«Nezināju vis.»
«Tā tas ir. Un vismaz piecas no šīm stundām vajadzētu ziedot kādai fiziskai aktivitātei. Sivanas Lielie Skolotāji praktizēja jau kopš senseniem laikiem pazīstamo jogu, lai atbrīvotu savu fizisko potenciālu un padarītu savu dzīvi vitālu un dinamisku. Bija visai neparasti redzēt šos apbrīnojamos cilvēkus, kuri bija spējuši saglabāt jaunību, stāvam ciemata vidū uz galvas.»
«Vai esi kādreiz praktizējis jogu, Džūljen? Pagājušā gada vasarā Dženija sāka nodarboties ar jogu un saka, ka jūtoties tā, it kā būtu par pieciem gadiem pagarinājusi savu dzīvi.»
«Džon, vispirms es gribu tev pateikt, ka neviena no šīm atsevišķajām tehnikām pati par sevi nespēj kādā brīnumainā veidā mainīt tavu dzīvi. Ilglaicīgas un noturīgas pārmaiņas izraisa tikai nemitīgs visu to daudzo tehniku pielietojums, par kurām tev stāstīju. Bet joga ir ārkārtīgi iedarbīgs veids, kā atbrīvot vitalitātes iekšējās rezerves. Es veicu jogas vingrinājumus katru dienu, un tā ir viena no vislabākajām lietām, ko varu sevis labā darīt. Tā ne tikai atjauno manu ķermeni, bet palīdz arī teicami fokusēt prātu. Ar tās palīdzību man izdevies atbrīvot pat savas radošās spējas. Tā ir fantastiska disciplīna.»
«Vai Sivanas Lielie Skolotāji darīja arī ko citu, rūpējoties par savu fizisko ķermeni?»
«Jogs Ramans, kā arī viņa brāļi un māsas uzskatīja, ka pastaigas dabā, vai tā būtu kāpelēšana pa kalnu takām vai arī pastaiga pa bieziem mežiem, lieliski atbrīvo cilvēku no noguruma un atjauno fizisko ķermeni tā dabiskajā možajā stāvoklī. Ja laiks pastaigām brīvā dabā nebija piemērots, viņi nodarbojās ar vingrojumiem sava mājokļa drošajā patvērumā. Viņi drīzāk varētu izlaist kādu ēdienreizi nekā savu vingrošanas nodarbību »
«Kas viņiem tur mājās bija, taču ne trenažieri?» es iesmējos.
«Ne gluži. Dažkārt viņi praktizēja jogas pozas. Citreiz redzēju viņus nodarbojamies ar pumpēšanos, kuru tie mēdza izpildīt tikai ar vienu roku. Īstenībā man liekas, ka viņiem nemaz nebija īpaši svarīgi, ar ko tieši nodarboties, jo viņi visu dienu nemitīgi kustējās un atradās dabā, neaptverami skaistā vietā, kur to plaušas pildīja dzīvinošs kalnu gaiss.»
«Kāds tam visam sakars ar elpošanu un svaigu gaisu?»
«Atbildēšu uz tavu jautājumu ar vienu no joga Ramana iemīļotajiem teicieniem: «Pareizi elpot nozīmē pareizi dzīvot.»
«Vai elpošana patiešām ir tik ļoti svarīga?» es pārsteigts vaicāju.
«Sivanas Lielie Skolotāji jau īsi pēc manas ierašanās viņu apmetnē man pastāstīja, ka visātrākais veids, kā dubultot vai pat trīskāršot savas enerģijas daudzumu, ir apgūt pareizas elpošanas tehniku.»
«Bet vai tad mums visiem tas nav zināms jau kopš brīža, kad ieradāmies šajā pasaulē?»
«Tā vis nav, Džon. Vairākums no mums zina, kā elpot, lai izdzīvotu, bet mēs nekad neesam mācījušies elpot tā, lai varētu dzīvot bez bēdu. Lielākā daļa cilvēku elpo pārāk sekli. Elpojot tādā veidā, mēs nespējam nodrošināt organisma apgādi ar skābekli tik lielā apjomā, lai tas varētu darboties optimālā režīmā.»
«Liekas, ka pareizai elpošanai ir izteikta saistība ar zinātni.»
«Tā ir Pastāstīšu, kā šo problēmu atrisināja Sivanas Lielie Skolotāji. Viņu filozofija bija pavisam vienkārša. Jo vairāk cilvēks, pareizi elpojot, uzņem skābekli, jo vairāk viņā atbrīvojas iekšējā enerģija un dabiskajam stāvoklim raksturīgā vitalitāte.»
«Nu labi. Un ar ko man vajadzētu sākt?»
«īstenībā tas ir loti vienkārši Divas vai trīs reizes dienā vajadzētu ziedot pāris minūtes tam, lai padomātu par dziļāku un līdz ar to rezultatīvāku elpošanu.»
«Kā es varu zināt, ka mana elpošana ir rezultatīva?»
«Nu, tev vajadzētu nedaudz izgāzt vēderu. Tas nozīmē, ka tu elpo ar diafragmu, kas arī ir vajadzīgs. Jogs Ramans iemācīja man pavisam vienkāršu triku, kā pārliecināties, ka elpoju pareizi. Man vajadzēja uzlikt uz vēdera kausā saliktas plaukstas. Ja ieelpošanas laikā tās pacēlās uz augšu, mana elpošanas tehnika bija pareiza.»
«Ļoti interesanti.»
«Ja tev tas liekas interesanti, tad tev patiks arī trešais starojošas dzīves rituāls,» sacīja Džūljens.
«Kas tas tāds?»
«Tas varētu būt Dzīvinoša Uztura rituāls. Savas advokāta karjeras laikā manas maltītes sastāvēja no steikiem, ceptiem produktiem un dažādas citas mazvērtīgas barības. Jā, es ēdu mūsu valsts lepnākajos restorānos, bet tik un tā pildīju savu ķermeni ar visiem šiem draņķiem. Bet tas bija viens no galvenajiem manas neapmierinātības iemesliem.»
«Patiešām?»
«Jā, slikts uzturs ārkārtīgi ietekmē dzīvi. Tas izsūc garīgo un fizisko enerģiju. Tā ietekmē tavu garastāvokli un domu skaidrību. Jogs Ramans to izteica šādi: «Kā tu baro savu ķermeni, tā tu baro savu prātu.»»
«Tādā gadījumā es pieņemu, ka tu savu diētu mainīji?»
«Radikāli, un tas ļoti spēcīgi izmainīja manu izskatu un manas sajūtas. Es vienmēr domāju, ka izskatos tik nodzīts stresa un spriedzes dēļ, kas saistīti ar manu darbu. Un arī tāpēc, ka pēc manis jau snaikstījās vecuma artrīta savilktie pirksti. Sivanā es uzzināju, ka par savu letarģisko stāvokli varu pateikties pārtikai, kurā trūka piesātināto ogļūdeņražu. Bet tieši ar tādu pārtiku es visu laiku pildīju savu vēderu.»
«Un ko ēda Sivanas Lielie Skolotāji, izskatoties tik jauneklīgi un vitāli?»
«Dzīvo pārtiku,» atbilde sekoja nekavējoties.
«Kādu pārtiku?»
«Dzīvo pārtiku. Dzīva pārtika ir tāda, kas nav mirusi.»
«Džūljen, izbeidz. Kas tā par dzīvo pārtiku?» es nespēju nociesties.
«Patiesībā dzīva pārtika ir tā, kas veidojas savstarpējā un dabiskā mijiedarbībā ar sauli, gaisu, augsni un ūdeni. Es runāju par veģetāro diētu. Liec uz sava šķīvja svaigus dārzeņus, augļus un graudus, un tu dzīvosi mūžīgi.»
