bus iebildumi, bet, jadoma, neko daudz vins nespes izdarit; Krugers bija turejies pie norunas.
Tacu vai sis radijums vispar varetu ko darit? Vins bija apgalvojis, ka vinam uz skolotajiem Ledus Cietoksni esot pietiekami liela ietekme, lai liktu viniem pret pasu gribu nogalinat Krugeru. Varbut ciemata Skolotajs vares vinus piespiest.ignoret Dara aizvestas zinasanas vai pat iznicinat Daru, bet tas nu gan neietilpa Krugera planos. Tomer cik liels iespaids isti bija sai butnei? Vai butu iespejams ierobezot tas varu vai padarit vinu nekaitigu? Vajadzes ar Skolotaju atkal parunaties, un saruna japlano patiesam loti rupigi. Nodevies pardomam, jauneklis nekustedamies ilgu laiku planeja gaisa, kamer beidzot nedaudz atplauka. Pec daziem mirkliem vins atgrudas no tuvakas sienas un devas uz sakaru telpu.
Skolotajs uz izsaukumu atbildeja nekavejoties.
— Tu laikam busi sameklejis vel kadus argumentus, kapec man vajadzetu atlaut uz Abiormenas ieviest jusu tehnologiju?
— Ne gluzi, — atbildeja Krugers, — es tikai gribeju so to pajautat. Tu stastiji, ka sai pilseta esot cetri skolotaji. Eslabprat gribetu zinat, vai sai jautajuma parejie ir vienispratis ar tevi.
— Vini doma tapat.
Atbilde bija atra un noteikta un jaunekli mazliet samulsinaja.
— Nu, labi. Bet ka doma skolotaji citas pilsetas? Tu tacu esi viniem pastastijis visu, kas noticis?
Soreiz Skolotajs neatbildeja tik atri un parliecinosi.
— Patiesibu sakot, mes viniem neesam neko zinojusi. Mes neuzturam pastavigus sakarus, tikai katru gadu parbaudam sazinasanas iekartas. Tagad vinus izsaukt bus gruti, jo varbut vini ir pat izslegusi uztverejus. Tam ari nav nekadas nozimes, par vinu viedokli saubu nevar but. Galu gala, ilgus gadus musu politikas merkis ir bijis ierobezot pasu tehnologiju un panakt, lai parejie varetu iegut zinasanas tikai no mums — piemeram, radiosakaru aparatura Ledus Cietoksni ir musu izgatavota, vini pasi to nemaz neprot.
— Skaidrs. — Krugers bija drusku zaudejis dusu, tomer nemaz netaisijas padoties. — Tad tev nebus iebildumu, ja mes apciemosim parejas pilsetas un satiksimies ar taviem kolegiem skolotajiem, un viniem tiesi pateiksim savu priekslikumu?
Vins kaismigi velejas, kaut tikai sarunas biedram nenaktu prata pajautat, vai visi cilveki sai jautajuma ir vienispratis.
— Protams. Ja jus viniem izskaidrosit stavokli tapat ka man; vini atbildes to pasu.
Krugers Jauni nosmineja.
— Ja, mes varetu rikoties ta vai ari varetu viniem izstastit savadaku stastu, piemeram, ka tavs saprats ir nedaudz cietis, tu no mums esi izkrapis informaciju un, skolotaja pienakumos ietilpstoso daudzo upuru nogurdinats, esi sacis buvet ierices augstas temperaturas saglabasanai planetas lielakaja dala, lai izbeigtu tavas rases mirsanu noteiktaja laika…
— Vel nekad muza neesmu dzirdejis tadas blenas!
— Protams, ka neesi. Un tavi draugi citas pilsetas ari ne. Bet ka vini zinas, ka tas ir blenas? Vai vini uzdrosinasies neizmantot izdevibu?
Nilss bridi kluseja, tomer atbilde no radio neatskaneja.
— Man vel aizvien skiet, ka tavas rases parstavjiem nebus nekadas vajadzibas lidot kosmosa tapec vien, ka vini iemacijusies drusku fizikas. Varbut citi skolotaji nespej saskatit ar to saistitas briesmas ta ka tu?
— Pagaidi, man japadoma!
Ilgu laiku valdija klusums, kuru partrauca tikai klusi atmosferas traucejumu raditi sprakski. Krugers sasprindzis gaidija.
— Tu man so to esi iemacijis, cilvek, — beidzot atkal atskaneja Skolotaja balss. — Es tev neteiksu, ko. Tacu lai Dara Langa Ana skolotaji apgust zinibas, kadas vien spej.
Vairak neko Skolotajs neteica.
Krugers nomierinajas, un par vina seju parslideja smins. Plans izdosies; tagad tas nevar neizdoties.
Dars Langs Ans iegus plasu informaciju, kuras pietiks daudzam gramatam — tik daudzam, ka tas nebus iespejams uzrakstit lidz vina naves bridim. Dars Langs Ans atgriezisies ar savu zinasanu krajumu Ledus Cietoksni tad, kad bus pienacis laiks noslegt alas, lai paglabtos no pieaugosa karstuma un atmosferas parvertibam, un vel aizvien diktes vai rakstis pats. Vins atradisies Cietoksni, nevis «auksto» pilseta un nemirs reize ar saviem ciltsbraliem. Nepieciesamibas spiests, Dars Langs Ans klus par skolotaju, un Nilss Krugers nezaudes savu mazo draugu.
XII
GEOLOGIJA; ARHEOLOGIJA
Abiormena ir lielaka par Zemi, un udens klaj relativi mazaku tas platibu pat aukstaja perioda, tapec geologiem petama teritorija bija milziga. Protams, vini nemeginaja apgut to visu; vinu pamatprogramma bija paredzets izpetit stratigrafisko ainu tiktal, lai rastos skaidrs prieksstats par planetas geologisko vesturi, un, ja vien iespejams, iegut radioaktivo vielu paraugus no pietiekami dziliem slaniem, lai pec tiem varetu noteikt vismaz planetas vecuma apaksejo robezu. Tas butiba ari bija viss, ko astronomi gribeja uzzinat, toties biologu prasibas bija daudz augstakas. Vini keras pie darba, gatavi analizet jebkuras atrodamas fosilijas ar visam vinu nozare lietotajam metodem.
Nogulumiezi tika izpetiti slanis pec slana. Dazkart tie bija judzem biezi, dazkart izzuda jau pec paris jardiem — varbut slanus bija sajaukusas zemestrices, ta radot miklu, kuras atrisinasanai nepieciesama krietna pieredze; varbut dabas paradibai, kuras rezultata tie nogulsnejusies, bijis vietejs raksturs un formacija jau pasa sakuma bijusi stipri lokalizeta. Miljoniem kvadratjudzu plasa juras kalkakmens gultne ir viena lieta, bet smilsakmens lecveida iegulas kadreiz neliela ezera ietekosas upes delta — jau pavisam cita, turklat nebut ne patikama, ja jaizdara relativa datesana.
Krugers bija pateicigs liktenim, ka komandieris Berks nebija lidzi sai grupai uz planetas, un klusiba ludzas, kaut vins nekad nedzirdetu nevienu no piezimem, ar kuram apmainijas geologi, jo Dars Langs Ans no dienas diena aizvien labak apguva anglu valodu, un ir maz zinatnu nozaru, kuras fotografiska atmina butu noderigaka un vertigaka neka stratigrafija. Bez iznemuma visi geologi lukojas uz abiormenieti ar godbijibu un juta pret vinu draudzibu, kas loti lidzinajas pasa Krugera jutam. Agrak vai velak komandieris visu nopratis, tomer jauneklim vel atlika ceriba, ka tad vina mazais draugs bus jau tik iemilots, ka vecais virsnieks bus spiests aizmirst savas aizdomas.
Skita, ka uz planetas nekur nav formaciju, kas atbilstu daziem Zemes rajoniem tik raksturigajiem vairogiem. Acimredzot visa tagadeja planetas virsma ir iznirusi samera nesen; bija vairak neka tikai viens vien iemesls spriest, ka Abiormena paklauta daudz aktivakiem seismiskajiem un orogenezes procesiem neka Zeme. Kads specialists apgalvoja, ka iemesls varot but «gara gada» sezonalas mainas, kad lielaka dala juras udens sakrajas ledus cepures. Dienvidu puslodes ledus cepures (ta neatrodas dienvidpola) seismiska parbaude liecinaja, ka ledus biezums sasniedz gandriz trisdesmit piecus tukstosus pedu. Parbaudes laika sniga, turklat Alkiones paradisanas sai Tiras nekad neapspidetaja planetas dala bija gaidama tikai pec vairakiem Zemes gadiem.
Astronomu aizdomas apstiprinajas, pirms vel bija pagajusi dazi Abiormenas isie gadi un radusies iespeja noteikt formacijas absoluto vecumu. Protams, geologi jau no pasa sakuma tureja acis vala, meklejot pegmatitus un citus izvirduma iezus, kas varetu saturet datesanai piemerotas radioaktivas vielas, un diezgan driz sadus iezus tiesam ari atrada vairakas petama kontinenta vietas. Sobrid vel nebija iespejams precizi noteikt so paraugu atbilstibu nogulumieziem, bet viena no tiem urana un svina proporcija liecinaja par nepilna pusotra miljarda gadu vecumu. Paraugs bija liels, un tika izdaritas desmit cita no citas neatkarigas parbaudes, tacu neviena netika ieguts rezultats, kas no videja atskirtos vairak par divdesmit miljoniem gadu. Ta ka astronomi negribeja ticet, ka Alkione eksiste ilgak neka apmeram vienu procentu no sa laika, vini jauno zinu uznema ar nelielu ignumu.
Tomer nogulumiezi bija interesanti ari neatkarigi no ta, vai to vecums noteikts vai ne. Ja Dars Langs Ans kadreiz muza bija redzejis fosiliju, vins nebija par to ilgi pratojis. Tomer si vienaldziba bija viegli izkliedejama, jo nogulumiezos bija ari sava dala organisku atlieku. Kalkakmens lecveida iegulas videji ap divi simti judzu bieza slani netalu no kontinenta centralas dalas skita sastavam galvenokart no korallu nogulam, un tajas tika atrasti vairaki simti korallu sugu. Tur bija tukstosiem — ta vismaz skita Krugeram — mikstmiesu, kas varetu but nakusi tiesi no Zemes; viens no biologiem patereja daudz laika, meklejot to anatomiskas atskiribas.
