Hals Klements
Uguns cikls
PRIEKSVARDS
Citigs musdienu zinatniskas fantastikas lasitajs starp citam sai literaturai raksturigam ipatnibam (demokratisms, antimilitarisms, ievirze pret mietpilsoniskumu u. c.) pamanis vismaz cetras spilgti izteiktas tendences: socialo, tiri zinatnisko, piedzivojumu un pamfleta. Tas, protams, nenozime, ka varetu atrast literaru darbu, kura kada no sim tendencem izpaustos pilnigi tira veida. Sociala antiutopija it biezi ir ieguvusi neparprotama pamfleta nokrasu, socialais pamflets gandriz vienmer balstas uz vairak vai mazak originaliem un drosmigiem zinatniskiem pielavumiem, nakotnes zinatniekiem veltitos darbus iedzivina spraigs sizets, un ta joprojam. Ta tas ir bijis jau kops pirmajam zinatniski fantastiskas literaturas rasanas dienam. Tas pamatliceju Zila Verna, Herberta Velsa, Alekseja Tolstoja un Karela Capeka romanos un stastos sis tendences seviski viegli pamanamas. To pasu var sacit ari par sa zanra meistariem musu laikabiedriem Reju Bredberiju, Ivanu Jefremovu, Stanislavu Lemu, Abi Kobo un Robertu Sekliju.
Tacu ir vel viena, ne tik loti izplatita vai vismaz ne tik uzkritosa tendence — autora laikmeta zinatnisko un tehnisko prieksstatu popularizacija. Ka zinams, Zils Vems sai zina devis lielisku piemeru. Vina darbi piesatinati ar precizam zinam par geografiju, biologiju, astronomiju un citam zinatnu nozarem; vina romanu sizeti it biezi ir naivi un dazkart pat aplami (pietiek atcereties «Spitigo Kerebanu»), tomer neparprotami iecereti ta, lai sniegtu lasitajam pec iespejas vairak informacijas par Zemi, debesim un juru, un, kaut ari lielaka dala sis informacijas, no musdienu lasitaja viedokla, ir pilnigi novecojusi vai pat nepareiza, var nesaubities, ka slavena francu rakstnieka laikabiedrs no vina romaniem vareja daudz macities, jo, visticamak, vinam gan nacas turet pa rokai geografijas kartes, lai, lasot Zila Verna gramatas, gutu istu baudu, turklat celot kopa ar kapteini Nemo vai Barsaka ekspediciju, neapsaubami, bija patikamak neka urbties cauri garlaicigai geografijas macibu gramatai.
Starp citu, pec Zila Verna zinatniskas izzinas funkcija no fantastiskas literaturas uz ilgu laiku pazuda. Iespejams, galvenokart tapec, ka paradijas jauni literaturas zanri — popularzinatniska literatura un zinatniska dailliteratura, kas atnema fantastikai zinatnes popularizetajas funkciju. Parlapojot jaunaka laika fantastisko literaturu un vertejot to no zinatnes popularizacijas viedokla, nak prata laikam gan tikai izcilo krievu zinatnieku K. Ciolkovska un V. Obruceva — nenoliedzama Zila Verna ietekme uzrakstito gramatu «Plutonija» un «Sannikova Zeme» autora — vardi. Tomer pec viniem pasaules fantastiskaja literatura ilgu laiku neparadijas kaut cik ieverojami darbi, kas popularizetu zinatni un tehniku. Pec tam, ap cetrdesmito un piecdesmito gadu miju, gandriz vienlaicigi kluva pazistami divi vardi — Arturs Klarks Anglija un Hals Klements Amerikas Savienotajas Valstis.
Arturu Klarku latviesu lasitajs pazist no gramatas «Delfinu sala». Krievu valoda iznakusi vina garie stasti «Meness putekli» un «Lielais dzilums», romans «Tiksanas ar Ramu» un daudzi zinatniski fantastiskie stasti. Lasot sos darbus, nav gruti parliecinaties, ka taisniba tiem, kuri nosaukusi Klarku par musdienu Zilu Vernu. Visrupigaka precizitate zinatniskajas un tehniskajas detalas, pilniga un absoluta uzticiba musdienu zinatniskajiem prieksstatiem par dabu, sizeta uzbuve, kas dod iespeju nostadit varonus (un ari lasitaju) «razosanas problemu» prieksa, kuras atrisinamas, tikai balstoties uz jaunakajam zinatnes un tehnikas atzinam, turklat loti optimistiski un zinasanam bagati varoni, — vai gan tas nav raksturigas Zila Verna daildarbu iezimes, kas valdzina nu jau daudzas lasitaju paaudzes?
Mazliet savadaks ir amerikanu «musdienu Zila Verna» radosais rokraksts: vina darbos «zilverniskie» zinatnes popularizacijas principi pardzivojusi fantastisku metamorfozi.
Pirmaja acu uzmetiena romana «Uguns cikls» sizeta paversiens liekas arkartigi vienkarss un maz atskiras no daudzu jo daudzu fantastisko piedzivojumu stastu sizetiem: noslepums, bistams celojums, atklajums. Citada ir tikai noslepuma butiba. Varonis neatmin Magelana Makonu varena imperatora noslepumus, nemekle uz talas planetas dargumus, kurus prasmigi paslepusas sen izmirusas sapratigas butnes, neatmasko pret dzimto Saules sistemu verstas sazverestibas Galaktika. Ne, vins «tikai» iedzilinas veselas pasaules biologija. Un te nu mes sastopamies ar Klementa lietotajam musdienu zinasanu popularizacijas metodem.
Atceresimies, ka Zils Vems un Arturs Klarks vienmer censas izveleties reali eksistejosas un noverojamas, vispar zinamas darbibas vietas: Zemes okeanus, kontinentus un atmosferu, Menesi un Marsu. Zils Verns zinaja, ka, iegremdejoties musu salo okeanu dziles, atbilstosi attiecigiem likumiem pieaug spiediens, un drosi apraksta, ka desmit kilometru dziluma kraksk un liecas «Nautila» terauda konstrukcijas. Arturs Klarks lieliski zina, ka uz Meness nav atmosferas, tapec parliecinosi stasta par postu, kas piemeklejis puteklu slani ieluzusas «Selenas» pasazierus. Vardu sakot, apstaklus, kuros notiek Verna un Klarka sacerejumu darbiba, noteikusi pali daba un musu konkretas zinasanas par siem apstakliem.
Citadi tas ir Klementa darbos. Musdienu zinatnei pilnigi nekas nav zinams par to, vai Sietina zvaigznei Alkionei ir planetu sistema. Klements pienem, ka ir. Tacu Alkione ir dubultzvaigzne, un zinatniekiem ir skaidrs, ka planetu orbitas ap dubultzvaigznem nevar but stabilas un dziviba uz tam nav iespejama. Tomer Klements uz sadas planetas nometina sapratigas dzivas butnes un «Uguns cikla» izvirza pilnigi neticamu, tomer konsekventu un, nemot vera musu pasreizejo zinasanu limeni, neapgazamu hipotezi, kura izskaidro gan pasu planetu eksistenci Alkiones sistema, gan dzivibas esibu uz vienas no sim planetam. Vardu sakot, Klements pats rada pilnigi fantastisku pasauli, tomer izskaidro to no stingri zinatniskam pozicijam. Vide, kura notiek vina romanu darbiba, ir autora izdomata un popularize zinasanas nevis tiesi, bet ar vina pasa izveidotas aizraujosas hipotezes starpniecibu.
Sadam popularizesanas principam, nenoliedzami, piemit savas prieksrocibas, no kuram vissvarigaka — tas arkartigi veicina zinatniskas izteles attistibu. Luk, mes lasam par likstam, kuras piemekle uz jaunatklatas planetas nokliduso varoni, No zilas saules kveldetajiem dienvidu tuksnesiem vins dodas uz ziemeliem, un, patiesi, zila saule sava gaita ik dienas nolaizas aizvien tuvak un tuvak apvarsnim un kada jauka diena vispar vairs neparadas, bet pie melajam debesim tas viela uzlec sarkana saule, un varonis sakuma priecajas, ka ir vesaks un vins atrodas meza, tomer sarkana saule milzt un klust ar katru dienu lielaka un karstaka. Tas kustiba pie debess velves ari ir loti divaina — ta svarstas virs apvarsna ka milzu vezeklis…
Ievedis lasitaju sai divainaja pasaule, autors it ka piedava: pamegini iedomaties sadu divu zvaigznu un planetu sistemu telpal Ka kustas sarkana un zila saule attieciba viena pret otru? Ka kustas planeta attieciba pret tam? Kadu lenki veido planetas rotacijas ass ar tas orbitas plakni? Vardu sakot, kadai jabut sis zvaigznu masinerijas kosmografijai, lai celinieks, kas dodas no planetas dienvidu puslodes uz ziemelu puslodi, varetu
