tas vismaz liek domat, ka alu apdzivotaji bijusi vairak radniecigi jums neka tie, ko atradam iezos.
Zinatnieks atgriezas pie sava darba, un Dars Langs Ans pirmo reizi, kops Krugers vinu pazina, aizgaja viens pats nomalus. Vins pamanija, ka jauneklis noraugas vinam pakal, un, savilkdams seju smaidam atbilstosa grimase, uzsauca:
— Neraizejies! Es tikai kadu bridi gribu pabut viens. Man daudz kas japardoma. Nebaidies mani pasaukt, ja gadas kaut kas interesants.
Krugers nomierinajas, tomer nebija isti dross, ko vina mazais draugs uzskatitu par interesantu. Tulit pec rAlphard» ierasanas skita, ka saistoss ir itin viss; abiormenietim bija gruti koncentret uzmanibu uz vienu prieksmetu vai paradibu, jo apkartne viss prasit prasijas pec apskates. Ar laiku si noslieksme zuda. Krugers pratoja, vai Dars nezaude interesi par zinatni, kuru jauneklis centas vina attistit. Nilss nolema, ka ir zinams risks: sis darbs patiesam kluva mazliet nogurdinoss pat Krugeram. Jau sen bija garam laiks, kad katra jauna fosilija, krama nazis vai kalkakmens drumsla skita pievienojam ieverojami daudz vina zinasanu krajumam.
Nilss parlika, vai nebutu verts kopa ar Daru atgriezties uz «Alphard» paskatities, ko dara astronomi. Ta butu parmaina, un, ja Dara interese no tiesas butu atslabusi — lai gan tas likas arkartigi neticami —, varbut stavoklis mainitos uz labu. Kad Dars iznirs no savam pardomam, Krugers izteiks vinam so priekslikumu.
Tomer izradijas, ka mazais planierists nav noguris no geologijas, vienigi savas iedzimtas pieklajibas del vins lika prieksa abiem velreiz apciemot geologus «vel tikai uz isu britinu» pirms dosanas uz kugi; ja Dars nebutu nopratis, ka Krugeram klust garlaicigi, vinam ne prata nebutu nacis atgriezties uz «Alphard».
Kad vini ieradas pie geologiem, izradijas, ka tie uzzinajusi daudz — vairak, neka vareja gaidit; tik daudz, ka Krugera garlaiciba izgaisa paris sekunzu pec piezemesanas pasreizeja izrakumu vieta. isi sakot, geologi bija uzgajusi «luzumu» geologiskas attistibas gaita.
Pec ilga neaugliga darba vienam no geologiem bija ataususi doma, ka strauja klimata maina katra «garaja gada» varetu radit noslanojumus, kas lidzigi tiem, ko sezonalas parmainas rada uz Zemes, tikai daudz izteiktakus. Piemeram, ezeri pilnigi izzutu, un veja sapustie slani atskirtos no zemudens nogulsnejumiem daudz noteiktak, neka redzets uz dzimtas planetas. Paturot prata so domu, vini bija izvelejusies lielu, seklu ezeru. Krasta ieguto paraugu salidzinasana ar lidzigiem paraugiem no visdzilakas vietas ezera noveda pie secinajumiem, kuri nenoliedzami aplaimos astronomus.
Domajams, tala geizeru ciemata Skolotaja aprakstitas sezonalas parmainas turpinas jau gandriz sesus miljonus gadu, pec viena petnieka uzskatiem, vai ari mazliet vairak neka desmit miljonu gadu, pec otra domam. Abu so viedoklu piekriteji dalijas skaitliski apmeram vienadas grupas. Pirmie pamatoja savu viedokli ar pienemumu, ka «garais gads» vienmer bijis tikpat gars ka paslaik, tas ir, ildzis apmeram sesdesmit piecus Zemes gadus, otrie uzskatija, ka sezonala perioda ilgums drosi vien vairak vai mazak vienmerigi saisinas. Otrajai grupai nebija nekadu argumentu sadas paradibas izskaidrosanai, tomer zinatnieki turejas pje savas savakto faktu interpretacijas. Dars Langs Ans bija ieintrigets — si bija pirma reize, kad vins izprata, ka jaunas zinasanas ne vienmer ir tulitejs zinatnisko petijumu rezultats.
Grupas vaditajam atlika tikai rezumet geologisko situaciju jau pirmaja edienreize pec Dara un Krugera atgriesanas.
— Skiet, ka, saskana ar tagad iegutajiem pieradijumiem, sis planetas vesture isuma ir sada. Ta izveidojusies apmeram tikpat sen ka Zeme — plus vai minus kads miljards gadu — un, cik varam spriest, tada pasa veida. Abiormena pardzivojusi tadu pasu atdzisanas periodu, lidz beidzot radusies iespeja kondenseties udenim. Pirmatneja atmosfera varbut bijusi mazliet noturigaka neka uz Zemes, jo otrais kosmiskais atrums seit ir par vairak neka divdesmit procentiem lielaks. Iespejams, ka dziviba radusies spontani parastaja veida, bet varbut ari celusies no ienestam sporam un attistijusies apmeram tapat ka uz parejam mums pazistamajam planetam, tas ir, radikali, parveidojot pirmatnejo atmosferu, lidz ta kluvusi vairak vai mazak lidziga Zemes atmosferai.
Sai perioda, kas ildzis lielako dalu planetas pastavesanas laika, domajams, nenotika milzigas klima: tiskas parmainas, kuras tagad ir saistitas ar tas periodisko tuvosanos Alkiones celam; vismaz nav atklats neviens fakts, kas to apstiprinatu, toties krietni daudz nozimigu faktu norada uz pretejo. Piemeram, dazos slanos atrasts daudz molusku, ka ari citu butnu palieku, tomer vienai sugai piederoso ipatnu lielums nenoliedzami bija loti dazads un nebija ari nekadu noslanojumu, kas liecinatu, ka mazakie individi butu mirusi agrak, sie fakti vedinaja domat, ka tai laika dzive uz Abiormenas, vismaz spriezot pec reproducesanas veida, ritejusi normali — dzivie radijumi piedzimusi, augusi un novecojusi, un mirusi dabiga nave kad nu kurais.
sados apstaklos dziviba attistijusies lidz gaisu elpojosu mugurkaulnieku stadijai, un tipiskakajiem to parstavjiem bijusas sesas ekstremitates. Nav nekadu pieradijumu, ka butu attistijusas inteligentas butnes.
Tad, apmeram pirms pieciem lidz desmit miljoniem gadu, sakusas Alkiones izraisitas milzigas temperaturas svarstibas un praktiski visa dziviba uz planetas tikusi iznicinata. Vai nu nedaudzas primitivas dzivibas formas kataklizmu pardzivojusas un no tam attistijusas tagadejas, kas parvar klimatiskos apstaklus mums zinamaja veida, vai tikusas ienestas jaunas sporas, vai ari radusas pilnigi jaunas dzivibas formas.
Mes vel aizvien zinam loti maz par siem pedejiem paris miljoniem gadu; skiet, mes visi esarn vienispratis, ka vajadzetu nosusinat ezeru un izdarit plasus izrakumus ta gultne, lai atklatu sa perioda dzivo butnu atliekas. Tomer mes zinam, ka paslaik uz planetas dziviba eksiste paaudzu forma, kuras nomaina viena otru; ta rodas iespeja dzivot divas arkartigi atskirigas vides. Vai pie sa rezumejuma ir vel kaut kas piebilstams vai labojams?
— Tikai piebilde: steidzigi nepieciesama astronomu palidziba, — kada balss sauca.
— Piekritu. Es so nelielo runu ierakstiju magnetofona lente un aizsutisu uz «Alphard» pec iespejas driz.
Pusdienas tika pabeigtas bez turpmakam parrunam par zinatni.
— Ko tu par to doma, Dar? — Krugers velak jautaja. — Vai tas runa preti tam, ko tev stastija tavi skolotaji?
— Nekadu pretrunu nav; vini nekad mums par tadam lietam nav stastijusi. Tagad, zinot, kas skolotaji ir, es varu iedomaties ari, kapec, — vini pasi par to nekad nav domajusi.
— Vai nav iespejams, ka tavi skolotaji iebildis, ja tu to visu meginasi pastastit? Un, ja viniem tas bus pa pratam, vai vismaz daziem «karsto» skolotajiem nebus iebildumi?
— Esmu par to domajis. Man skiet, musu pasu skolotajus tas intereses tapat ka mani, un es nonacu pie sledziena, ka «karsto» skolotaji par musu ricibu zina tikai tik daudz, cik musejie viniem pazino pa radio. «Karstie» nevar dzivot nekur Ledus Cietoksna tuvuma.
— Pat ne pazeme?
— Varbut loti dziji, tomer vini nespetu mus rupigi noverot. Kaut vai tapec vien ne, ka — Skolotajs no geizeru ciemata jau par to runaja — nav nekadas iespejas tev redzet vinu vai ari vinam tevi, jo nav tadas barjeras, aiz kuras jus abi butu drosiba un tomer redzetu viens otru.
— Nebiju par to iedomajies. Tacu, ja viss atkarigs no tavu skolotaju zinojumiem, kapec vini nevareja gluzi vienkarsi pateikt, ka nogalinajusi mani, bet centas izpildit paveles?
— Nu, ja viniem tas ari iesavas prata, vini varbut baidijas: iemesls, kura dej «karstais» Skolotajs velejas tavu navi, vareja but tads, ka vinam noteikti izdotos uzzinat, ja tu paliktu dzivs. Piemeram, ja manejie tulit pec tam iemacitos krietni daudz no tavas zinatnes, to butu pavisam gruti noslept.
— Ta gan liekas. Tomer es noteikti labak risketu, neka nogalinatu draugu.
— Varbut mani skolotaji nebija isti parliecinati, cik labs draugstu esi. Vini nebija ar tevi kopa pavadijusi tik ilgu laiku ka es. Zini, tev ir dazas diezgan savadas ipasibas. Es saprotu, kapec «karsto» Skolotajs gribeja tikt no tevis vala.
— Laikam gan. Mes tagad viens otru pazistam gluzi labi, tomer briziem skietam viens otram visai divaini. Tacu mani tas vairs neuztrauc.
— Mani ari ne.
Abi saskatijas tik pilniga savstarpeja sapratne, kadu nebija spejusi sasniegt nekad pirms sa briza un nesasniedza ari vairs nekad velak.
XIII
ASTRONOMIJA; KSENOLOGIJA
Lidaparats, ar kuru astronomiem nogadaja geologu zinojumu, aizveda atpakal uz «Alphard» ari Daru Langu Anu un Nilsu Krugeru. Dars bija noklausijies rezumejumu lidz galam, bet laga nesaprata, kapec nepieciesama
