mes varam dzivot, un vel tikpat daudzas, kur mes nevaram dzivot! Ja pasreiz vel vini nespej panest apstaklus uz tam, tad driz spes — tas ir vinu adaptacijas spejas, kas mani baida. Ja mums ar viniem rastos nesaprasanas, ka gan mes varetu pret viniem cinities? Ka jus nogalinasit radijumu, kuram pieaug jaunas rokas un kajas zaudeto vieta un kurs var radit veselu birumu pecnaceju, ja jus vinam uzmetisit bumbu?
— To es nezinu, un man skiet, ka tam ari nav nozimes.
— Kapec ne? — Berkam aiz satraukuma gandriz vai balss aiztruka.
— Tapec, ka Dars Langs Ans gan var dzivot uz Zemes un daudzas citas pasaules, bet vina antipodi ar verdosajam asinim — tikai apstaklos, kur, ka jus pareizi teicat, temperatura ir daudz augstaka, tacu ne uz vienas no jusu minetajam planetam nav abu temperaturu. Ja grupa Dara rases izlemtu migret uz Zemi, ka gan tas patiks «karstajiem», kuru pecnaceji dosies uz turieni kopa ar viniem? Dars, bez saubam, tapat ka katrs no mums, grib pecnacejus; ka vins jutisies, domajot par juraszvaigzni, kas, attistijusies no vina kermena, parvietosies uz Vegu II vai Merkuru? Kas tad notiks ar vina berneliem? Ne, komandieri, es saprotu: vairums musejo ir nospriedusi gandriz vienpratigi, ka Skolotajs leja pie karstajiem avotiem ir vecs aprobezots, diktatorisks tiepsa, kura uzskati nav pat to izteiksanai pateretas energijas verti, bet, ja padomasit pamatigak, sapratisit, ka vins ir talredzigaks par daudziem citiem, kurus es nesauksu varda!
Berks leni pakratija galvu, nenoversdams acu no biologa.
— Es par so jautajumu domaju jau sen, doktor Rihter, un, manuprat, jums taisniba, ka Skolotajs ir darijis to pasu. Tomer jutos mazliet vilies, ka jus neesat bijis talredzigaks.
— Ka ta?
— Jusu doma ir pareiza tikai tad, ja sim rasem trukst tehnisko zinasanu! Daram nebus iebildumu, ka genu strukturas, kas reproduces vina pecnacejus, dazus gadus pavadis tur, uz kurieni tas gribes aizvest juraszvaigzne, ja vien vins zinas, ka galu gala sis radijums vai nu aizcejos uz planetu, kur tas vares attistities, vai ari ievietos tas maksliga saldetava, lai sasniegtu to pasu merki. Neaizmirstiet, ka ari siem radijumiem bus tada pati velme pec pecnacejiem un viniem vajadzes sadarboties ar Dara rasi, lai to apmierinatu. Ja sis planetas iedzimtie to atstas, brunojusies ar patstavigi vai ari no mums iegutam zinasanam, radisies vissaliedetaka sapratigu butnu sabiedriba vesture, kura izklidis pa zvaigznu zvaigznem, nobidot mala cilveku, ja vien tam vispar izdosies izdzivot.
— Manuprat, ja ta tiesam notiktu, pati si saliedetiba varetu noderet par labu paraugu mums, parejiem. Paslaik sis rases noteikti atrodas vel talu no sadas saliedetibas.
— Paslaik ta ir, un musu intereses ir parupeties, lai tas tiktal nemaz nenoklutu. Man tas nepatik nebut ne labak ka jums vai jaunajam Krugeram, bet baidos, ka vieniga sapratiga riciba ir aizkavet Dar Langu Anu, lai vins nevaretu no mums iegutas zinasanas nogadat savai rasei. Ja to nedarisim, tad busim atdevusi Galaktiku viniem.
— Jums taisniba — man tas nepatik. Ka mes varam attaisnot sadu ricibu pec tam, kad pasi esam pamudinajusi Daru macities visu, ko vins spej iemacities?
— Attaisnot mes to nevaram, — Berks nelokami atteica, — tomer ta darisim. Skaidrs, ka es sev to nespesu piedot lidz muza galam, bet, pec mana pardomata lemuma, cilveku rasei vislabak bus, ja Dars Langs Ans vairs neredzes savejos.
— Skiet, ka jums taisniba, bet vieglak man no ta nek|ust.
— Man ari ne. Nu, patiesibu sakot, bus labak, ja pateiksim to Daram tulit. Es sasauksu kopa grupu, lai butu iespejams izteikties visiem, kuru riciba ir kadi fakti, kas varetu atspekot manu lemufliu, Tas ir visgodigakais, ko es varu darit.
— Jaunajam Krugeram drosi vien nebus neviena fakta, toties iebildumi gan.
— To es saprotu. Vins nezina, kadu pakalpojumu es vinam izdarisu.
Biologs petosi paskatijas uz veco virsnieku, bet Berkam vairak nebija neka, ko piebilst…
XV
ASTRONOMIJA; LOGIKA
Dars Langs Ans biologu atskaiti klausijas bez ipasas intereses, jo tadi teicieni ka fluoretie ogludenrazi un silicijorganiskie savienojumi vinam vel aizvien nozimeja visai maz, bet komandiera Berka pazinojums izraisija vina specigu reakciju.
Lai cik vetrainas bija vina emocijas, vins tas nepauda vardos, jo Nilss Krugers saka runat pirmais. Dars noklausijas runu par atklatu ricibu, godigumu un taisnpratibu, par ko bija stastijusi jau Berks un Rihters, tomer pilnigi nesaprata sos terminus. Katra zina vins teiktajam nepieversa nedalitu uzmanibu; vins centas izlemt, ka rikoties.
Acimredzot strideties butu veltigi. Cilveki savus uzskatus balstija uz to, ko bija uzzinajusi par vinu un vina rasi. Dars laga nevareja saprast, kapec gan Abiormena apdraudetu Galaktiku, bet bija pieradis just dzilu cienu pret Zemes zinatnieku spriedumiem. Par spiti tam, vins atskarta, ka vina dabiska pienakuma apzina mudina vinu pretoties Berka lemumam rrstrideties, melot vai lietot vardarbibu, lai nogadatu, pec vina domam, vitali svarigo informaciju savejiem. Tresais impulss pamatojas uz vina dabisko zinkaribu; ja vinam nebutu pienakuma pret savejiem, vins neveletos neko citu ka celot uz Zemi kopa ar saviem draugiem — ja vins tos vel vareja uzskatit par draugiem — un apskatit dazas no tam pasaulem, par kuram vinam bija stastijusi gan Krugers, gan astronomi. Vins varbut butu sacis runat, atklajot savu dilemmu, tomer Krugers nedeva vinam tadu iespeju. Jauneklis pilnigi aizmirsa disciplinu, kuru vinam bija ieaudzinajusi kadetu apmaciba, un gandriz vai personigi apvainoja komandieri. Protams, Dars nepamanija sa fakta nozimigumu, jo vins tikai miglaini apjauta Krugera stavokli, tomer skaidri saprata, ka jauneklis grib panakt, lai vinam lauj atgriezties pie savejiem.
Skita neticami, ka strida ar komandieri varetu uzvaret Krugers. Dars kaut ko zinaja par abu rangiem. Ja nu vins pa strida laiku izlavitos lauka un nozagtu vienu paligkugi? Dars ne reizi vien bija uzmanigi verojis to lidojuma laika; vai vins nespetu pats tadu vadit? Ar Dara atminu nebija jabaidas, ka vins varetu nospiest nepareizo pogu, ja kaut reizi bija redzejis nospiezam pareizo. Tomer lidojumos pavaditais muzs pasargaja vinu no sis gandriz noteikti liktenigas kludas. Vins saprata, ka nav iespejams vadit vienalga kadu kosmosa kugi ar pardesmit lidojumos tikai verojot iegutam zinasanam.
Vai vins varetu aizlidot paslepus? Diez vai. sie Vilveki, lai kadi ari vini ir, mulki gan nav. Ja reiz komandieris bija ar paveli aizliedzis Daram Langam Anam atgriezties uz Abiormenas, tad ari katra zina tiks darits viss, lai paveli izpilditu.
Vai Krugers varetu nozagt paligkugi un nosedinat vinu uz Abiormenas? Bez saubam, varetu, jo noteikti prata lidot ar siem lidaparatiem, bet gut skaidru atbildi uz so jautajumu kaveja nezina, kada Ir cilveku attieksme pret autoritatem. Vins nebija isti dross, vai jauneklis to daritu. Dars to apjedza un atlika sa jautajuma noskaidrosanu uz velaku laiku, kad bus divata ar Krugeru.
Varbut vins varetu …
Sai mirkli Dara pardomas partrauca komandiera Berka pacelta balss:
— Mister Kruger! Es sasaucu sanaksmi, lai apspriestu so jautajumu, ka pienakas civilizeta sabiedriba, nevis lai kads rauduligi zelotos vai lautu valu personigiem apvainojumiem. Ja jums ir kads pamatots arguments, izsakiet to, ja ne — apklustiet! Es saprotu jusu jutas, es dalos tajas ar jums un esmu apsveris sava lemuma moralo pusi vismaz tikpat rupigi ka jus. Esiet tik laipns un atcerieties, ka uz mani! gulstas liela atbildiba, kura jus ar mani vel nedalam ties un kuru jus acimredzot neesat apsveris. Es neprasiju, lai par manu lemumu balsotu vai kads izteiktu savus uzskatus par to. Es pazinoju pienemto lemumu, un tas ir sads: Dara Langa Ana rase vai — ka man skiet, butu jasaka — rases radis draudus cilvecei, ja atstas savu dzimto planetu. Es ciesi ticu, ka valdibas viedoklis bus tads pats. Tomer, ja jums vai kadam citam ir informacija, kas varetu grozit sadu lemumu, katra zina dariet zinamu to man.
Krugers apklusa, peksni aptveris, cik talu aizgajis, un jutas pateicigs, ka virsnieks savus parmetumus bija izteicis samera saudzigi. Diemzel vinam nebija neka, ko varetu saukt par informaciju.
Klusumu partrauca cits Dara draugs — astronoms Mercisons:
— Baidos, bus janem vera vel viens fakts, — vins rami sacija, — un es esmu gandriz parliecinats, ka valdiba ne tikai pienems citu lemumu, bet ari daris visu iespejamo, lai jo atrak izglitotu abas abiormeniesu rases.
— Klajiet valal — komandieris nevilcinadamies iesaucas.
— Galvenais ir tas, ka so butnu atstasana uz planetas butu genocids. Abiormena ir slikta majvieta mums un
