astronomija, lai parbauditu petrologu teorijas. Vina zinkariba par visu, kam kads sakars ar dabaszinatnem, bija kluvusi tik liela ka retam no berna vecuma izaugusajam.
Dars uzmanigi noklausijas geologu rezumejuma atskanojumu astronomiem, tomer nedzirdeja neko jau ieraksta laika neiegaumetu. Vins uzmanigi ieklausijas so citas nozares zinatnieku sarunas, un ne reizi vinam neienaca prata, ka vina neatlaidigos jautajumus varetu uzskatit par apgrutinosiem, un, patiesibu sakot, lielaka dala zinatnieku to tiesam ari nedarija.
— Es gluzi skaidri nesaprotu, ko jus domajat, sakot, ka Arena varbut «sagustijusi» Tiru un Abiormenu, — Dars reiz teica.
— Manuprat, jaunais Krugers jums bus so to pastastijis par Nutona likumiem, — skaneja atbilde. Saskana ar noteiktu likumu, jebkuri divi kermeni pievelk viens otru, un sis pievilksanas speks plus visparastaka inerce — paradiba, kas liek akmenim lidot, kad to atbrivojusi sviedeja roka — liek kermeniem kusteties pa noteiktam ieprieks paredzamam trajektorijam, piemeram, pa tadu, pa kadu paslaik virzas «Alphard», rinkojot apkart jusu planetai. Sakot «ir sagustijusi», mes tikai liekam saprast, ka pasa sakuma Tira nerinkoja ap Arenu, bet kustejas kosmosa pati pa savu celu, kas galu gala noveda to Arenas tuvuma. Zvaigznes pievilksanas speki mainija so ceju ta, ka tagad tas rinko viena ap otru.
— Tas izklausas diezgan saprotami. Bet, ka esmu dzirdejis, dazi jusejie uzskata, ka sim viedoklim piemit dazi trukumi.
— Turklat daudzi. Parasti sagustisana nenotiek — tai nepieciesami parak sarezgiti prieksnoteikumi.
— Kapec? Ja sis speks mainas atkariba no attaluma, ka jus sakat, tad, man skiet, vienigi nepieciesams, lai abi objekti noklutu pietiekami tuvu viens pie 'otra. Faktiski es nesaprotu, kapec Tira un Arena jau sen nav nokritusas viena uz otras, ja jusu teiktais atbilst patiesibai.
— Pareiza doma. Tas nenotiek tapec, ka, diviem kermeniem kritot vienam uz otru, to atrums palielinas — tas ir viegli saprotams. Ja kustibas sakuma tie nav precizi nomerketi viens uz otru, tie nesaduras, un, ja tie nesaduras, tad atkal attalinas viens no otra un to atrums samazinas tikpat strauji, ka ieprieks bija pieaudzis. Attalinasanas trajektorija izveidojas gluzi tapat ka tuvosanas trajektorija, tapec nenotiek abu kermenu trajektoriju saplusana pa spirali. Naciet, es jums paradisu!
Ta ka «Alphard» atradas briva kritiena, to viegli vareja demonstret. Divas ar elektribu uzladetas lodites sluzas, no kuram bija izsuknets gaiss, uzvedas iiesi ta un padarija visu pilnigi saprotamu zinatkarajam abiormenietim.
— Ka tad vispar var notikt sagustisana? — vins jautaja, kad vina instruktors bija atgriezies kuga galvenaja dala un atbrivojies no skafandra. — Man skiet, kaut ka tas tomer ir iespejams, jo citadi jus to nebutu pat pieminejis.
— Tada iespeja jau ir — bet tikai iespeja. Ja tuvuma ir vel tresais kermenis, kas kustas istaja virziena attieciba pret abiem parejiem, viss var notikt tiesi ta, kaut ari sada varbutiba nav seviski liela; ja es pirms briza butu ielaidis sluzas gaisu, berzes speku del lodites tuvotos viena otrai pa spiralveida trajektoriju.
— Vai jus gribat teikt, ka kada cita sis grupas zvaigzne ir kalpojusi par treso kermeni?
— Man si ideja ne seviski patik, jo tas atrodas diezgan talu, bet varbut ta varetu izskaidrot radusos situaciju.
— Lai nu ka, tomer iespejams, ka kada tamlidziga paradiba ir pamata karsto periodu sakumam uz Abiormenas.
— Iespejams. Vairak neko ari nevaru pastastit.
Pagaidam iedzimtajam bija ar to jaapmierinas.
Dabiski, nevajadzeja nemaz parak daudz ar «varbut» un «iespejams» piebarstitu atbilzu, lai Daru saktu urdit «ka tu to zini?» tipa jautajumi. Kadu laiku astronomi vel turpinaja paskaidrojumus, bet galu gala vini, cik vien taktiski vareja, ieteica Daram palugt Krugeru, lai iemaca vinam mazliet elementaras algebras.
Daram nekad pat prata nenaca apvainoties. Vins bija neapmierinats, ka pats nav to iedomajies, jo tik daudzas atbildes uz vina ieprieksejiem jautajumiem jau bija atrodami matematikas zinasanu fragmenti. Dars priecigs mekleja Krugeru, kas vinu vairs nepartraukti nepavadija, jo vina anglu valodas zinasanas bija ieverojami uzlabojusas.
Dars nemaz nemanija vieglo nepatiku, ar kadu draugs uzklausija vina lugumu: vins uz vietas gribeja macities algebru. Krugers darija, ko speja, tomer nebija pats labakais skolotajs pasaule. Vinam tas butu veicies labak, ja vinu nebutu apsedusas bailes, ka sadas lietas var apslapet Dara interesi par zinatni.
Par to bazities vinam nebutu vajadzejis. Vairumam cilveku, kuriem nepadodas matematika, grutibas rada prieksstats par to ka par kaut ko iegaumejamu, bet Daru Langu Anu nebiedeja nekas, kas japatur galva. Varbut sa iemesla del vins arkartigi leni aptvera algebras pamatideju — ka ta ir instruments dazadu problemu risinasanai; vins viegli iemacijas visus likumus, bet, saduries ar problemu, parcieta tas pasas grutibas, ko daudzi iesaceji. Tomer drizak gan Krugers, nevis Dars galu gala meginaja tikt vala no algebras.
Atrast jaunu prieksmetu, kas interesetu Daru, nebija gruti, bet personigu iemeslu del Krugers velejas, lai soreiz tam nebutu sakara ar matematiku. Vins, tapat ka daudzi citi, domaja, ka sads prieksmets varetu but biologija, un izlema — butu laiks izdibinat, ko dzivibas petnieki uzzinajusi par Abiormenu.
Izradijas, ka biologu grupa jau labu laiku censas atrisinat problemu, ka izpetit vienigo pieejamo «karstas» dzivibas formas parstavi — vienu no skolotajiem vulkanu sakarsetaja patveruma. Individs geizeru ciemata vel aizvien nebija seviski noskanots sadarboties, tomer zinatnieki juta, ka pazist vinu labak neka parejos, tapec tiesi vinu izvelejas saimnieka lomai «Alphard» inzenieru steiga sameistarota un ar televizijas aparaturu apgadata robota «viesosanas» laika. Lidzko Dars bija ieraudzijis so ierici, vina zinatkare tulit ievirzijas jauna gultne, un Krugeram nacas izskaidrot, ka darbojas televizijas iekarta un ka notiek robota vadisana no attaluma. Vins ar to nopulejas vel pat tad, kad vini visi bija jau sakapusi paligkugi, ar kuru veda ari robotu.
Patiesibu sakot, Dars juta, ka vinam radies puslidz skaidrs prieksstats par to, ko aparats spej izdarit, un vins ari saka visai skaidri apjegt, cik maz vinam izredzu uzzinat, ka tas tiek darits. Kamer piezemejoties Krugers no paligkuga pa radio sarunajas ar Skolotaju, vins klausijas, tomer pats ne varda nebilda.
— Mes butu loti pateicigi, ja tu atlautu musu robotam ieiet tava patveruma. Esam parliecinati, ka tas spes izturet turienes apstaklus.
— Kapec? Kads labums no ta bus jums vai mums?
— Tu mus esi redzejis, un tev par mums ir radies kads prieksstats. Vai tev neliekas, ka musu uzskati par tevi varetu mainities, ja busim tevi redzejusi? Galu gala, tu daudz reizu esi apgalvojis — mes nepiekritot tavam viedoklim par zinasanu izplatisanu tikai tadel, ka nesaprotot tevi. Man skiet, tu labprat daritu visu, lai veicinatu musu saprasanos.
— Ka tu zini, ka es vispar esmu tevi redzejis? Es tev teicu, ka nezinu nevienu materialu, kas spetu atdalit musu vides un kuram tomer varetu redzet cauri.
— Tad tu neesi teicis man visu patiesibu — jums ir kaut kada televizijas iekarta. Tu redzeji mus pietiekami skaidri, lai apjautatos par dzelzs spradzem pie Dara jostas.
— Labi, labi. Bet cik parliecinats es varu but, ka, mani redzejusi, jus, svesinieki, naksit pie prata?
— To es nevaru pateikt; ka es varu apsolit, ko mes secinasim no vel nenotikusa fakta? Katra zina tu varetu mus labak iepazit.
— Man nav nekadas seviskas intereses ar jums tuvak iepazities.
— Tomer pirms paris gadiem, kad tu mani siki iztaujaji, tev tada bija.
— Toreiz es uzzinaju visu, ko gribeju zinat.
— Ne tikai Dars Langs Ans, bet ari daudzi citi ir uzzinajusi vairak par zinatni. Desmitiem un desmitiem Dara ciltsbralu noveroja, ka mes petijam alu talu dienvidos.
— Skiet, es visai maz varu darit, lai to izbeigtu.
— Bet, ja ari tu macitos no mums, tev vismaz rastos prieksstats par to, ko uzzina citi; tu zinama mera ari varetu kontrolet, ko iemacisies tavejie, kad pienaks vinu laiks sakt dzivi.
Daru sis arguments mazliet samulsinaja; vins nespeja pilnigi izprast, ko jauneklis censas panakt, un vel mazak — kas notiek taluma esosa Skolotaja galva. Dars nezinaja, vai vinu parsteidz vai neparsteidz fakts, ka sis arguments neredzamo butni parliecinaja, tomer vinam bija skaidrs, ka Krugers ar iznakumu ir apmierinats.
Kaut ari robots bija mazs, tomer par lielu, lai varetu ieklut Skolotaja patveruma pa luku tai vieta, kur Dars un Krugers bija sarunajusies ar vinu. Pec Skolotaja noradijuma lidaparats piezemejas netalu no kratera, kura tik ilgu laiku bija sagustiti abi celotaji, un robotu nogadaja eka, kura vini reiz bija atradusi generatorus. Atgriezusies lidaparata, cilveki sapulcejas pie televizora; tas bija noregulets uz robota vilni.
