iedzivotajus «aukstaja» perioda. Maigi izsakoties, tas skita gruti izdarams; otra rase bija aizsteigusies pietiekami talu viniem prieksa tehnika, lai varetu parvaldit situaciju. Dara modas stipras saubas, vai sis Skolotajs ir bijis pilnigi atklats — bez personigas nepatikas vajadzeja but vel kadam iemeslam, kura del vinam bija iebildumi pret cilveku zinasanu izplatibu.
Sarunai turpinoties, saubas vertas parlieciba un izraisija citas domas. Kad robots bija devies atpakal uz lidaparatu, Dars Langs Ans lika prieksa staties sakaros ar skolotajiem parejos vulkanu sasilditajos patverumos un izjautat vinus. Pat Krugers, kas pazina Daru labak, neka jebkurs cits cilveks varetu vinu kadreiz iepazit, nesaprata, ko isti vins megina izdibinat.
XIV
BIOLOGIJA; SOCIOLOGIJA
Kamer Abiormena meta loku pec loka pa savu gandriz vai kometas orbitu, Tiru tas liesmojosa pavelniece vilka tuvak un tuvak. Abiormena pamazam aizvien vairak sakarsa. Tas neko daudz nenozimeja planetas iedzivotajiem, jo temperatura vel nebija sasniegusi to pakapi, kad sak aktivizeties bakterija, kuras dzivibas procesi uzlades atmosferu ar slapekla oksidiem. Kamer tas vel nebija noticis, Dara rasei! maz rupeja, vai dzimtas planetas okeani ir sasalusi vai varas.
Ari Zemes zinatniekus karstums netrauceja. Vairums no viniem jau kops pasa sakuma valkaja komplicetus aizsargterpus, kuros vini isteniba bija apgadati ar kondicionetu gaisu. Tomer vini zinaja, ka driz vien bus nepieciesama efektivaka aizsardziba. Eksperimenti ar vietejam dzivibas formam — ne tikai ar bakterijam vien, bet ari ar pietiekami lieliem dzivniekiem, kurus vareja noverot bez mikroskopa, un ar augiem — skaidri liecinaja, kas gaidams.
Krugers ar stavokli bija vairak neka apmierinats. Vina draugs acimredzot bija pilnigi iegrimis no Zemes atbraukuso viesu zinasanu apguve. Krugers nevareja visu laiku tureties ar vinu kopa, bet par to vairs daudz neuztraucas. Ja kas bija pilnigi skaidrs, tad tas bija fakts, ka Dars Langs Ans uzkrajis jau parak daudz informacijas, lai visu to paspetu nodot skolotajiem pirms savas dzives normalajam beigam. Daram nebus citas izejas — bus japaliek patveruma zem ledus cepures, kad to noslegs, un tas nozimeja, ka vins automatiski klus par skolotaju.
Reizi vai divas jauneklim uzmacas sirdsapzinas parmetumi; vins pratoja, vai nebutu godigak aizradit Daram, kadas sekas bus sim kopa ar cilvekiem pavaditajam laikam. Tomer ikreiz, kad vins par to iedomajas, vinam izdevas sevi parliecinat, ka iedzimtais ir diezgan vecs, lai pats zinatu, ko dara.
Tomer diez vai nebutu bijis labak; ja Nilss butu par to ieminejies.
Kaut ari Zemes zinatnieki, protams, vares stradat uz Abiormenas pat karstaja sezona, apstakli bus daudz grutaki. Tapec vini galveno informaciju centas iegut pirms klimata mainas. Dars cik spedams noveroja visu notiekoso; Krugeram, kurs ari bija noskatijies vienu no biologu meginajumiem, tas nemaz nelikas tik aizraujosi.
Tas notika pec tam, kad bija atklats karstuma kedes reakcijas efekts uz vietejo bakteriju. Ar planetas augsni izklaja hermetiski noslegtas kameras dibenu; taja ievietoja vairakus nelielus dzivniekus — tadus.
Dars un Krugers bija sastapusi krateri. Augsne bija iestaditi ari dazi planetas augi; biologi bija meginajusi atveidot miniatura planetas vidi. To izdarijusi, vini saka paaugstinat temperaturu — pakapeniski, lai izvairitos no termiska soka, kas tikai sarezgitu situaciju.
Kamera bija pietiekami labi izoleta, lai aizkavetu tvaika kondensaciju uz tas sienam, ta ka joprojam bija iespejams redzet, kas taja notiek. Protams, mazliet udens vel aizvien bija skidra stavokli, jo pareja udens varisanas bija ieverojami paaugstinajusi spiedienu; un tad pavisam negaiditi kada meraparata bultina izkustejas no nulles stavokla.
Tas gan bija visparastakais galvanometrs, toties saslegts virkne ar rezistoru — kamera ievietotu nelielu valeju tigeliti ar udeni. Skidruma pretestiba mazinajas, un neviens no klatesosajiem nesaubijas par sis paradibas celoni. Pec briza viss kluva redzams ari bez mikroskopa — atmosfera kamera ieguva vaju neparprotami sarkanbrunu nokrasu. Saka darboties bakterija; tas veidotie slapekla oksidi ne tikvien paskabinaja vel skidra stavokli esoso udeni, bet ari izraisija nesalidzinami radikalakas parmainas visos kamera ievietotajos dzivajos organismos.
Dzivnieki beidza kusteties, vel tikai neveikli grozija galvas. Tie bija nedaudz atvirzijusies cits no cita un partraukusi skrubinat augus. Uz vairakam sekundem petijumu objekti un petitaji sastinga, bet vinu sasprindzinajums pieauga.
Peksni lielakais no dzivniekiem sabruka, nakamaja pusminute tas pats notika ar visiem parejiem. Krugers paslepus no saniem uzmeta skatienu Daram, bet vina mazais draugs to pat nemanija. Abas acis vins bija pieversis kamerai. Jauneklis atkal paskatijas uz dzivniekiem, un peksni vinam kluva nelabi. Mazie radijumi zaudeja formu, izpluda bezveidigas protoplazmas pelkes, kas nesavienojas pat tajas vietas, kur divi radijumi bija sabrukusi pavisam tuvu viens pie otra. Vareja redzet, ka viegla trisona parnem vel dzivas recekla lamas, un so ainu Krugera kungis vairs neiztureja. Vins metas lauka.
Skita, ka Daru redzetais nemaz neietekme; vins palika verojam kameru vel pusstundu — laiku, kas bija nepieciesams, lai pedeja pelke izveidotos par kadiem piecdesmit maziniem, tarpiem lidzigiem radijumiem, kuru kermeniem nebija nekadas lidzibas ar dzivniekiem, no kuriem tie radusies. Tie rapoja pa kameru, acimredzot pilnigi spejigi pasi rupeties par sevi.
Ari augi bija parvertusies, lai gan citada procesa. Lielako augu lapas nobira un stumbri mazliet sakrokojas. Noverotaji sakuma domaja, ka karstums tikai partraucis to augsanu, bet so pienemumu apgaza simtiem mazinu, puniem lidzigu izaugumu paradisanas uz sazuvusajiem stumbriem. Tie pamazam uzputas, acimredzot uzsucot vecaku augu materiju, un beidzot nobira zeme ka vairakas minutes ilgs lodisu lietus.
Mazakie, zalei lidzigie augi gluzi vienkarsi novita, bet to vieta strauji dzina asnus pavisam citadi augi. Nepagaja ne stunda, un pilnigais ap lidaparatu esosas vides paraugs kamera bija parverties par visiem noverotajiem — ari Daram Langam Anam — galigi nepazistamu vidi.
— Tad ta tas notiek! — beidzot izdvesa viens no biologiem.
Ne vinu, ne ari kadu no vina kolegiem redzetais nebija ietekmejis tik specigi ka Krugeru. Tiesa, neviens cits jau nebija ta piekeries Daram.
— Manuprat, mes butu varejusi paredzet, ka no katra individa radisies krietni daudz pecnaceju, ja si ir vinu vieniga reproducesanas iespeja. Planeta tulit pec sezonas mainas drosi vien ir sausmigi parapdzivota.
Kads cits biologs noraidosi papurinaja galvu.
— Sai zina viss ir kartiba, — vins teica, — bet kaut kas cits gan ne. Paslaik mes verojam periodu tiesi pirms kartejas klimata mainas, bet dzivnieku vel aizvien ir daudz — gan galedaju, gan zaledaju — un augu pasaule nemaz neizskatas cietusi. Nespeju isti noticet, ka nav vel citas reproducesanas metodes.
— Vai nepieciesamibu pec tas nenosaka sezonas ilgums? Ja pasreizeja proporcija uzskatama par normu, tas nozime, ka sezonu pardzivo apmeram viens no piecdesmit individiem.
— Pareizi, un sezona, kas driz beigsies, ilgst aptuveni cetrdesmit Zemes gadu. Negribas ticet, ka tik ilga perioda varetu saglabaties tik daudz dzivnieku. Mes zinam, ka atbilstosi savam svaram tie patere apmeram tikpat daudz baribas ka dzivnieki uz Zemes. Ka tas ir, Dar? Vai jusu dzives laika vairakkart nerodas jauni dzivnieki?
— Protams, ka rodas, — abiormenietis atbildeja. — No katra dzivnieka locekla, ja tikai tas ir pietiekami liels, izaug jauns dzivnieks. Ta noteikti notiek vismaz ar tiem dzivniekiem, kurus mes lietojam esanai, tapec mes vienmer atstajam no katra kaut ko neapestu. Vai ar jusu dzivniekiem ta nenotiek?
— Hmm-m. Uz Zemes dazas dzivas butnes var apmeram ta atjaunoties, bet tas ir visai primitivas. Es nesaprotu, kauz sis planetas vispar iespejams kadu nogalinat?
— Nu, protams, dazi dzivnieki no sava laupijuma neatstaj pietiekami daudz, lai tas varetu regenereties. Turklat dazkart kads nomirst ari bada vai noslikst, kaut gan jabadojas krietni ilgi, lai izdiltu tiktal, ka vairs nevar izdzivot.
Viens no zinatniekiem domigi aplukoja savu labo roku, kurai divu pirkstu vieta bija tikai stumbeni — piemina no negadijuma berniba.
— Jadoma, Dar, ka laikam butu mulkigi jautat, vai jusu rasei ari piemit sada regeneresanas speja.
— Nesaprotu, kapec tas butu mulkigi. Ja, tada speja mums ir, kaut ari civilizeta sabiedriba, protams, reti
