ieraudzija to pasu cauruliti ar sprauslu gala, kuru Krugers bija nosaucis par gazes radzinu.
— Vai tu doma to cauruliti? — biologs jautaja.
Krugers ar skubu, ierunadamies par desmitdal sekundes atrak, pirms paspeja atvert muti Dars, izteica savu apsverumu:
— Ja tas ir gazes radzins, kapec tas nav aizdedzinats?
— Varbut ir gan. Iespejams, ka ta ir udenraza liesma, kas musu robota gaisma nav saredzama.
Operators izsledza gaismu, tomer uz ekrana nekas nebija samanams, un vins to tulit atkal iesledza. isa starpgadijuma laika Skolotajs paspeja apstiprinat, ka si caurule patiesam esot ta, kuru vins domajis.
— Skaidrs, mes redzam citada gaisma, — biologs sacija. — Vai tu to nezinaji? Jusu «aukstie» sai zina tikai nedaudz atskiras no mums, vismaz mes esam tik lidzigi, ka varam lietot vienas un tas pasas apgaismosanas ierices, tatad jusu redze drosi vien atskiras ari no vinu redzes.
— Mes zinajam, ka vini var saskatit mazakus prieksmetus neka mes, tomer iemesls mums nebija zinams. Mes nedomajam, ka ir dazada veida gaisma.
— Vai jus nezinajat, ka jusu radiovilni ir tie pasi, kas dod iespeju jums redzet? Tiem vienigi ir cits garums.
— Jasmejas! Radiovilni parvietojas tik atri, ka tos nevar izmerit, bet varbut tie izplatas pat acumirkligu Redzamas gaismas vilni, ja tie vispar ir vilni, parvietojas mazliet atrak neka skana.
— O-ho! — Cilveks mazliet padomaja, tad jautaja: — Vai tu vari izskaidrot, ka darbojas jusu gaismas avots?
— Ta ir vienkarsi tvaika strukla, kas izplust pa seviska veida sprauslu. Butu loti gruti aprakstit tas veidu, vismaz ar vardiem, kadus mes abi zinam.
— Tas nekas; tu man pastastiji jau pietiekami daudz, es tikai vel nespeju saprast, ka jus esat uzzinajusi kaut ko par abam saulem — jus tacu noteikti nevarat tas «redzet».
— Protams, tas fievar redzet, bet tikai just.
Dars Langs Ans nebija sapratis jau vairakus teikumus, un Nilss, steidzigi cukstedams, centas vinam izskaidrot, par ko ir runa:
— «Karstie» neredz ta ka mes; atskiriba ir vel lielaka neka starp mums abiem. Mes vismaz redzam vienu un to pasu gaismu — elektromagnetiskos vilnus. Pec ta, ko pastastija sis «karsto» Skolotajs, vinu redze balstas uz kaut kadas skanas formas uztversanu — man skiet, loti augstas frekvences skanas, jo vins piemineja, ka ta parvietojoties mazliet atrak neka «parasta» skana.
— Ka gan var redzet ar skanu?
— Jadoma, kaut ka jau var; sava zina redzet it ka varetu jebkuras svarstibas, kas izplatas pa taisni, un skanas vilni, ja tos nekas neaizkave, ta izplatas. Loti isie. skanu vilni — ultraskana — sai zina ir piemerotaki neka tie, kurus radam runajot. Protams, tie neparadis neko loti mazu; atceries, vins teica, ka stieple esot parak smalka, lai to varetu redzet.
Abi atkal pieversa uzmanibu sarunai pa radio, vismaz Krugers to darija. Daram, ka parasti, tagad bija kas jauns, par ko domat.
— Jus pasi drosi vien esat daudz pratojusi, lai uzzinatu par so planetu sistemu tik daudz, cik tagad zinat, — biologs sacija, — jo arpus Abiormenas atmosferas jus varat pamanit tikai tos prieksmetus, kuri izstaro jutamu siltumu.
— Aina, ko atteloju Nilsam Krugeram, bija tikai viena no vairakam teorijam, — radijums rami atbildeja.
— Lidz sim, ka izradas, ta ir visai pareiza. Bet, ja ar zinatnisku domasanu jus varat veikt tik daudz, kapec jums ir aizspriedumi pret zfnatni?
Butu jauki, ja jus beigtu daudzinat vienu un to pasu. Tomer — atbildot uz jautajumu — kads mums no ta butu labums? Vai mes esam kaut ko ieguvusi, uzzinot, ka Abiormena rinko ap Tiru un Tira ap Arenu? Atzistu, sadas zinasanas ir nekaitigas, jo nevar beigties ar bistamu ricibu, tomer ta ir lieka laika teresana.
— Citiem vardiem, jus dalat zinasanas nederigas un bistamas?
— Praktiski, ja. Sad tad gadas iznemumi; protams, so gaismas avotu izgudrotajs ir izdarijis labu darbu. Tomer visas jaunas zinasanas ir rupigi japarbauda, lai gutu parliecibu, ka tas nav bistamas.
— Es saku saprast tavu viedokli. Jadoma, tev nebus iebildumu, ja mes teresim savu laiku, jus sikak iepazistot.
— Man vienalga, ko jus darat ar savu laiku. Jauta!
Zinatnieki jzpildija vina prasibu, un pamazam Dars Langs Ans saka saprast, kadas butnes bijusi vina senci — un kadi bus vina berni.
«Karsto» pilsetas nebija izkaisitas pa visu Abiormenu, bet tikai vulkanu rajonos, kur nedaudzi to iedzivotaji vareja patverties pazeme, lai parlaistu auksto periodu; ta ka uguns bija tabu, neviens no Dara paaudzes tam nekad netuvojas. Tomer skita, kaut ari Skolotajs par to plasi neizteicas, ka sis tabu ir viens no piemeriem, kas pierada, cik liela ietekme «karstajiem» ir par «aukstajiem». «Karsto» rasei sada aizlieguma nebija, ta dzivoja un mira, kur velejas; las ari ieskaidroja, ka tadi prieksmeti ka Dara jostas spradzes vareja tikt un ari tika atrasti «auksto» pilsetu tuvuma vinu dzives cikla sakuma. Tapat ka Dara paaudze, ari «karstie» bija loti pulejusies nodrosinat zinasanu nodosanu no viena cikla nakamaja, kaut gan tas mazak bija atkarigs no gramatam, vairak — no skolotaju atminas. Kad Dars partrauca sarunu, lai pajautatu, kapec nebutu labak, ja «karstie» nodotu zinasanas «aukstajiem» un tie savukart atkal «karstajiem», ta iesaistot abas rases zinatnes attistiba, Skolotajs loti pacietigi paskaidroja, ka sda riciba faktiski izslegtu iespeju kontrolet zinasanu izplatibu.
«Karstie» bija visai kompetenti elektrotehniki un lieliski celtnieki; skita, ka ari kimija ir sasniegusi samera augstu limeni, kas gan bija parsteidzosi rasei, kuras zinatniekus ierobezoja vinu redzes spejas. Dabiski, ka astronomija gandriz nemaz neeksisteja un sarezgitakajas fizikas nozares vini bija galigi atpalikusi. Protams, radioaktivie elementi bija atklati, bet viniem nebija nekadas jegas par to nozimi.
Daudzi cilveku jautajumi mulsinaja Daru, un dazreiz tas nebut nebija tapec, ka vins butu nejega cilveku zinatne. Cik Dars vareja noprast, cilveki centas izdibinat «karsto» skolotaju attieksmi pret Dara rasi — tas ir; vai «karstie» jut pret viniem patiku un cienu vai nicinasanu ka pret zemaku rasi vai ari uzskata vinus tikai par mazsvarigu, bet nepieciesamu neertibu. Dars atcerejas, ka viens no klatesosajiem radijumiem bija centies notelot draudzibas jutas, kuras it ka balstitos uz vinu asinsradniecibu, kaut ari neparko nevareja saprast, pec ka gan sadu radniecibu varetu noteikt.
Sis jautajums iesavas prata ari biologam — vienam no tiem, kuri bija klausijusies pirmas partvertas Krugera radiosarunas ar Skolotaju un velak bija pieprasijusi to tulkojumu. Dars jutas gandriz vai parsteigts, ka Skolotajam uz to ir jau gatava atbilde.
— Mes noskaidrojam daudzu musu priekstecu naves apstaklus vai vismaz vietu, kur viniem jamirst. Driz vien sa ciemata iedzivotajiem paveles doties uz krateri, kura kadu laiku bija notverti Dars un Krugers; tur mes varam noverot vinu navi un jaunas dzivibas rasanos, ka ari izsekot, kas ir kura pectecis. Kad tuvojas auksta sezona, mes izkartojam ari musu pasu navi jau agrak izveletas vietas un meginam no caukstajiem» skolotajiem uzzinat neapdzivotas vietas, uz kuram jauna dzives cikla sakuma tiks izsutitas grupas gustit vinu rases jaunos individus, kuri tai laika vel neatskiras no mezonigiem dzivniekiem.
— Jadoma, ka visus tomer nenoker.
— Noker tos, kuru atrasanas vietu mes zinam. Sad tad atrodas kads musu rases piederigais, dazreiz pat vesela grupina, kuru sencis drosi vien pardzivojis visu auksto periodu ka mezonigs dzivnieks; vismaz mums par viniem nav nekadu zinu.
— Vai jus zinat, cik bernu bus katram?
— To noteikt ir pilnigi neiespejami, tas atkarigs no katra individa svara.
— Tomer skiet, ka tas visiem individiem ir apmeram vienads.
— Normalas dzives laika ta ir, bet mirstot viens otrs varbut ilgi izticis bez baribas vai ari, gluzi preteji, edis loti daudz un biezi; viss atkarigs no nejausibam. Nav iespejams ari noteikt, vai kadu Dara Langa Ana rases nule dzimusu bernu pirms atrasanas neaprij plesonas, jo par viniem pietiekami nerupejas, ta ka to daram mes.
— Saprotu.
Ari Dars saprata. Kaut gan vinam bija loti laba atmina, vins arkartigi maz atcerejas par iso laicinu pirms «nokersanas», bet tas pats mazumins saskaneja ar Skolotaja stastito. Dars brinijas, kapec gan vina skolotaji nerikojas tikpat piesardzigi, un tad saprata, ka viniem nav nekadas iespejas to darit — vai nu «karstajiem» vajadzetu ar viniem sadarboties, ko vini, jadoma, nevelas, vai ari vina rasei vajadzetu paturet sava kontrole grupu otras rases piederigo «karstaja» perioda, lai varetu tos izrikot, gluzi tapat ka «karstie» izriko geizeru ciemata
