— Ka vini pret jums izturas?

— Labi.

— Vai nedara pari?

— Ne, ko jus!

Izradijas, ka vina zime. Tulit ari paradija sa­vas kaujas lapinas. Ka sobrid atceros zimejumu un parakstu zem ta: «Ko, Vasja, tu samulsti?».

Uz Mazo zemi si meitene, Marija Pedenko, bija lugusies pati, atradas desanta kops pirmajam ta izcelsanas dienam. Zem uguns iznesa ievainotos, bet klusuma brizos steidzas no ierakuma uz iera­kumu ar avizem, aploksnem un papiru, rikoja par­runas, lasija dzejolus. Vinu pazina un mileja visi, kas atradas Mazaja zeme, uzskatija par vienu no labakajiem agitatoriem. Vinas iecere bija rokrak­sta izdota avize «Polundra», vina pat iemanijas to «laist klaja» vairakos eksemplaros, un cinitaji sis lapinas lasija tik ilgi, kamer tas bija vienos caurumos. Tur, kur tas apskatija un lasija, allaz val­dija smiekli.

Velak, kad mes ienemam Novorosijsku, Mariju ievainoja, bet pec izveselosanas vina atkal devas uz kaujas dalam. Vinas varoniba tika noverteta ar trijiem kaujas ordeniem. Pec tam vina ludza nori­kojumu uz Kijevu, kad tur riteja vissivakas kau­jas. Reiz man rokas nokluva avize («Pravda» vai «Izvestija» — vairs neatceros) ar vinas rakstu «Milestiba». Varetu domat, ka tas ir kads senti­mentals sacerejums. Izradijas, ka ne. Taja bija runa par Dzimteni, par Dzimtenes milestibu.

Dzimtenes varda Marija Pedenko nezeloja ne savu jaunibu, ne pasas dzivibu. Dienasgramata, kas velak tika publiceta, vina rakstija par Mazo zemi: «Tu izlien no pazemes paskatities uz die­nas gaismu, un sirdij klust liksmi. Ta gribas dzi­vot. Bet visapkart laukus uzarusi nezeliga karamasina. Visur maju drupas un samelnejusu asinu pedas uz izkroplotas, izmocitas zemes. Vel neesi paspejusi papriecaties par sauli, kad jau dzirdi: «Gaiss!» — un tu atkal ievelies sava ala, kur seja dves mitrums un kur savinu caulu lampu kvepainaja gaisma tikko vari pazit savus draugus.»

Tapat ka daudzi varoni, Marija nenodzivoja lidz musu dienam. Atceredamies so lielisko cilveku, es domaju par daudzam citam musu Dzimtenes meitam, kas kopa ar viriesiem iznesa visu kara smagumu. Man vinu tels kluvis par padomju sievietes dizenuma iemiesojumu.

6

Uzbrukums... Pec aprila kaujam ar so vardu dzivoja visa armija, no kareivja lidz pavelniekam. Mes visi bijam pieredzejusi daudz bedu, kad atstajam ienaidniekam savus ciemus un pilsetas, bijam kluvusi loti nikni pret iebrucejiem ilgajos aplenkuma menesos un lidz galam nokaitusi svetajas atriebibas alkas.

«Kad tad?» jautaja kareivji, komandieri un politiskie darbinieki, neizteikdami vardu «uzbru­kums», tapec ka jau tapat bija skaidrs, par ko ir runa. Uz to vareja atbildet ar vienu vienigu vardu: «Driz.» Uzbrukuma dienu un planu tureja vis­stingrakaja slepeniba. Tacu to, ka uzbrukums tiek gatavots, noslept nebija iespejams un ari nevaja­dzeja slept.

Specigam triecienam izveidojas vislabveligaka situacija. Visas frontes iniciativa pargaja Sarka­nas Armijas rokas. Fasistiska pavelnieciba uz vi­siem laikiem zaudeja prieksrocibas, ko bija radijis uzbrukuma peksnums un parakums kara tehnikas zina. 1943. gada varoniga aizmugure piegadaja frontei 24 tukstosus tanku un pasgajeju lielgabalu, 35 tukstosus lidmasinu, 130 tukstosus lielgabalu. Mums jau bija modernaki ieroci neka ienaidniekam, un to bija vairak. Rezultata, cetrdesmit tresa gada vasara uzvarejusi vairakas lielas kaujas, musu armija frontes centralaja dala bija pavirzijusies uz rietumiem 300 kilometrus, bet pie mums dienvidos — 600 kilometrus.

Kados apstaklos dzima ideja sakt uzbrukumu Novorosijskai?

Pec Stalingradas kaujas Hitlers juta, ka var noklut vel nopietnaka ielenkuma, un ar sevisku speku iekeras dienvidu placdarma. Vins saprata: Tamanas zaudesana nenoversami novedis pie Krimas zaudesanas un radis draudus vina karaspekam Ukraina. Lai noturetu Tamanu, fasisti izveidoja specigu aizsardzibas liniju. Ta sniedzas no Melnas juras lidz Azovas jurai, taja ietilpa divas joslas, kas bija aizsegtas ar minu laukiem, prettanku aizsprostiem, koku sagazumiem, dzotiem un dotiem, ugunspunktiem ar brunu kupoliem.

Mums lidzas cinijas armija, kuras pavelnieks bija A. Grecko. Vins pirmais izjuta, cik nikni pretojas fasisti. Ienemts viens pakalns — jaapstajas, ienemts vel viens — atkal jaapstajas. Atceros, Leselidze, Kolonins, es un pulkvedis Zarelua gulejam uz apmetna. Bija atputas bridis, mes apspriedam toreizejo situaciju, un Leselidze teica:

— Vai zinat ko? Atslega Tamanas un Krimas ienemsanai meklejama nevis sajos pakalnos, bet gan Novorosijskas ienemsana. Palugsim Galveno mitni dot mums papildinajumu — 17 lidz 20 tukstosus viru. Sagatavosimies un saksim uzbrukumu.

Ta mes ari izdarijam. Leselidze piezvanija uz Maskavu, Galvena mitne atbalstija musu iniciativu un iedeva mums Gladkova diviziju. Ar to ari sa­kas.

Novorosijska bija vaciesu galvenais pretosanas mezgls. Lidz ar stipriem nocietinajumiem gar fron­tes liniju vini bija radijusi daudz atbalsta punktu ari pasa pilseta. Lielie dzivojamie nami, rupnicas, elevators un stacija bija piebliveti ar uguns lidzek­liem, veselus kvartalus skersoja satiksmes ejas, ielas bija aizsprostotas ar barikadem. Seviski stipri nocietinata bija osta.

Vacu fasistiska pavelnieciba domaja, ka labi pazist padomju karaspeka taktiku. Lielajiem pre­tosanas mezgliem mes frontali neuzbrukam, bet tos apgajam. Tatad, nocietinadami Novorosijsku, vini tomer negaidija uzbrukumu saja vieta. Un pievilas. Musu taktikas ipatniba bija tas elasti­gums. Viens no iemesliem, kas mus pamudinaja parraut ienaidnieka aizsardzibas linijas tiesi No­vorosijska, bija peksnuma faktors.

Tolaik 18. armija jau bija uzkrajusi lielu pie­redzi desanta operacijas, un mes uzskatijam, ka pilsetai triecienu var dot nevis no divam pusem, ka bija domats agrak, bet gan no trim pusem — no Cemesas lica laba un kreisa krasta, tas ir, no Mazas zemes un no cementa rupnicu puses, ka ari no juras ar lielu desantu, kas pretiniekam butu pilnigi negaidits. Sads plans tad ari tika pie­nemts.

Gatavojam vel vienu parsteigumu. Liels desants, dabiski, jaizcel ar lieliem kugiem, tad nu tiesi tos loti uzmanigi izsekoja ienaidnieks. Bet mes nolemam izcelt karaspeka desantu ar maziem kugiem. Bez tam gatavojamies dot torpedu triecienu krasta nocietinajumiem. Nekad agrak torpedas pret krastu nebija raiditas: tas ir paredzetas juras kaujam un kugu iznicinasanai. Lai torpedas darbotos, ka bija iecerets, kuteru jurniekiem nacas diezgan krietni papuleties.

Pretinieka uzminets plans, ka zinams, jau ieprieks pa pusei ir lemts neveiksmei. Tapec par pirmo uzdevumu kluva visstingrakas slepenibas saglabasana. Mes aizliedzam jebkadu saraksti sakara ar gaidamo operaciju. Tas izstradasana tika iesaistits lidz minimumam ierobezots cilveku loks. Sakas rupiga izlukosana. Lai neatklatu savus nodomus, mes to izdarijam plasa fronte. Tapat tika veikts darbs pretinieka dezinformesanai, vairaki prasmigi istenoti pasakumi to parliecinaja, ka atkal tiek gatavots desants Dienvidozereikas rajona.

Operacijas nodrosinasanai ar partijas politisko darbu mes pieskiram tikpat lielu nozimi, ka tas militarajai sagatavosanai. Nolemam katra zina panakt, lai uzbrukuma sakuma visas dalas butu pilnvertigas partijas organizacijas. Pamatojoties uz to, norikojam komunistus visatbildigakajos uzbrukuma sektoros. ipasi izraudzijamies cilvekus desanta dalam. Tajas 60 lidz 70 procenti karaviru bija komunisti un komjauniesi.

Es domaju ari par to, ka vissapratigak izvietot politdalas darbiniekus: katrs no tiem uz visu operacijas laiku tika piesaistits noteiktai karaspeka dalai. Velak, sastapdams vinus divizijas un pulkos, es redzeju, ka vini karoja ar lielu entuziasmu, iedvesot savu kaujas garu ari citiem. Mes pieaici­najam ari daudzus politiskos darbiniekus no re­ zerves, lai vini kauju laika varetu atri aizstat tos, kas bus izgajusi no ierindas. Partijas organizato­riem katram bija divi vietnieki, komjaunatnes or­ganizatoriem — tris. Tadejadi mes panacam, ka visas apaksvienibas pastavigi bija partijas un komjaunatnes darba vaditaji.

Ka noskaidrojas pec Novorosijskas atbrivosa­nas, labi bija noderejusi musu izstradata «In­strukcija desantniekam». Taja dazas ievada rind­kopas bija pastastits par Sarkanas Armijas pana­kumiem visas frontes un par hitleriesu zveribam, pateikts, ka pienacis ari musu laiks dot graujosu triecienu ienaidniekam, atmaksat par visam vina laundaribam. Talak sekoja praktiski padomi. isi bija atgadinats, ka karaviram jarikojas, iekapjot kugi, uz pasa kuga, izcelsanas laika un kauja. Mes centamies jau ieprieks iemacit cilvekiem, kas darams neparedzetos apstaklos. Instrukciju izsnie­dzam katram desantniekam.

Instrukcijas ideju es biju aizguvis no pilsonu kara laika Dienvidu frontes karaviriem. Par so instrukciju tolaik loti interesejas V. I. Lenins, pa­svitrodams seviski svarigas vietas. Starp citu, vai­rakas tas tezes, kuram sevisku uzmanibu pieversa Vladimirs Iljics, mes izmantojam visa partijas politiskaja darba. Sniedzu piemera pec dazas rin­das no instrukcijas:

«Biedri komunisti Tev jaiet kauja pirmajam un jabeidz kauja pedejam. Tu esi aicinats uz fronti audzinat

Вы читаете Maza zeme
Добавить отзыв
ВСЕ ОТЗЫВЫ О КНИГЕ В ИЗБРАННОЕ

0

Вы можете отметить интересные вам фрагменты текста, которые будут доступны по уникальной ссылке в адресной строке браузера.

Отметить Добавить цитату