazas dziji planetas virsma: viena un tai pasa laika un vieta ksilla un planetas atomiem saduroties, radas fantastiska atomeksplozija.
Misliku imperijas robezas nelaimigaja galaktika, kur cita pec citas dzisa zvaigznes, arvien paplasinajas. Un tiem, kas pasi savam acim bija redzejusi sos izdzisusos debess kermenus, kluva baigi, verojot, cik spozi tie mirdz Ellas debesis: gaisma no mirusam zvaigznem surp pludis vel miljonu gadu!;
Apmeram divdesmit gadu pirms manas; ierasanas uz Ellas isi beidzot saprata, ka. misliki ne vien sagrabj dziestoso zvaigznu planetas, bet pasi dzes zvaigznes. Tadu hipotezi pirms trissimt gadiem izvirzija Osenturs, bet toreiz ta skita tik fantastiska, ka neviens tai nepieversa uzmanibu. Apdraudel taja galaktika, kuru isi deve par Otro, bija kada apdzivota planeta, kuras iemitnieki loti atgadinaja isus un uztureja ar viniem draudzigus sakarus. Si planeta Hasni, kas rinko ap sauli Sklinu, nodereja par placdarmu cina pret mislikiem. Kadu dienu saja saules sistema uz vistalakas planetas Afras noledoju-j sas virsmas tika pamaniti misliki. Vienlaikus hasniesu zinatnieki noveroja, ka vinu saules energijas intensitate strauji samazinas. Hasniesu drosminieki ar trim ksilliem devas bisj tama izluklidojuma un pirmoreiz visa cinu! vesture atklaja, ka uz talas arejas planetas 1 Afras misliki uzcelusi smailus, gigantiskus 1 metala tornus — pilonus. Kad pec zinama I laika Hasni nonaca starp savu sauli un Afru, 1 hasniesu laboratorijas un atomenergijas sta1 cijas uz dazam dienam speji apstajas visi 1 ar atomreakcijam saistitie procesi. Turklat J vinu saules energija turpinaja izsikt, un gribot negribot vajadzeja ticet neticamajam: misliki prot partraukt atomreakcijas zvaigznes!
Vieniga izeja bija evakuacija. Hasniesi parcelas uz kadas citas zvaigznes planetu isu galaktika.
Tikai dazus gadus pirms manas ierasanas isiem bija izdevies sagustit dzivu misliku. So butni redzeju pats savam acim un pat tai pieskaros!
Maz pamazam saradu ar Ellas dzivi. Pagaidam vel mitinajos Suilika pajumte, tacu man jau pasam bija savs reobs. Loti atri iemacijos to vadit. Sie nelielie lidaparati ir tik drosi, ka avarijas gandriz nav iespejamas. To vadiba ir pilnigi automatizeta, pilota vienigais pienakums — izveleties virl zienu, atrumu un augstumu. Automatu, protams, var katra laika izslegt. Vairums isu to izmanto reti. Tehnikas problemu si tauta atrisinajusi pareizi — vini masinas lieto, no tam nebistas, tacu neklust par to.vergiem. Tie pasi cilveki, kuri ksillos mierigi veic miljardiem kilometru lielus attalumus, ka isi medz teikt, «vinpus telpas», ja vien velesies, dosies vistalakaja cela kajam. Jaatzistas, ka es tomer vairakus menesus neriskeju izslegt automatisko pilotu. Kad beidzot to uzdrosinajos, maza reoba vadisana sagadaja man tadu baudu, ka automatu turpmak izmantoju tikai garakos celojumos. Turklat sakuma, iekams nebiju isti uznemts isu sabiedriba — esmu viens no trim svesiniekiem, kuriem vienigajiem pieskirts sis gods — reobu drik- steju lietot tikai lidojumiem no Suilika majam lidz Zinibu pilij un atpakal.
Macijos ari isu valodu, kas mums, Zemes cilvekiem, sagada lielas grutibas. Ka vari nojaust pec vinu ipasvardiem, ta sastav pa lielakai dalai no zuzinasanas un visai bieziem lidzskanu «s» un «z» atkartojumiem. Zilbju uzsvari, kas mainas atkariba no darbibas varda laika, personas utt., bija man gatavais lasts. Ta manu dzivokla saimnieku sauca Suiliks. Runajot par vina maju, jasaka — «Suilk sian», bet «stan Suilk san» nozime — «izeju no Suilika majas». Vai tagad tev skaidrs, cik gruti isu valoda izteikties? Es ta ari neiemacijos labi runat saja valoda. Starp citu, tas mani seviski neuztrauca, jo saprast es to sapratu. Kad vajadzeja runat pasam, es katra laika vareju parraidit savas domas kadam isam, kurs tas skali pavestija parejiem.
Ik pardienas apmekleju Zinibu pili un nolasiju gudrajiem kaut ko lidzigu lekciju ciklam par Zemes civilizaciju. Gudrie ar pushipnotiskam metodem savukart macija man isu valodu. Vienlaikus centos izdibinat pec iespejas vairak par vinu kulturu un zinatni. Kopa ar diviem isu zinatniekiem veicu eksperimentus salidzinamaja biologija. Vini rupjgi izmekleja manas asinis, un es neskaitamas reizes tiku caurskatits rentgena. Lieliski saprazdami manu zinatkari, isu kolegi savukart neliedza petit ari vinus. Isu organisms loti lidzinas musejam, tacu, manuprat, so cilveku talie prieksteci bijusi vairak rada inusu abiniekiem neka ziditajiem. Deretu piebilst dazus vardus par Ellas faunu. Lielakiem dzivniekiem, skiet, bijusi divejada izcelsme. No vecas planelas Ellas-Venas isi atvedusi lidz vairakus majdzivniekus, starp liem ari milzu kaki garam kajam un zalganu spalvu, saprata zina tas varetu meroties ar musu pertikiem. Isi sos kakus, ko sauc par misdolsiem, ir loti iecienijusi, un gandriz katra maja sastopams vismaz viens tads «runcis». Aizvesturiskajos laikos Ellas-Venas iedzivotaji tos izmantojusi medibas, bet tagad misdolsu asie nagi un isie, zobenveida ilkni apdraud vienigi savu saimnieku mikstas mebeles. Isi audze ari lielus dzivniekus, kuri dod zeltainu pienu. Plasajos rezervatos, kur aizvien vel sastopami plesigie zveri, saglabajusies Ellas-Tanas dabiska fauna. Nemot paliga misdolsus, isu jauniesi ar loku un bultam sajos mezos medz medit plesigos zverus. Uz Ellas nav neviena sparnota dzivnieka, ne putnu, ne musu, toties tur ir daudz siku, musu skudram lidzigu, indigu kukainu, ar kuriem pat isu zinatne nevar tikt gala. Uz Ellas-Venas agrak bijis sastopams ari kads dzivnieks musu zilona lieluma, bet aklimatizet to uz jaunas planetas isi nav uzskatijusi par lietderigu.
Pec diviem menesiem man vajadzeja nolikt «pilngadibas eksamenu», proti, laut sevi psihometriski parbaudit. Sads eksamens ir obligats ikvienam pilngadibu sasniegusam isu jaunietim. Ar musu testu metodem sa parbaudei nav neka kopeja, un isi ar to nebut nemegina noteikt talantu vai prata spe jas, tikai individa piemerotibu tam vai citam darbam un vina intelekta attistibas pakapi.
Pie psihometristadevos pats labpratigi: Parbaude bija loti interesanta! Iedomajies mani atputas kreslam lidziga atzveltni zale ar puletam sienam, galva kivere ar neskaitamam sikam antenam, apkart valda dzila tumsa, deg vienigi maza, zila spuldzite, kuras gaisma pie registracijas pults tik tikko var saskatit psihometrista divaino seju. Sajutu vieglu elektriskas stravas triecienu un ar so bridi it ka divkarsojos. Apzinajos, ka man jauta un es atbildu, bet, noladets, nevaru atcereties nevienu no siem jautajumiem un atbildem! Veroju, ka psfhometrists lenam groza regulatorus, tad mani parnema tikko jausams, tikams reibonis, kresls zem manis it ka izgaisa, un skita, ka lidoju gaisa. Tas aptuveni ilga divus bazikus, kuri likas isaki par divam minutem. Kad atkal iedegas gaisma un man nonema kiveri, piecelos kajas un jutu, ka galva ir neparasti tuksa un viegla.
Ierakstu analize ilga desmit dienas. Pec tam tiku izsaukts pie Azlema, kurs kopa ar trim psihometristiem gaidija mani sava kabineta.
Pec vina domam, parbaudes rezultati bija parsteidzosi. Izradijas, ka intelektuali esmu daudz spejigaks par isiem — manas spejas noverteja ar 88 punktiem, kamer pat gudrajiem tas neparsniedza 87 punktus. Vel vairak isus satrauca manas psihiskas ipasibas: ieraksti liecinaja, ka esmu visai bistams, nesavaldigs individs, kas,spej ka dzili milet, ta nist, lielisks cinitajs ar spilgti izteiktu tieksmi pec vientulibas un zinama mera nesabiedrisks. Pedeja ipasiba tevi drosi vien neparsteidz! Turpreti manas mistisko jedzienu uztveres spejas bija zemas, pat parak zemas, gandriz pavisam nenozimigas, un tas isus manami sarugtinaja. Vinu interesi visvairak saistija tas, ka es izstaroju nezinamus noteikta tipa vilnus, kas loti atgadinaja misliku izstarojumus.
Pec eksamena gudrie atzina par pareizaku nenosutit mani uz Resanu pie citiem cilveku planetu parstavjiem, bet atstat uz Ellas.
Ta nu es turpinaju dzivot pie Suilika. Vins driz vien devas ekspedicija cauri ahunam, un es paliku viens. Biju jau paguvis iepazities ar vairakiem kaiminiem, turklat pie manis nereti ciemojas Esina vai vinas gimenes locekli. Daudzmaz apguvis isu sarunu valodu, iemacijos ari lasit un saku izmantot Suilika plaso biblioteku. Taja bija daudz gramatu par man galigi neizprotamam, sarezgitam fizikas problemam, kas mani neintereseja. Turpreti dazas gramatas par biologijas un arheologijas jautajumiem lasiju ar lielu aizrautibu.
