rodas vajadziba to lietot. Sad tad planiera avarijas upurim vai cita tamlidziga negadijuma cietusajam jaataudze roka vai kaja.
— Vai ari galva?
— Tas ir sevisks gadijums. Ja ievainojums ir tads, kas partrauc pareizu dzivibas procesu norisi, audi atgriezas «sakumstadija» un rada pilnigi jaunu individu — vai vairakus. Tada gadijuma originalais individs ir miris. Ka jau teicu, tas notiek reti.
Biologi bija diezgan parsteigti, ka atradies paradibas izskaidrojums. Tomer, lai iegutu parliecinosu atbildi, bija nepieciesams vairaku nedeju ilgs darbs, izmantojot visas iekartas, kadas vien uz «Alphard» bija. Biologu grupas vaditajs Rihters bija laimigs, ka gadijusies iespeja izskaidrot regeneracijas norisi komandierim Berkam, kas bija speciali ieradies, lai apspriestos par siem jautajumiem, kuri sagadaja vinam galvassapes.
— Esmu mazliet nobazijies par so rasi, Rihter, —
Berks saka sarunu. — Ka jus zinat, katrs kuga komandieris, atstajot Zemi, sanem plasus noradijumus par risku, kads draud jebkurai videi, kad taja ieklust jaunas butnes. Vini tik ilgi stasta mums par trusiem Australija un japanu vabolem Ziemelamerika, kamer mums klust nelabi no visas sis ekologijas busanas. Man skiet, ka esam uzdurusies dzivibas formai, kura varetu klut par nopietnu cilveces sancensi, ja vien tas, kas man sastastits par Dara Langa Ana rasi, atbilst patiesibai.
— Jadoma, jus esat izlasijis musu atskaiti par regeneraciju. Es atzistu, sava zina si rase ir diezgan neparasta, bet es neteiktu, ka ta varetu klut bistama.
— Kapec gan ne? Radijums noklust jauna vide, kur nav vina dabisko ienaidnieku, un bez jebkadas kontroles vairojas. Vai tas pilnigi neiederas sai shema? Vini izskaustu cilvekus paris gados.
— Nedomaju vis. Dara rasei ir tie pasi dabiskie ienaidnieki, kas cilvekam, — plesigie dzivnieki un slimibas, jo Dars apgalvo, ka vini ari slimo. Sie ienaidnieki dosies viniem lidzi.
— Tomer galvenais, kas nonave so rasi, ir karstums. Kas notiks, ja vini apmetisies dzivot uz Zemes, Tanno vai Heklas, vai ari desmitiem citu planetu, kuras es varu nosaukt? Vini isteniba butu nemirstigi.
— Piekritu, ka nepieciesams karstums, lai vini «normali» nomirtu, bet es domaju, jus kaut ko piemirstat. Viniem karstums nepieciesams ari, lai varetu vairoties.
— Vai nu karstums, vai sadalisana gabalos. Kas notika Cesapika lici toreiz, kad austeru pardeveji domaja, ka vares atbrivoties no juraszvaigznem, sakapajot tas un iemetot atpakal jura?
— Jus piemirstat galveno, komandieri, un, es baidos, ari jaunais Krugers ir to piemirsis, — vissvarigakais ir tas, ka Dara Langa Ana rasei jamirst, lai reproducetos. Vai esat padomajis no sa viedokla?.
Komandieris atbildeja tikai pec ilga klusuma.
— Ne, nevaru teikt, ka butu par to domajis. Tas situacijai pieskir pavisam citu nokrasu. — Vins atkal iegrima domas. — Vai jums ir kads prieksstats, kapec ta notiek vai, pareizak — ta ka tas acimredzot ir evolucionaras attistibas rezultats uz sadas planetas —, ka tas notiek?
— Mes to zinam. To noskaidrot gan nenacas viegli, galvenokart tapec, ka straujas klimata svarstibas turpinas tikai kadus desmit miljonus pedejo gadu, bet kads uz musu pasu planetas pazistams organisms uzvedinaja mus uz ista cela.
— Kas? Kurs radijums uz Zemes gan ir paklauts apstakliem, kas lidzigi siem?
— Cik man zinams, neviens; ta ir cita rakstura analogija. Viens no apkalpes — Elerbijs, cik atceros — stradaja ar grupu parasta veida iegutu «karsto» dzivnieku viena no musu lielakajam kondicioneta gaisa kameram. Vins centas noteikt, vai galas edaji tiesam parasti atstaj tik daudz no saviem upuriem, lai tie varetu regenereties, un, starp citu, nejausi noveroja regeneracijas procesu, par kuru mums stastija Dars — mes, patiesibu sakot, nezinajam, vai tas attiecas ari uz «karstajam» dzivibas formam vai ne. Dabiski, ka Elerbijs stingri uzskaitija visus dzivniekus kamera, tapec bija mazliet parsteigts, pec kada laika ieraudzijis dazus lidz tam neredzetus radijumus. Par laimi, vins to neuzskatija tikai par agrakajos noverojumos pielautu kludu; visu rupigi parbaudijis, vins atklaja, ka, notiekot atmosferas un temperaturas mainai, var iegut dzivniekus no augsnes paraugiem bez jebkadiem «vecakiem».
— Ka tad tas jasaprot?
— Ka dazas «karstas» dzivibas formas reproducejas no mikroskopiskam sporam, kas augsne pardzivo nelabveligo sezonu. Vai to var ari kads no «aukstajiem», vel nav noskaidrots; mes nevienu neesam atradusi.
— Un ko tas nozime?
— Elerbijs saka saubities par pamatteorijas pareizibu, pec kuras Dars Langs Ans un juraszvaigznes ar verdosajam asinim ir secigas vienu un to pasu radijumu paaudzes. Mes to parrunajam kada no musu kartejam diskusijam un atklajam, ka ir ari vel dazi citi noradijumi. Dans Leklo kada dzivnieka bija atradis sikas kaula lodites, kuras, ka pieradija eksperiments, ir sa radijuma «karstas» paaudzes digli. Ja tos iznem pirms radijuma paklausanas karstuma un slapekla dioksida ietekmei, pecnaceji nerodas, kaut ari dzivnieka miesa reage parastaja veida, toties, ja apstaklu mainai paklauj pasas lodites, no tam rodas so radijumu «karstas» dzivibas formas individi.
— Es nesaprotu, ko tas viss nozime.
— Jadoma, ka «karstas» un «aukstas» dzivibas formu tipi ir pilnigi svesi viens otram un faktiski attistijusies neatkarigi. Katra dzivibas forma rada sporas vai kadu to ekvivalentu, kas spej pardzivot nepiemerotos apstaklus.
— Dabigaja evolucijas gaita dazi no siem dzivibas formu tipiem attistijusi speju piestiprinat savas sporas pie otras dzivibas formas aktivajiem dzivniekiem vai ari ievadit tajos, piemeram, gadat, lai tas aped, ka uz Zemes vel aizvien dara dazi paraziti.
— Bet tad jums vajadzetu atrast sis seklas — vai kas nu tas isti ir — visos parbauditajos radijumos, tacu jus teicat, ka tas bijusas tikai viena. Ka to izskaidrot?
— Te nak talka minetais piemers no Zemes dzives. Jus varbut zinat, ka ir dazi virusu tipi, kuru dabiskie upuri ir bakterijas. Viruss nonak saskare ar bakteriju, izspiezas cauri sunas apvalkam, un pec kada laika vai vesels simts jaunu virusu iznirst no izsuktas bakterijas atliekam.
— Es laga nezinu, tomer man skiet, tur nav neka divaina.
— Tiktal ne. Tomer dazkart gadas, ka pec virusa iek]usanas upura kermeni pedejais turpina dzivot, it ka nekas nebutu noticis.
— Tas vel aizvien ir saprotams. Katra populacija allaz gadas kads imuns individs.
— Laujiet man pabeigt! Bakterija nodzivo savu laiku un sadalas parastaja veida; tas pecnaceji dara to pasu desmit vai varbut simt paaudzes. Tad radiacijas vai kimikaliju iespaida — vai ari vispar bez kada redzama iemesla — vairums vai visi sakotnejas bakterijas pecnaceji sabruk un no to atliekam pacelas virusu makoni!
— Tiesam?
— Tiesi ta. Sakotnejais viruss faktiski ir inficejis savu pirmo upuri ta, ka virusa reproduktivais materials dalas reize ar bakterijas reproduktiva materiala dalisanos un tiek parnests uz visiem pirma individa pecnacejiem. Beidzot kaut kada apstaklu maina liek tiem atgriezties pie parastas reproducesanas metodes.
— Saprotu, — Berks leni novilka. — Jums skiet, ka «karstajiem» attistijusies lidziga speja, ka katra Daram lidziga radijuma sunas kodola ir faktori, kas piemerotos apstaklos produces vienu no tam juraszvaigznem.
— Tiesi ta, tomer vinu attiecibas nav vairak lidzigas vecaku un bernu attiecibam ka Dzekam Kardiganam un vina milakajam kanarijputninam. Skiet, tas ir tadas ka Zemes augiem un to hloroplastam.
— Patiesibu sakot, es nesaprotu, kada tur starpiba.
— Sava zina tas varetu attaisnot «karsto» radijumu attieksmi pret Dara rasi.
— Varbut. Tomer tas nemazina manas sakotnejas bazas, — ja nu vienigi jusu viedoklis par to, ka abam dzivibas formam jamirst, lai reproducetos. Jus esat uzvelis man vel jaunas raizes.
— Kadas tad?
— Par laiku, kura notikusi adaptesanas pie sa klimata. Ja jums taisniba, vismaz viena no sim rasem nepilnos desmit miljonos gadu ir attistijusies no pasiem pirmsakumiem lidz inteligences limenim, kas salidzinams ar musejo. Dzivibai uz Zemes vajadzeja simtreiz ilgaku laiku, lai to veiktu. Siem radijumiem jabut visadaptivakajai dzivibas formai kosmosa — sai zina lidz sim cilvekam bija pirma vieta.
— Jasak domat — jus baidaties, ka vini, apguvusi Zemes tehnologiju, izplatisies Galaktika un izspiedis cilveku no tas.
— Atklati sakot, ja.
— Ka jus domajat, kur tiesi vini apmetlsies?
— Dieva del — visur, cilvek milais! Uz Zemes… uz Marsa … uz Merkura … katra no piecdesmit pasaulem, kur
