Daudzi smēķētāji apzinās pieaugošo piesārņošanās un skābekļa bada ietekmi uz plaušām. Diemžēl viņi īsti neapzinās šo ietekmi uz viņu enerģijas līmeni.
Viena no smēķēšanas slazda viltībām ir tā, ka gan smēķēšanas fiziskā, gan psiholoģiskā ietekme ir tik pakāpeniska un nemanāma, ka mēs to nejūtam un uztveram kā normālu.
Tas līdzinās sliktiem ēšanas ieradumiem. Vēderiņš parādās tik pakāpeniski, ka mēs nejūtamies par to satraukti. Mēs vērojam ļaudis ar izteiktu lieko svaru un domājam, kā gan viņi varēja tik tālu nonākt.
Iedomāsimies, ka tas notiek vienas nakts laikā. Jūs gājāt gulēt, sverot 65 kilogramus , muskuļots, bez lieka tauku grama, bet pamodāties, sverot 85 kilogramus , resns un ar vēderiņu. Tā vietā, lai pamostos pilnīgi atpūties un enerģijas pilns, jūs mostaties nelaimīgs, miegains un tik tikko varat atvērt acis. Jūs krītat panikā, domājot par to, ar kādu briesmīgu slimību esat nakts laikā sasirdzis. Taču slimība ir tā pati. Un nav svarīgi, ka, sasniedzot šo stadiju, pagājuši divdesmit gadi.
Tāpat ir ar smēķēšanu. Lai pārliecinātu jūs atmest, man tikai būtu jāpārnes jūs jūsu paša ķermenī, kad nebūsiet smēķējis trīs nedēļas, lai jūs varētu salīdzināt sajūtas. Jūs domātu: 'Vai tiešām es jutīšos tik labi?' — kas īstenībā nozīmē: 'Vai tiešām esmu nolaidies tik zemu?' Uzsveru, ka nedomāju tikai to, cik enerģiskāks un veselāks jutīsieties, bet arī to, cik būsiet pašpaļāvīgs, atslābinājies un spēsiet labāk koncentrēties.
Atceros, ka pusaudža gados mēdzu rosīties rosīšanās pēc. Vairāk nekā trīsdesmit gadu pastāvīgi biju noguris un miegains. Piecelšanās deviņos no rīta man sagādāja lielas pūles. Pēc vakara maltītes, atlaidies uz dīvāna, lai skatītos TV, jau pēc piecām minūtēm aizsnaudos. Domāju, ka šāda uzvedība ir normāla, jo mans tēvs bija tāds pats. Ticēju, ka enerģija ir bērnu un pusaudžu privilēģija un ka vecums sākas īsi pēc divdesmit.
Īsi pēc tam, kad nodzēsu savu pēdējo cigareti, ar atvieglojumu jutu, ka klepus ir pazudis, un kopš tā laika man nav bijis astmas lēkmju. Lai gan notika vēl kas patiesi brīnišķīgs un negaidīts. Es sāku mosties septiņos no rīta, jutos pilnīgi atpūties un enerģijas pilns, gribēju pat vingrot, skriet un peldēt. Četrdesmit astoņu gadu vecumā es nespēju noskriet ne soli vai nopeldēt distanci. Manas sportiskās aktivitātes aprobežojās ar boulingu, ko mīļi dēvēju par vecu vīru spēli, un golfu, kam man bija nepieciešams miniauto. Sešdesmit četru gadu vecumā es ikdienā skrienu trīs četrus kilometrus, pusotru stundu vingroju un nopeldu divdesmit distances. Just enerģiju ir lieliski, un, kad esat fiziski un garīgi vesels, ir lieliski būt dzīvam.
Problēma ir tā, ka pēc atmešanas jūsu fiziskās un garīgās veselības atgriešanās arī ir pakāpeniska. Tiesa, ka nekas nelīdzinās lēnai slīdēšanai bedrē, un, ja ciešat no gribasspēka metodes sekām, fiziskos un materiālos ieguvumus aizēnos depresija, kuru pārdzīvosiet.
Diemžēl es nespēju jūs nekavējoties pārnest jūsu ķermenī pēc trim nedēļām. Bet jūs to varat! Jūs instinktīvi zināt, ka tas, ko stāstu, ir patiesība. Viss, kas jums jādara: JĀIZMANTO SAVA IZTĒLE!
Tas man dod pašapziņu un atslābina
Šis ir ļaunākais no visiem māniem, man tas saistās ar verdzības beigām, atmešanas lielāko ieguvumu — dzīve bez pastāvīgās nedrošības sajūtas, no kuras cieš smēķētāji.
Smēķētājiem grūti noticēt, ka cigarete patiesībā rada to nedrošības sajūtu, kas rodas, vēlu esot ārpus mājas bez cigaretēm. Nesmēķētāji necieš no šīs sajūtas. Par daudzām priekšrocībām uzzināju tikai dažus mēnešus pēc atmešanas, sarunājoties ar citiem smēķētājiem.
Divdesmit piecus gadus es atteicos no medicīnas. Ja vēlējos dzīvības apdrošināšanu, uzstāju, lai tā nebūtu 'medicīniska', tādēļ maksāju vairāk. Ienīdu uzturēšanos slimnīcās, pie ārstiem vai zobārstiem. Nespēju samierināties ar domu par vecumu, pensijām utt.
Neko no tā nesaistīju ar savu smēķēšanas 'ieradumu', atbrīvošanās no kura bija kā pamošanās pēc ļauna sapņa. Tagad es ar prieku gaidu katru dienu. Protams, manā dzīvē notiek sliktas lietas, esmu pakļauts normālam stresam un saspringumam, bet ir brīnišķīgi, ja ir pašpaļāvība ar to cīnīties, turklāt papildu veselība, enerģija un pašpārliecinātība arī labos brīžus padara vēl labākus.
Tumšas, baisas ēnas
Vēl viens no atmešanas lielajiem priekiem ir atbrīvošanās no baisajām ēnām apziņas dzīlēs.
Visi smēķētāji zina, ka ir vientieši, un nobloķē savu prātu pret smēķēšanas postošo iedarbību. Lielāko daļu laika smēķēšana ir automātiska, taču zem šīs virsmas no zemapziņas uzglūn melnās ēnas.
Atmetot smēķēšanu, rodas dažas brīnišķīgas priekšrocības. Par dažām nojautu jau sava 'smēķētāja mūža' laikā: par draudiem veselībai, naudas izšķiešanu un par smēķēšanas muļķīgumu. Tomēr manas bailes pārtraukt bija tik lielas un es biju tik apsēsts, pretojoties labvēļu un citu cilvēku pūliņiem mani pārliecināt, ka visa mana enerģija un izdoma bija vērsta uz to, lai atrastu kādu neveiklu attaisnojumu, kas atļautu man turpināt smēķēt.
Pārsteidzoši, ka ģeniālākās domas man ienāca
