Ahuna cels pavera gluzi jaunas perspektivas, un kosmosapetnieku iespejas neierobezoti paplasinajas. Turklat isi to uztvera ka sena pravietojuma istenosanos.
Nezinot isu religijas butibu, tev bus gruti izprast visus sekojosos notikumus, ka ari pasus isus. Es jau tev stastiju par seno, vajato, tacu allaz dzivo religisko kultu, kas beigu beigas tomer triumfeja. Neteiksim, ka ta ir oficiali atzita religija, tads apzimejums butu parak nepilnigs un neprecizs, drizak to varetu nosaukt par «visaptverosu Ellas religiju». Ateisti starp isiem sastopami samera reti — viens no tiem ir Suiliks, tie neizraisa citos nedz naidu, nedz sasutumu. Vinu ietekme ir parak vaja, un vinu skepticisms attiecas galvenokart uz dogmam. Butiba Ellas ateisti maz atskiras no ticigajiem.
Isi ir lidzigi maniseistiem: vini tic, ka pasauli radijis Labais, kas muzam cinas ar Launo. Tomer — ne! Es nepareizi izteicu so domu. Patiesiba jaruna nevis par labo un jauno musu izpratne, bet gan par gaismu un tumsu. Gaismas dievs radijis telpu, laiku un debess spideklus. Tumsas dievs savukart censas tos iznicinat un atgriezt pasauli tas pirmatneja haotiskaja stavokli. Isi un, kas it ipasi jauzsver, ari parejas cilveces ir Gaismas dieva berni, bet Tumsas dievs radijis mislikus. l
Metafizika man ir visai svesa, tapat ka misticisms. Tapec nevaru apgalvot, vai esmu pareizi izpratis so isu filozofiju. isteniba ta; ir daudz sarezgitaka, neka es tev stastu. Lasot isu svetos rakstus, kur atrodami divaini paregojumi, kas saglabajusies kops aizvesturiskiem laikiem, kad isiem vel nebija ne jausmas, kas notiek arpus vinu planetas, mani, ruditu skeptiki, ne reizi vien mulsinaja parsteidzosa analogija ar musu bibeles un indiesu religisko macibu tekstiem.
(Izvilcis no kabatas nelielu gramatinu, Klers to sniedza man. Uz planajam, pergamentam lidzigajam lapinam bija iespiestas sikas, zilas burtu zimes.)
— Siantoma «Pravietojumi», — Klers teica. — Tiem ir vairak neka devintukstos gadu. Tulit partulkosu tev dazus fragmentus. Paskirstijis gramatinu, vins saka lasit: «Un tad, gribedami cits citu iznicinat,
Gaismas deli katrs uz savas zvaigznes saks karus, un uzvaras mainisies ar sakavem,un si cina turpinasies gadu simteniem. Bet vissmagakais parbaudijums pienaks tai diena, kafl Gaismas deli atradis Vienotibas celu, jo tiesi tad Aukstuma un Tumsas deli centisies viniem nolaupit Gaismu.»
— Klausies talak:
«Isi! Isi! Jus esat izredzetie, kam Gaismas deli javada cina pret muziga Aukstuma deliem mislikiem! Bet vai karavadonis spej uzvaret bez kareivjiem? Ne visi karaviri prot vienlidz labi rikoties ar ierociem, un neviens karavadonis nevar paredzet, kadi ieroci nesis uzvaru. Isi, nenoraidiet citu Gaismas delu palidzibu!»
— Un vel:
«Isi, neniciniet tos, kas nav lidzigi jums! Varbut ari vini ir Gaismas deli, varbut vinu dzislas,» te Klers, skaidri uzsverot katru zilbi, paaugstinaja balsi, «rit sarkanas asinis, kuras nespej sastindzinat muziga Aukstuma deli.»
— Uzzinajis, kas ar mani notika velak, tu negribot piekritisi, ka sis paredzejums ir loti divains. Un, luk, senais pravietojums:
«Pa Laika celiem es, Pravietis Siantoms, domas gremdejos nakotne. Nepulieties, isi, uzzinat, vai ta ir tuvu vai tik talu ka no celinieka begosais apvarsnis Siankora tuksnesi. Es saskatu, ka izredzeta tauta pienem Gaismas delu sutnus, ka vinu savieniba beidzot uzvar Tumsas un muziga Aukstuma delus. Ticiet man, isi, jus iekarosit pasauli, bezgaligais Visums piederes jums vel talak par visa talakajam zvaigznem, bet ne jau vienigi jums. Pasaule piederes visam dzivam buti nem ar miesu un asinim, visiem Gaismas deliem, kuri, boja ejot, tomer neiznikst. Tikai vienoti — vai dzirdat, isi? — tikai vienoti Gaismas deli uzvares ienaidnieku, aizraidot nebutiba arpus pasaules robezam Tumsas un Aukstuma delus, kuriem nav miesas un asinu un kuri nepazist ne Laba, ne! Launa.»
— Tici vai netici, smejies vai nesmejies, bet uz sa sena pravietojuma balstas milziga civilizacija, varbut pat varenaka no visam, kadas jebkad bijusas.
Tapec, tiklidz ahuna cels bija atklats, isi saka apgut kosmosu. Mislikus vini tad vel nepazina. Viena no pirmajam isu ekspedicijam sasniedza saules Svinas planetu Asentulj kas atrodas vinu galaktikas pasa mala Iekartojusi tur observatoriju, vini saka petiti galaktikas. Un tad atklajas kas neparasts: kada no galaktikam, kas atradas apmeramj piecpadsmit miljonu gaismas gadu attaluma, preteji visiem fizikas likumiem zvaigznes! dzisa neiedomajama atruma cita pec citas. Pusotra gadsimta laika izdzisa vesela neliela galaktika.
Tagad pastastisu, ko uzzinaju no Suilika, bet velak no Azlema un citiem isiem. Uz so izdzisuso galaktiku cita pec citas cauri ahu nam devas tris ekspedicijas. Neviena no tam neatgriezas. Zvaigznes turpinaja dzist; soreiz jau tuvaka galaktika, lidz kurai no Ellas tikai septini miljoni gaismas gadu. Turklat dzisanas process, kas vienmer norisinajas vienadi, bija sads: vispirms mainijas zvaigznes spektrs, metaliskie toni kluva arvien intensivaki, zvaigzne — aizvien sarkanaka, lidz beidzot ta, izdzisa pavisam. Pec daziem menesiem to vareja saskatit tikai ar infrasarkano staru teleskopu. Bet vel pec kada laika tas starojums vispar izzuda. Isi, ticedami senajam pravietojumam, sis divainas paradibas izskaidroja ar Tumsas un Aukstuma dieva darbibu galvenokart tapec, ka ap to laiku tika atklatas dazas cilveces, kuru parstavji nelidzinajas isiem.
Ieverojot, ka isu vesture un aizvesture nav vecaka par diviem miljoniem gadu, nesaubigi var teikt, ka zvaigznu dzisanas process bija sacies jau sen, pirms dzivu butnu rasanas uz Ellas-Venas. Vienkarsi neizprotami, kads sakars pastav starp mislikiem, kuri radusies daudz agrak par isiem, seno pravietojumu un visu so metafiziku.
Pedigi isi saduras ar mislikiem. Uz galaktiku, kas atrodas miljona gaismas gadu attaluma no Jaltara, caur ahunu devas kada ekspedicija, kura ietilpa tris ksilli. Ekspediciju vadija astronoms Osenturs. Vini nokluva netalu no kadas dziestosas zvaigznes; japiebilst, ka iznirt no ahuna pavisam tuvu debess kermeniem, kuru masa ir liek, isiem nenakas gruti. Si zvaigzne viniem nelikas interesanta, kaut gan tai bija daudz pavadonu, un ekspedicija jau gatavojas doties projam, kad Osenturs peksni zvaigznes spektra pamanija divainas paradibas, lidzigas tam, kadas agrak bija noverotas dziestoso galaktiku spektros. Vins nolema nolaisties uz vienas no svesas zvaigznes planetam. Tur isu prieksa paveras mirusi pasaule, kur viss dzivais jau bija aizgajis boja. Cilveki tur nekad nebija dzivojusi, vienigi dazas augstako dzivnieku sugas. Tagad sie dzivnieki jau bija parvertusies sasalusos likos. Isi uz sis planetas pavadija tris menesus; kamer noverojumi krajas, debesis ik dienas kluva sartakas, bet saule nespodraka. Kad temperatura pazeminajas tiktal, ka slapeklis saka parversties skidruma, paradijas misliki. Tas notika trissimt gadu pirms mana celojuma uz Ellu. iNo kurienes naca misliki? Isi to nezina. Vel lidz sim laikam nav noskaidrots, ka misliki rodas uz dziestosam planetam. Zinams vienigi tas, ka misliki paradas tad, kad slapeklis atdziestot klust skidrs.
Misliki ielenca divus ksillus. Tresais, kuru vadija Osenturs, tobrid atradas lidojuma simt kilometru augstuma. Pirmais ksills tikai paguva pazinot, ka vinus ielenc spidosi, kustigi kermeni. Pec tam viss apklusa. Otrais ksills krita misliku gusta tai mirkli, kad gatavojas pacelties gaisa, bet tomer paspeja parraidit attelus: uz planetas noledojusas virsinas nudzet nudzeja divaini, metaliski. spidosi, kristalveida kermeni cilveka lieluma. Raidijums' speji partruka, it ka ksills butu ietriecies planetas virsma.
Osenturs turpinaja noverojumus astonas dienas. Beidzot, parliecinajies, ka pie pirma ksilla nav ne mazako dzivibas pazimju, vins zibenatri pikeja un, raidot apkart antibiotiskos starus, nolaidas tam tiesi blakus. Ksilla ieksiene viss bija kartiba, tikai komanda — pagalam. Osenturs lika pievakt mirusos, uzspridzinat dzinejus un, pametis ksillus mislikiem — vins pirmais siem briesmoniem deva senaja pravietojuma mineto nosaukumu, — lidoja atpakal uz Ellu. Biologi izpetija likus. Ksilla komanda bija gajusi boja nosmokot — plausu pigments izradijas bojats.
Tulit pec tam isi sakusi dedzigi meklet citas cilveces, lai atrastu kadu ar sarkanam asinim, kas aukstuma nesastingst. Tacu uz vinu atklatajam planetam visiem cilvekiem bija zilas, zalas vai dzeltenas asinis. Tikai tad es sapratu, kapec, neieverojot iznemuma likumu, isi mani panema lidz uz Ellu un ko vini no manis, pareizak sakot, no visiem zemes cilvekiem gaidija.
Ka jau mineju, isi bija nodibinajusi sakarus ar daudzu planetu sapratigajam butnem. So cilvecu parstavji pastavigi dzivoja uz Resana, kur atradas Apdzivoto planetu savienibas padomes rezidence.
Misliks
Tatad misliki tika atklati gandriz miljona gaismas gadu attaluma no Ellas. Isi tolaik vel nesaprata, kads sakars pastav starp zvaigznu dzisanu un siem metaliskajiem radijumiem, tacu uzskatija tos par saviem senseniem «metafiziskiem» ienaidniekiem — Aukstuma un Tumsas deliem. Tapec isi mekleja iespeju mislikus iznicinat. Tomer visij lidzekli, iznemot vienu, izradijas nederigi Velti isu zinatnieki atkal meginaja izmantot; savu sencu briesmigos
