«Vai kaut kas tāds maz iespējams?»
«Lielākā daļa Sivanas Lielo Skolotāju jau bija krietni pārkāpuši simt gadu slieksni, bet viņos nemanīja vēl nekādas novecošanas pazīmes. Un vēl tikai pagājušajā redēļā es lasīju rakstu par nelielu cilvēku grupu, kuri dzīvo Okinavas salā Dienvidķīnas jūrā. Šī sala nokļuvusi zinātnieku uzmanības lokā, jo tajā novērota vislielākā simtgadnieku koncentrācija pasaulē.»
«Ko zinātniekiem izdevās noskaidrot?»
«To, ka viens no galvenajiem ilgdzīvošanas noslēpumiem ir veģetāra diēta.»
«Bet vai šāda diēta ir veselīga? Diez vai tā dod arī spēku? Neaizmirsti, ka es vēl aizvien esmu praktizējošs advokāts, Džūljen.»
«Tā ir tieši tāda diēta, kādu mums paredzējusi daba. Tā ir dzīva, vitāla un ļoti veselīga. Sivanas Lielie Skolotāji ieturējuši šādu diētu jau tūkstošiem gadu. Viņi to dēvē par sattvic vai tīro diētu. Kas attiecas uz tavām raizēm par spēku, tad visstiprākie dzīvnieki uz mūsu planētas, sākot ar gorillām un beidzot ar ziloņiem, ietur izteikti veģetāru diētu. Vai tu zināji, ka gorillam piemīt aptuveni trīsdesmit reižu vairāk spēka nekā cilvēkam?»
«Paldies par šādu svarīgu informāciju.»
«Zini, Sivanas Lielie Skolotāji nav nekādi pārcilvēki. Visa viņu gudrība balstās uz mūžseno principu, ka cilvēkam savā dzīvē jāietur mērenība un nav jāieslīgst pārmērībās. Tā ka, ja tev garšo gaļa, vari to ēst arī turpmāk. Tikai atceries, ka tu sevī uzņem mirušu barību. Bet, ja tev nav iebildumu, mazliet parunāsim par to sarkano gaļas gabalu, ko tu ēd. Tas ir grūti sagremojams, un, tā kā gremošanas sistēma ir viena no tām organisma sistēmām, kas patērē visvairāk enerģijas, tad vērtīgās enerģijas rezerves tiek nevajadzīgi tērētas šīs barības sagremošanai. Vai saproti, ko es vēlos tev pateikt? Salīdzini, kā tu jūties pēc tam, kad esi apēdis steiku, un pēc tam, kad esi apēdis salātus. Kāds katrā no šiem gadījumiem ir tavs enerģijas līmenis? Ja nevēlies kļūt par izteiktu veģetārieti, tad vismaz pievieno katrai maltītei porciju salātu un kādu augli desertam. Arī šāda ēdienu karte ieviesīs radikālas pārmaiņas tavā jaunajā dzīvē.»
«Neliekas, ka tas būtu pārāk grūti izdarāms,» es piezīmēju. «Esmu daudz ko dzirdējis par veģetārās diētas priekšrocībām. Vēl tikai pagājušajā nedēļā Dženija man stāstīja par kādu Somijā veiktu pētījumu, kā gaitā noskaidrots, ka jaunie veģetārieši, kuri bija trīsdesmit astoņi procenti no visiem aptaujātajiem, tikai pēc septiņu mēnešu ilgas jaunās diētas ieturēšanas jutās daudz mazāk noguruši un daudz atvērtāki aktīvai dzīvei. Centīšos ikvienu maltīti papildināt ar salātiem. Raugoties uz tevi, Džūljen, es būtu ar mieru pārtikt tikai no salātiem vien.»
«Izmēģini to kaut vai tikai vienu mēnesi un novērtē rezultātu. Tu jutīsies fantastiski.»
«Nu labi. Ja ar to pietika Sivanas Lielajiem Skolotājiem, tad pietiks arī man. Es tev apsolu, ka to izmēģināšu. Nešķiet, ka tas varētu būt pārāk mokoši, un man tev jāatzīstas, ka man tie ikvakara saieti ar gaļas cepšanu dārzā ir jau līdz kaklam.»
«Nu, ja esmu tevi pārliecinājis par nepieciešamību ieturēt dzīvās barības diētu, domāju, tev patiks arī ceturtais rituāls.»
«Tavs māceklis deg nepacietībā uzzināt, kas būs tālāk.»
«Ceturto rituālu dēvē par Bagātīgo Zināšanu rituālu. Tā būtība ir tāda, ka cilvēks visu mūžu mācās un uzkrāj zināšanas, lai pilnveidotu ne tikai sevi, bet arī sev apkārt esošos cilvēkus.»
«Vai tas ir tas pats vecais sauklis, ka zināšanas ir spēks?»
«Nē, Džon, tajā slēpjas kas nesalīdzināmi vairāk. Zināšanas ir tikai potenciāls spēks. Lai šis spēks varētu izpausties, to nepieciešams pielietot. Lielākā daļa cilvēku ļoti labi zina, kā viņiem katrā konkrētā situācijā rīkoties, kā arī to, kas viņiem savā dzīvē paveicams. Bet problēma ir tā, ka viņi savā ikdienas dzīvē neko nedara, lai pielietotu savas zināšanas un īstenotu savus sapņus. Bagātīgo Zināšanu rituāls nozīmē to, ka tev jākļūst par mūžīgo studentu. Bet vēl svarīgāka ir nepieciešamība visu dzīves skolā iemācīto arī izmantot.»
«Kā jogs Ramans un Sivanas Lielie Skolotāji pildīja šo rituālu?»
«Viņiem bija vēl daudzi mazāki rituāli, kurus tie ik dienas īstenoja kā papildinājumu lielajam Bagātīgo Zināšanu rituālam. Tās stratēģijas, kuras ir visbūtiskākās, parasti mēdz būt ļoti vienkārši izpildāmas. Tu varētu sākt jau šodien.»
«Ceru, ka tas neaizņems pārāk daudz laika?»
Džūljens smaidīja. «Tās tehnikas, paņēmieni un padomi, ko e§mu tev atklājis, darīs tavu dzīvi rezultatīvāku un efektīvāku kā jebkad agrāk. Krāj sīkumos, un kļūsti bagāts. Padomā par tiem, kuri apgalvo, ka viņiem nav laika noglabāt informāciju datorā tāpēc, ka viņiem daudz jāstrādā. Un kad nu datori kādu dienu iziet no ierindas un cilvēks pazaudē darbu, pie kā strādājis mēnešiem ilgi, viņš nožēlo, ka nav veltījis dažus mirkļus tam, lai tekstu saglabātu. Vai saprati, ko es ar to gribēju teikt?»
«To, ka jāizvirza prioritātes?»
«Tieši tā. Mēģini sevi nesavažot ar dienasgrāmatā saplānotajiem darbiem. Tā vietā koncentrējies uz to, ko tev saka priekšā tava sirds. Kad būsi izbrīvējis sev laiku un sācis nodarboties ar prāta, fiziskā ķermeņa un rakstura treniņiem, lai paceltu tos jaunā esības pakāpē, tu gandrīz vai sajutīsi sevī stūrmani, kas tev pateiks priekšā, kas jādara, lai gūtu vislielākos panākumus un vislielāko iespējamo gandarījumu. Tu beigsi raizēties par ritošo laiku un sāksi dzīvot savu īsteno dzīvi.»
«Viss skaidrs. Bet kas tie par rituāliem, par ko tu pirmīt ieminējies?» es gribēju noskaidrot.
«Lasi grāmatas. Trīsdesmit minūšu ilga lasīšana dienā spēj darīt brīnumus. Bet man tevi jābrīdina nelasi visu pēc kārtas, kas vien pagadās. Tev jābūt ļoti izvēlīgam attiecībā uz to, kam ļauj ienākt savā prāta dārzā. Tai jābūt ļoti labai lasāmvielai. Lasi tikai tādas grāmatas, kuras spēj bagātināt gan tevi, gan tavu dzīvi.»
«Ko lasīja Sivanas Lielie Skolotāji?»
«Viņi pavadīja garus nomoda brīžus, lasot un pārlasot savu
