— Manuprat, — vins beidza savu stastijumu, — jusu tagadejo okeanu krastos varetu atrast krietni daudz radijumu, kas identiski siem. Skiet, ka moluskiem un to radiniekiem piemit ipasa speja laimigi parciest visas parmainas, kas notiek uz planetas. Uz Zemes tie dzivo jau pusmiljarda gadu — protams, parveidojusies, tacu to attistiba pilnigi atbilst senajai! attistibas pamatlinijai.
— Es saprotu visu, ko jus stastat, tikai vienu ne, — Dars Langs Ans iebilda sava lenaja, rupigaja angju valoda. — Es seit esmu visu laik-u bijis ar jums kopa un esmu redzejis tadas pasas fosilijas dazados iezu slanos, un tas, ka jus sakat, ir normali, bet es nekad neesmu redzejis nevienu dzivu radijumu, kas kaut ka atgadinatu sis fosilijas.
— Vai jus kadreiz esat ilgaku laiku uzturejies juras krasta?
— Daudzreiz. Vel nesen mes ar Nilsu Krugeru nogajam pa krastu apmeram trissimt judzu, ja ari cits mana astonsimt gadu ilgaja muza pie juras pavaditais laiks nebutu vera nemams.
— Pareizi! — Krugers satraukts iesaucas. — Es jutu tai liedaga kaut ko savadu, tikai nevareju pateikt, ko isti. Tur nebija neviena gliemezvaka, nevienas mala izmestas meduzas, ne ari ka cita tamlidziga. Nav nekads brinums, ka tas izskatijas divaini!
— Hm! Atzistos, tas patiesam ir savadi. Un ka bija ar citiem juras iemitniekiem?
— Nezinu. Man skiet, jura dzivo dazadi radijumi, un es esmu parliecinats, ka ir ari juras augi. Nedomaju gan, ka tie butu seviski daudzveidigi.
Biologs zinoja to savam kolegim, kas nodarbojas ar petijumiem tiesi uz planetas; vins pats bija parak aiznemts ar fosiliju sistematizaciju, lai nonemtos vel ari ar so problemu.
Pamazam vins saja haosa ieviesa kartibu. Vins iedalija Abiormenas pagatni vel diskutejamos periodos, kuru laika robezas, jadoma, noteikusi sa kontinenta vispareja applusana, kas ari radijusi kalkakmens noslanojumus. Geologi nevareja atrast nekadu liecibu par noteiktiem kalnu izcelsanas periodiem — tas butu loti noderejis vinu merkim; ka vini jau bija gaidijusi, uz Abiormenas orogenetiskas aktivitates limenis skita visu laiku paliekam vienmerigs.
Protams, bija daudz iemeslu, kuru del si planeta varetu but seismiski aktivaka neka Zeme. Pirmkart, ta bija lielaka — tas diametrs bija devini tukstosi simt judzu —, un ta bija par cetrdesmit procentiem blivaka, ta ka simt septindesmit marcinu smags cilveks uz tas svera apmeram simt astondesmit marcinu. Procentuala starpiba bija neliela, bet kopigie orogcnezes procesus izraisosie gravitacijas speki bija daudz lielaki neka uz cilveces dzimtas planetas. Vismaz lieciba par to bija — kalnu veidosanas periodi bija isi, biezi un lokali.
Tas varetu iepriecinat biologus, kaut gan solija nepatiksanas astronomiem. Ka par nelaimi, jaunas galvassapes biologiem sagadaja mugurkaulnieku fosilijas.
Nenaktos gruti pat visai precizi restauret evolucijas gaitu uz planetas vairaku simtu miljonu Zemes gadu ilga laikposma. Evolucija sakas ar radijumiem, kuriem nebija pietiekami blivu ieksejo organu, lai to atliekas spetu saglabaties, to turpinaja radijumi ar kaulu sistemu — tos varetu salidzinat ar zivim — un beigu beigas radijumi ar ekstremitatem — tie, cik noprotams, elpojusi gaisu un visu muzu vai vismaz ta lielako dalu pavadijusi uz sauszemes. Butu jau jauki, ja varetu novietot visvienkarsako butni no sa radijumu attistibas saraksta lappuses apaksa un Daru Langu Anu pasa tas augsa, ar logiskam starpformam pa vidu, tomer to padarija neiespejamu kads fakts: visas atrastas fosilijas liecinaja, ka jebkuram mugurkaulniekam, kuram vispar bijusas ekstremitates ar kauliem, tas vienmer bijusas sesas. Dars pietiekami lidzinajas cilvekam — vinam bija divas rokas un divas kajas, un nebija nekadu redzamu pazimju, ka to kadreiz butu bijis vairak.
Padevies biologu neatlaidigajiem lugumiem, abiormenietis atjava izdarit rentgena uznemumus. Rezultati intereseja vinu tikpat liela mera ka visus citus, un vins tapat ka jebkurs biologs vareja parliecinaties, ka vina skeleta nav nekadu tresa ekstremitasu para rudimentu.
Pamatvilcienos iepazinies ar evolucijas teoriju tikpat labi ka katrs izglitots vidusmera cilveks, Dars labi saprata specialistu satraukuma iemeslus. Neviens vel nebija paspejis neko jautat, kad vins jau teica:
— Izskatas, ka jus klintis neesat atradusi neko, kas varetu but manas rases tiesais priekstecis. Varbut mes esam ieradusies no kadas citas pasaules, ka Nilss jau agrak domaja, bet izlasitajas gramatas un skolotaju izteicienos es neesmu atradis nevienu noradijumu, kas apstiprinatu sadu domu.
— Tatad ta atkrit, — biologs skumigi piezimeja.
— Pilnigi ne; iespejams, tas noticis tik sen, ka mums nav rakstitu zinu par to, varbut ari sis zinas ir pazudusas. Tomer baidos, ka to bus visai gruti pieradit.
— Varbut jums taisniba. Man skiet, vissapratigak butu meklet formacijas, par kuram noteikti zinams, ka tas ir jaunakas.
Saruna notika parasta pusdienas partraukuma, un to dzirdeja ari geologi. Viens no viniem ieminejas:
— Ir pagruti, pavirsi apskatot kadu formaciju, pateikt: ta ir jaunaka par miljonu gadu. Protams, mes turam abas acis vala, bet jus gluzi labi zinat, ka noteikt formacijas vecumu var tikai velak — kad pabeigti izrakumi un to fosilijas salidzinatas ar citas formacijas atrastajam.
— Ko liecina vel pilnigi neparakmenojusies atradumi nobrukumu kraujas un alas?
— Tas gan nav musu kompetence, bet mes citigi izpetisim visu atrasto. Nenak tikai prata neviens rajons ar isti labi izveidotam alam, kaut gan dazi kalkakmens slani attiecigos klimatiskajos apstaklos varetu but piemeroti.
— Esmu dzirdejis par alam kada cita kontinenta; tajas uz sienam esot redzami divaini zimejumi un gravejumi, — Dars Langs Ans piebilda.
Visi ka viens pieversas vinam.
— Vai jus varat mus aizvest uz turieni? — gandriz reize iejautajas vairakas balsis.
— Varbut. Butu drosak, ja mes dotos uz vienu no ta kontinenta pilsetam un pieaicinatu kadu vietejo par pavadoni.
Pec apspriesanas ar komandieri Berku uz tala rAlphard» ta ari izdarija. Uz planetu nogadaja vel vienu lidaparatu, lai geologiem netiktu laupits vinu transporta lidzeklis, un tas uznema nelielo geologu grupu; ar to bija atlidojusi ari vel vairaki citi specialisti.
Kontinents atradas talu uz dienvidrietumiem no lidzsinejo petijumu vietas, tomer ari to vel apspideja sarkana Tira. Dars Langs Ans bez grutibam atrada pilsetu un, sniedzis parasti neizbegamos paskaidrojumus par cilvekiem, sadabuja pavadoni. Patiesibu sakot, daudzi pilsetnieki velejas doties viniem lidzi, lai redzetu svesiniekus stradajam; viniem nekas svarigs vairs nebija darams, jo visas gramatas no pilsetas bija jau aizvaktas uz Ledus Cietoksni un iedzivotaji tagad gaidija tikai navi.
Alas bija tiesi tadas, ka Dars bija stastijis; nevienam cilvekam nebija saubu, ka tas apdzivojusi radijumi pasa civilizacijas ritausma. Vairumu apmekletaju pievilka zimejumi uz sienam, kurus bija minejis Dars, bet lietprateji keras pie arkartigi rupigas alu gridu izpetes.
Cieti noblieteto zemi rupigi novaca slani pa slanim un izsijaja, lai parbauditu, kas taja atrodams. Iedzimtie brivi izteica savas domas par visu, kas paradijas dienas gaisma; viniem pasiem nekad nebija ienacis prata izdarit te izrakumus, un vini acimredzot nepazina nevienu no atrastajiem prieksmetiem. Tie tikpat labi varetu but atrasti lidzigas alas uz Zemes — tur bija akmens un kaula darbariki un prieksmeti, kuri butu varejusi noderet par rotaslietam.
Izrakumi turpinajas dienam ilgi. Zinatnieki sakuma bija domajusi, ka varbut atradis alu iemitnieku skeletus, tomer bija vilusies. Viens no viniem ieminejas par to Daram.
— Tas mani seviski neparsteidz, — iedzimtais atbildeja. — Cik noprotu, vinu dzives veids atskiries no museja, tomer nedomaju, ka parak daudz. Vini ir vai nu mirusi noteiktaja laika, neatstajot nekadas pedas, vai ari gajusi boja varmaciga nave, un tas nevaretu but noticis sais alas.
— Mes isteniba nemaz nezinam, vai seit dzivojusas jums lidzigas butnes, — viens no zinatniekiem sausi piezimeja. — Jadoma, kaut kad jusu planetas vesture noticis liels luzums. Ja vien mes nezinatu par teva— dela attiecibam, kadas ir abam jusu rasem, man rastos aizdomas, ka jusu rase ieradusies no citas planetas, bet Abiormenas iedzimtie bijusi «karsta» rase.
— Varbut tas abas ieradusas no citurienes, — ieminejas Dars.
Biologs atplauka.
— Tas ir iespejams. Es veletos, kaut so alu iedzivotaji butu uzzimejusi paris savu pasportretu.
— Ka jus zinat, ka vini nav to darijusi?
Zinatnieks lukojas uz pardabisko butnu atteliem,
kas pletas pa kalkakmens sienam un griestiem.
— Es nezinu, — vins skumji atbildeja. — Jautat jau ta var. Tomer nevienam no tiem nav sesu ekstremitasu;
