klints plaksnes tai virziena, no kurienes bija nacis. Vins izmeta so iedomu no prata un saka rapties leja, rupigi izveledamies, kur piekerties ar rokam un kajam; ja ari nebija iespejas iekartoties patiesam erti, vinam tomer nebija nekadas velesanas pavadit paris atlikusas dzives stundas, mokoties ar lauztiem kauliem.
Dars sasniedza zemi sveiks un vesels un, dazus mirklus padomajis, ievilka gramatu saini klints kores paena. Tad, atbalstijis uz ta galvu, vins mierigi atlaidas zeme, sakrustoja rokas uz krutim, aizvera acis un palika rami gulam. Vairak nekas nebija darams; varbut vina gadsimtiem ilgi izkopta pienakuma apzina nebija gluzi apmierinata, tomer ari ta nevareja vairs atrast kadu vel veicamu sevisku uzdevumu.
Dara domas ietvert vardos butu gandriz neiespejami. Bez saubam, vins nozeloja, ka jamirst agrak neka parejiem vina ciltsbraliem. Iespejams, ka vins veroja drumo ainavu, kas pletas vina acu prieksa, un gausi pratoja, tiesi cik daudz talak vel butu bijis jaaiziet, lai izbegtu no naves. Tomer Dars Langs Ans nebija cilveks, un prieksstatus, no kuriem veidojas lielaka dala vina domu, bija radijusi redze un civilizacija, kas tik loti atskiras no cilveku redzes un civilizacijas, ka tas nevaretu adekvati izprast neviens Zemes iedzivotajs. Pat Nilss Krugers, kas bija tik spejigs piemeroties ka neviens cits un velak tik labi iepazina Daru Langu Anu, atsakas atminet vina domas laika spridi no briza, kad planierists atgulas noniirl, lidz bridim, kad pats piegaja Daram klat.
Dars nedzirdeja jaunekla tuvosanos, kaut ari parasti dzirdeja loti labi. Tomer vins nebija pilnigi bez samanas, jo udens smarza vinam lika ne tikai atvert acis, bet pat pielekt kajas. Tikai mirkli vina skatiens drudzaini klida uz visam pusem, tad vins abas acis pieversa radijumam, kas rapas pari klintij kadus desmit jardus no vina.
Daram Langam Anam lidz sim nekad nebija bijis Iemesla neuzticeties savai atminai vai veselajam sapratam, bet soreiz vins juta, ka kaut kas nav kartiba vai nu ar vienu, vai otru. Si dziva butne bija vairak vai mazak pareizi veidota, bet tas lielums skita neticams. Ta slejas krietnu pedu virs Dara cetrarpus pedas gara auguma, tas bija taisni aplami. Parejas divainibas bija niecigakas — acis bija sejas priekspuse, virs mutes bija knabim lidzigs izcilnis, krasa nebija vis meli melna, bet rozaina —, tomer garums atskira radijumu no visa, ko Dars vareja sameklet sava atmina. Vina ciltsbrali, iznemot negadijumu upurus, kuriem bija jasak dzive no jauna, tiesi tagad bija cetrarpus pedas gari. Skolotaji bija mazliet isaki par astonam pedam. Nebija neviena divkajaina radijuma, kura augums butu starp sim divam robezam.
Tad kads fakts padzina no Dara apzinas pat sveso lielo radijumu. Odens smarza, kas bija vinu pamodinajusi, naca no sis butnes; tai vajadzeja but burtiski izmirkusai udeni. To sapratis, Dars Langs Ans saka iet preti nacejam, tomer jau pec sola apstajas. Vins bija parak vargs un taustijas atpakal, mekledams atbalstu pie klints plaksnes, kuras ena bija gulejis. Ta palidzeja vinam notureties stavus, kamer neticama butne tuvojas; tad, sajuzdams nasis degam udens smarzu, Dars manija, ka viss ap vinu gaist. Vina acu prieksa nolaidas priekskars, un cietais akmens vairs nespieda muguru. Dars vel juta, ka salogas celgali, bet atsitienu pret lavu vairs nejuta.
II
DIPLOMATIJA
Dars atjedzas no udens garsas, tapat ka pirms paris minutem bija pamodies no ta smarzas. Ilgu laiku vins lava skidrumam lit mute, neatverot acis un nemanot neko sevisku udens garsa. Vins juta, ka kopa ar dargo skidrumu kermeni atkal ieplust speks, un gluzi vienkarsi baudija so parsteidzoso sajutu, pat nepuledamies domat.
Protams, kad acis bus vala, ta nevares turpinaties, un beidzot vins tas atvera. Ar ieraudzito pietika, lai gandriz viena mirkli vina apzina atgrieztos.
Vinu nesatrieca tik tuvu pieliektas cilveka sejas pardabiskais izskats. Tas bija jau iegulies atmina, pirms vins zaudeja samanu, un tagad vairs neparsteidza. Vinam vajadzeja tikai paris sekunzu, lai aptvertu, ka sis radijums nav persona tada nozime, ka vins izprata so; terminu, bet acimredzot tas nebija naidigi noskanots un tam netruka saprata. Galu gala, sis radijums bija sagadajis udeni, kas vinu atdzlviiiAja. Satraukumu sobrid radija nevis parsteigums pm Krugera klatbutni, bet gan izbrins par udens avotu. Patiesibu sakot, divaini bija tas, ka vina atveri. ija mute plustosais skidrums tika izspiests no sulina auga. Un sis fakts radija pirmo no tiem daudzajiem parpratumiem, kuri ilgu laiku sarezgija vinu abu draudzibu.
Dars Langs Ans momentani secinaja, ka Krugeram jabut vulkanu rajona iedzivotajam, ja jau vins tik parsteidzosi daudz zina par sejienes augiem. Protams, tas bija iemesls, kapec Dars, verojot jaunekli, izjuta vairak neka nemieru vien. Savukart, Krugers bija sekojis sai butnei no planiera nokrisanas briza uti bija redzejis, ka ta konsekventi ignore Zemes kaktusiem loti lidzigos augus, un vinam tikai ar lielam pulem izdevas sevi parliecinat, ka mazas butnes acim redzamo ciesanu celonis tiesam ir slapes.
Protams, Krugers Dara vieta butu pateicigs ikvienam, kas sagadatu vinam udeni, vienalga, vai tas butu cilveks vai staigajoss ananass, tomer vins gluzi labi zinaja, ka «pienacigas pateicibas izradisana» nebut nav raksturiga pat visiem vina planetas iedzivotajiem. Tapec bridi, kad Dars Langs Ans atvera acis, jauneklis nolika pa pusei izspiesto kaktusu zeme ta, lai iedzimtais var to aizsniegt, un pats atkapas. Piesardziba bija tikai dalejs iemesls; vins gribeja ari atbrivot so radijumu no iespejamam bailem.
Dars Langs Ans vispirms atrisinaja vissteidzamako problemu. Ar vienu aci verodams savu divaino paligu — ilgu laiku vins pat nenojauta, kadu neertibas sajutu si riciba sagada cilvekam —, vins izmantoja otru aci un roku, lai samekletu un atkal pieliktu pie mutes augu, kura sula bija vinu atdzivinajusi. Vins tureja to pie mutes ilgi, parliecinats, ka spes izlietot visu no ta izspiezamo sulu lidz pedejai lasitei, bet tad, pirms augs bija pilnigi iztuksots, vins iedomaja ko citu un partrauca dzersanu.
Krugers redzeja, ka vina jaunais pazina pec skietami ilga laika atnem saspiesto lapu no mutes, un mazliet sasprindzis pratoja, kas tagad notiks. Patiesibu sakot, Nilss nebaidijas, jo iedzimtais bija daudz mazaks par vinu, tomer vins bija pietiekami pieredzejis un atjautigs, lai aptvertu, ka kermena un potenciali nodarama launuma lielums ne vienmer ir tiesi proporcionali. Dabiski, vins cereja, ka iedzimtais izdaris kadu kustibu, kuru nesaubigi vares uzskatit par draudzigu, tacu atruma nespeja iedomaties, kada riciba to neapsaubami apliecinatu. Tomer Daram Langam Anam tas izdevas.
Ar piepuli, kas bija saskatama pat cilvekam un no kuras mazais radijums gandriz atkal zaudeja samanu, vins piecelas kajas. Vel aizvien ar vienu aci verodams Krugerti, vins uzmanigi izgaja saule kadus divdesmit jardus no savas sargatajas klints. Tur vins mirkli apstajas, sakopodams spekus, tad noliecas, izrava kaktusu, mazliet pasukaja pie pilosas pamatnes, lai parliecinatos, ka tas ir tads pats ka vina nule lietotais, atgriezas un pasniedza augu Krugeram. Jauneklis nodomaja: «Cepuri nost sada prata prieksa!»; tas neparprotami darbojas atrak neka vinejais. Nilss pienema davanu un padzeras. Piecas minutes velak abi jau sedeja blakus, cenzdamies saprast viens otra valodu..
Protams, sava jaunaja draudziba abi juta zinamu atturibu. Dars Langs Ans nespeja parvaret aizdomas, kuras bija radijis vina biedrs, demonstredams, cik labi pazist lavas lauka augaju; Krugers centas domas saistit otra neapsaubamo augu nepazisanu ar kietami acim redzamo inteligenci. Nilsam iesavas prata, ka varbut Dars ir tikpat svess uz sis planetas ka vins pats, tomer vins bija redzejis planiera nogasanos un pec pilota aiziesanas veltijis zinamu laiku ta apskatei, skita parak neticami, ka butne no citas planetas varetu celot ar sadu lidaparatu; tai vajadzetu vai nu lidot ar kosmosa kugi vai kadu ta paligkugi, vai ari iet kajam, ka to darija Krugers pats. Tomer palika vel iespeja., ka sis mazais, cilvekam lidzigais radijums, tapat ka Krugers, varbut cietis avariju, tikai bijis krietni atjautigaks un vinam izdevies uzbuvet planieri. Tas atbilstu vina vai vinas jau paraditajai atrajai domasanai; si doma gan lika Nilsam justies mazliet neerti.
Cilvekiem ir speciga nosliece piekerties jebkurai hipotezei, kuru vini spej izvirzit kadas jaunas situacijas izskaidrosanai. Un ta no si briza Nilsa lepnumu gan mazliet aizvainojosais prieksstats, ka Dars Langs Ans, kaut ari svesinieks uz sis planetas, tomer ir atjautigaks par vinu, iespiedas Krugera apzina un, ar katru dienu nostiprinadamies, kluva par kaut ko lidzigu parliecibai.
Salidzinajuma ar vina jauno pazinu Daram sai zina bija prieksrociba. Vina specigakie aizspriedumi bija nevis pasa domu izaukleti, bet gan skolotaju un vinu gramatu iepoteti. Neviens nekad nebija ieminejies par kaut ko lidzigu Nilsam Krugeram, tapec Dars vareja brivi apsvert domu pec domas par sa divaina radijuma dabu. Ta ka neviena no tam vinam neiepatikas, vins turpinaja pratot, lidz muskulos atgriezas speks.
Viens bija skaidrs: sis radijums ir inteligents, un, jadoma, vina riciba ir kadi dabigi sazinasanas lidzekli. Pagaidam nekas neliecinaja, ka vinam butu balss, bet to viegli vareja parbaudit. Izmeginajumam Dars Langs Ans pateica sai auguma lielakajai butnei dazus vardus.
