priekšteču atstātās grāmatas. īpaši augsti viņi vērtēja filozofiska rakstura literatūru. Es vēl aizvien redzu šos pasakaini skaistos cilvēkus sēžam nelielos bambusa krēslos un lasām savas īpatni iesietās grāmatas ar rāmu smaidu apgarotajās sejās. Tieši Sivanā es iepazinu lasīšanas spēku un sapratu, ka grāmata ir īsteni gudra cilvēka vislabākais draugs.»
«Vai tas nozīmē, ka man vajadzētu sākt lasīt ikvienu labu grāmatu?»
«Gan jā, gan nē,» skanēja atbilde. «Es tev nekad neieteiktu lasīt visu pēc kārtas. Iegaumē dažas grāmatas domātas tam, lai tās izgaršotu, citas lai tās sagremotu, bet ir arī tādas grāmatas, kuras var lasīt, aprijot veselas. Un tā mēs nonākam vēl pie kādas svarīgas lietas.»
«Vai jūties izsalcis?»
«Nē, Džon,» Džūljens sāka smieties. «Es tikai gribu tev pateikt, ka, lai no patiesi labas grāmatas kaut ko mācītos, nepieciešams to ne tikai izlasīt, bet tajā iedziļināties. Tādas grāmatas vajadzētu lasīt tikpat uzmanīgi, kā tu iepazīsties ar juridisko līgumu tekstiem, kurus, gribēdami uzzināt tavu viedokli, tev piegādā bagāti klienti. Pārdomā izlasīto, strādā ar šādu lasāmvielu, saplūsti ar to, kļūstot par vienu veselu. Lielie Skolotāji savā plašajā tempļa bibliotēkā savāktās grāmatas bija pārlasījuši reizes desmit vai piecpadsmit. Paliesi nozīmīgas grāmatas viņi cienīja tāpat kā Svētos Rakstus, kā dokumentus ar dievišķu izcelsmi.»
«Tiešām? Vai lasīšana patiesi ir tik ļoti svarīga?»
«Trīsdesmit minūtes dienā ienesīs tavā dzīv patīkamu pārmaiņu, jo tu drīz vien sāksi saskatīt tās plašās iespējas, kādas cilvēkam sniedz zināšanas, lai varētu tās izmantot savā labā Drukātā formā atrodama atbilde uz jebkuru problēmu, ar kādu tev nāksies satapties. Ja gribi kļūt labāks advokāts, tēvs, draugs vai mīļākais, ir virkne grāmatu, kas tevi taisnā ceļā novedīs pie izvēlētā mērķa. Arī visas kļūdas, kādas dzīvē tev vēl tikai nāksies pieredzēt, ir jau paguvuši pieļaut tie, kuri dzīvojuši pirms tevis. Vai tu patiešām uzskati, ka tavas dzīves problēmas ir absolūti unikālas un neatkārtojamas?»
«Nekad neesmu par to domājis, Džūljen. Bet es sekoju līdzi tavai domai un zinu, ka tev ir taisnība.»
«Visas problēmas, ar kādām tev jau ir nācies sastapties un ar kādām tu savā mūžā kādreiz vēl tikai sastapsies, kaut kad jau ir bijušas,» Džūljens apgalvoja. «Daudz svarīgāk ir tas, ka grāmatās ir atrodamas atbildes un visu šo problēmu risinājumi. Tāpēc izvēlies lasīšanai īstās grāmatas un uzzini, ka tādas pašas problēmas, ar kādām tu sastopies šodien, risinājuši arī tie, kuri dzīvojuši pirms mums. Pārņem viņu panākumu atslēgu un būsi pārsteigts par to, kādu attīstību pieredzēsi paša dzīvē.»
«Kuras tieši ir tās pareizās grāmatas?» es pavaicāju, sajūsmā par to, cik skaidri Džūljens visu izklāsta.
«Tas tev jāizlemj pašam, mans draugs. Es personiski, kopš esmu atgriezies no Austrumiem, dienas lielāko daļu pavadu, lasot apbrīnojamu vīriešu un sieviešu biogrāfijas, kā arī filozofiska rakstura grāmatas.»
«Vai vari ieteikt man kā iesācējam dažas grāmatas?» es palūdzu.
«Protams. Tu daudz ko iegūsi, izlasot izcilā amerikāņa Bendžamina Franklina biogrāfiju. Domāju, ka dažu labu noderīgu ideju varēsi pasmelties no Mahatmas Gandija autobiogrāfijas ar nosaukumu «Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību». Vēl es tev ieteiktu izlasīt Hermaņa Heses grāmatu «Sidharta», visnotaļ dzīvē noderīgo Marka Aurēlija filozofiju, kā arī dažus Senekas darbus. Tu varētu izlasīt grāmatu «Domā un kļūsti bagāts», tās autors ir Napoleons Hils. Es to beidzu lasīt pagājušajā nedēļā. Tajā bija izteiktas ļoti dziļas domas.»
«Domā un kļūsti bagāts!» es pārsteigumā iesvilpos. «Man likās, ka pēc pārdzīvotās sirdslēkmes tevi tamlīdzīgas lietas vairs neinteresē. Nevaru ciest visas tās bezgala daudzās naudas taisīšanas rokasgrāmatas, kuras, mēģinot iedzīvoties uz vājo rēķina, tev cenšas iesmērēt pieglaimīgi izplatītāji.»
«Tiesa gan, šajā ziņā esmu ar tevi pilnīgi vienisprātis » To sakot, Džūljena sejā parādījās tāda labestības un pacietības pilna izteiksme, kāda parasti raksturīga dzīvesgudriem un mīlošiem vectētiņiem. «Es arī vēlos atjaunot mūsu sabiedrībā zudušās ētikas normas. Šī nelielā grāmatiņa stāsta nevis par to, kā tikt pie naudas, bet gan par to, kā padarīt savu dzīvi pilnskanigu. Būšu laikam pirmais, kurš tev noradīs uz lielo atšķirību starp jēdzienu «labklājība» un «nodrošinātība». Esmu to pieredzējis un pazīstu ciešanas, kādas sagādā dzīve, kuras vadmotīvs ir nauda. Grāmata «Dzīvo un kļūsti bagāts» stāsta par pārpilnību, tai skaitā arī par gara dāsnumu, kā arī par to, kā piesaistīt savai dzīvei visu labo un pozitīvo. Būtu jauki, ja tu to izlasītu. Bet tas nebūt nav obligāti.»
«Atvaino, Džūljen, es negribēju kļūt uzmācīgs,» es izlīdzinoši sacīju. «Reizēm manī ņem pārsvaru sliktais. Tas ir vēl viens virziens, kādā man vajadzētu sevi pilnveidot. Esmu tev bezgala pateicīgs par to, ko esi man pastāstījis.»
«Viss kārtībā. Kas bijis, bijis. Es vienkārši domāju, ka cilvēkam vajag lasīt un lasīt. Vai zini, kas vēl man šķiet interesanti?»
«Kas?»
«Tevi bagātina ne tik daudz tas, ko tu izlasi grāmatā. Beigu beigās tavu dzīvi daudz vairāk izmaina tas, kādus rezultātus tu sasniedz pats. Zini, Džon, īstenībā grāmatas tev neko jaunu neiemāca.»
«Vai tu patiešām tā domā?»
«Domāju gan. Grāmatas tev vienkārši palīdz saskatīt to, kam jau ir aizmetņi tavā zemapziņā, vai arī to, kas tevī jau ir. Tāda ir apskaidrotības būtība. Pēc visa sava ceļojuma uz Austrumiem un tā, ko tur uzzināju, es sapratu, ka esmu nogājis pilnu apli un atkal nonācis tajā pašā sākuma punktā, kurā atrados, kad biju pavisam mazs. Tikai tagad es sevi pazīstu, esmu iepazinis savu patību un izzinājis savas iespējas.»
«Vai ar to jāsaprot, ka Bagātīgo zināšanu rituāls attiecas tikai uz lasīšanu un uz iegūtās informācijas izvērtēšanu?»
«Daļēji. Pagaidām pietiks, ja lasīšanai atlicināsi trīsdesmit minūtes dienā Pārējais nāks pats no sevis,» Džūljena balsī ieskanējās noslēpumainība.
