smejamies.» Tāpēc sāc savu dienu ar kaut ko patīkamu. Smejies, esi rotaļīgs un pateicies Dievam par visu, kas tev pieder. Tādējādi katra diena kļūst īpaša un sniedz gandarījumu.»
«Ko tu no rīta dari, lai dotu dienai pozitīvu ievirzi?»
«Mans rīta rituāls būtībā ir diezgan sarežģīts un daudzveidīgs. Sākot ar Rozes Sirds meditāciju un beidzot ar pāris glāzēm svaigi spiestu augļu sulas. Bet ir vēl kāda stratēģija, ko es īpaši gribētu izcelt.»
«Izklausās intriģējoši.»
«Tā arī ir. Drīz pēc tam, kad esi piecēlies, ieej sava klusuma svētnīcā. Apsēdies un sakoncentrējies. Ieklausies sevī. Tad uzdod sev šo vienu jautājumu: «Ko es darītu, ja šī diena būtu manā mūžā pēdējā?» Šo jautājumu nepieciešams uztvert ļoti nopietni. Uzskaiti prātā visu to, ko tu gribētu paveikt. Visus tos cilvēkus, kurus tu gribētu sastapt, un visus tos mirkļus, ko gribētu izbaudīt. Iztēlojies sevi to visu enerģiski īstenojam. Iztēlojies gara acīm arī to, kā tu izturēsies pret saviem ģimenes locekļiem un draugiem. Pamēģini iztēloties arī to, kā tu izturēsies pret absolūtiem svešiniekiem, ja šai dienai būtu lemts būt pēdējai, ko tu pavadi uz šis planētas. Izdzīvojot katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā, tava dzīve iegūst brīnumainu skanējumu.»
«Un te nu mēs nonākam pie pilnskanīgas dzīvošanas septītā rituāla, proti, pie Mūzikas rituāla.»
«Esmu pārliecināts, ka tas man patiks.» es piebildu.
«Domāju gan. Sivanas Lielie Skolotāji arī mīlēja mūziku. Tā viņus spēcināja tikpat lielā mērā kā saule. Mūzika raisīja smieklus, lika tiem dziedāt un dejot. Ari tevi mūzika ietekmēs līdzīgi. Nekad nepiemirsti, kāds spēks piemīt mūzikai. Klausies mūziku katru dienu, kaut arī tas būtu tikai ieraksts, kuru tu atskaņo ceļā uz darbu. Kad jūties nomākts vai noguris, paklausies mūziku. Tā spēj cilvēku lieliski motivēt. Labāku motivētāju par to es nemaz nespēju iedomāties.»
«Par tevi jau vispār nav ko runāt!» es, emociju pārņemts, iesaucos. «Jau klausoties tavā stāstā vien, mani pārņem fantastiska sajūta. Tu, Džūljen, patiesi esi ļoti izmainījies. Pie tam ne tikai ārēji vien. Tevī vairs nav cinisma. Kaut kur pagaisis bijušais negatīvisms un agresivitāte. Liekas, ka tu patiešām esi iemantojis dvēseles mieru. Šovakar tu esi aizskāris manā sirdī visai jūtīgu stīgu.»
«Bet tas vēl nav viss.» Džūljens iesaucās, pasliedams gaisā roku. «Turpināsim!»
«Jā, lai notiek. Turpināsim!»
«Nu tātad. Astotais ir Runātā Vārda rituāls. Sivanas Lielajiem Skolotājiem bija bezgala daudz mantru, ko tie skandēja no rīta, dienā un Vakarā. Viņi apgalvoja, ka šī tehnika esot ārkārtīgi iedarbīga, ļaujot tiem justies mērķtiecīgiem, stipriem un laimīgiem.»
«Kas ir mantra?»
«Mantra nav nekas cits kā vien savstarpēji sasaistītu vārdu sakopojums, kā skandēšana noskaņo cilvēkus pozitīvi. Sanskritā «man» nozīmē «prāts» un «tra» nozīmē «atbrīvošana». Tātad mantra ir frāze, ar kuras palīdzību iespējams atbrīvot prātu. Un vari man ticēt, Džon, ka mantra tiek ar to galā visai efektīvi.»
«Vai tu mantras skandē katru dienu?»
«Protams. Lai kur es dotos, tās vienmēr ir manas uzticamās pavadones. Neatkarīgi no tā, vai braucu autobusā, eju uz bibliotēku vai pastaigājos pa parku, es nostiprinu visu to, kas manā dzīvē ir pozitīvs, skandējot mantras.»
«Vai mantras tiek tikai skandētas?»
«Tas nav obligāti. Mantras, kas uzrakstītas uz papīra, arī ir ļoti iedarbīgas. Bet es esmu atklājis, ka mantru atkārtošana balsī lieliski stimulē garu. Kad rodas nepieciešamība justies motivētam, es trīssimt reižu atkārtoju šādu teikumu: «Es jūtos iedvesmots, disciplinēts un enerģijas pilns.» Lai neļautu sevī ieperināties mazvērtības kompleksam, es atkārtoju: «Es esmu stiprs un mierīgs.» Es izmantoju mantras pat tam, lai saglabātu jauneklīgu sparu un vitalitāti,» Džūljens atzinās.
«Kā mantras spēj uzturēt cilvēku jauneklīgu?»
«Vārdi lielā mērā ietekmē prātu. To iedarbība ir ļoti izteikta, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izrunāti vai uzrakstīti.
Ja svarīgs jau ir tas, ko cilvēks pasaka otram, tad vēl daudzkārt svarīgāks ir tas, ko viņš pasaka pats sev.»
«Vai tā būtu pašiedvesma?»
«Tieši tā. Tu esi tas, ko tu par sevi visas dienas garumā domā. Tu esi arī tas, ko tu visas dienas garumā sev iestāsti. Ja tu sev saki, ka tu esi vecs un noguris, tad šī mantra izpaudīsies arī tevī ārēji. Ja tu teiksi, ka esi kļuvis vājš un zaudējis dzīvesprieku, arī tas atspoguļosies tavā ārējā izskatā un skatījumā uz ārējo pasauli. Bet, ja tu sev sacīsi, ka esi vesels, dinamisks un atvērts dzīves norisēm, tad tava dzīve pārveidosies. Redzi, vārdi, kurus tu saki sev, ietekmē tavu paštēlu. Bet tavs paštēls ietekmē tavu rīcību. Piemēram, ja tavam paštēlam pietrūkst pašpaļāvības, lai izdarītu kaut ko nozīmīgu, tad tu arī visā nopietnībā spēsi paveikt tikai nenozīmīgas lietas. Un otrādi, ja tavs paštēls raksturo vitālu un bezbailīgu personību, tad arī tava rīcība būs atbilstoša šim standartam. Tavs paštēls ir zināma veida garants sevis pozitīvai izpausmei dzīvē.»
«Kā tas iespējams?»
«Ja tu sev iestāsti, ka nespēj īstenot savu sapni, nu kaut vai atrast ideālu dzīves draugu vai arī dzīvot mierīgi un bez stresa, tad šī pārliecība ietekmēs tavu paštēlu. Savukārt, paštēls neļaus tev darīt to, kas nepieciešams, lai šādu ideālu partneri atrastu vai arī nodrošinātu mierīgu eksistenci. Īstenībā tas nobremzēs jebkurus tavus centienus šajā virzienā.»
«Un kāpēc tā notiek?»
«Tas ir pavisam vienkārši. Tavs paštēls ir zināmā mērā tāds kā kungs un noteicējs, kas visu regulē un kontrolē. Tas nekad neļaus tev rīkoties neatbilstoši paštēlam. Lieliski ir tas, ka paštēlu iespējams mainīt tieši tāpat, kā iespējams izmainīt tavā dzīvē arī visu pārējo, kas neļauj uzturēt paštēlu līmenī. Mantras ir ļoti labs veids, kā šo mērķi īstenot.»
«Tātad, izmainot savu iekšējo pasauli, es izmainu arī ārējo,» es neapzināti atkārtoju.
«Ak Dievs! Cik ātri tu visu aptver!» Džūljens mani paslavēja, parādījis gaisā paslietu īkšķi, kā bija darījis savā
