nesudzejas. Bet, kad es par dargu naudu iegadajos pirmas Rock and Roll plates, dzive likas briniskiga. Pie rokmuzikas aizmirsas visas rupes un raizes.
Neatceros, kura avize izlasiju, ka Rigas radio mekle zviedru valodas tulkotaju. Kadel neaiziet un nepaintereseties, kada limeni jatulko. Piezvaniju. Man iedeva caurlaidi. Radio es iepazinos ar Nikolaju Neilandu. Noskaidrojas, ka jatulko teksti no krievu avizem zviedriski bez seviskam gramatikas un pareizrakstibas prasibam, jo tas labos Hildings no Zviedrijas un nesen no Zviedrijas atgriezusies Aldona Tepfere. No latviesu avizem Aldona pati vareja partulkot, bet no krievu ne, jo krievu valodu vina toreiz nemaz neprata. Pec Eriksona aizbrauksanas ar labiem panakumiem apguta zviedru valoda draudeja aizmirsties. Es gan antikvariata izpirku visas gramatas zviedru valoda. Maz vinu tur bija.
Es, naiva, biju iedomajusies, ka par tulkosanu radio labi maksas. Kad par divu garu udensgabalu partulkosanu sanemu 37 rublus, jutos vilusies. Bez tam tulkojot sausmigo melu propagandu, man asinis saka aiz dusmam varities. Nevareju saprast, kas un vai vispar kads to Zviedrija klausas. Vel dazas avizes parnesu majas, iztulkoju un aiznesu, tad saku pardomat, vai mana riciba saskan ar maniem principiem. Ne un ne. Ta varbut bija godkare, kas mani noveda lidz Rigas radio. Domaju: radio tulkotaja - labi skan.
Nekada zina nevelejos klut par lidzdalibnieci netiras padomju propagandas izplatisana aiz robezam. Kauns atcereties, ko biju paspejusi partulkot un ar savu roku zviedriski uzrakstit. Jutos ka nodeveja pret savu apspiesto tautu. Centos so klumigo soli pec iespejas atrak aizmirst.
Pavisam kas cits - kaut ko labu, interesantu partulkot no zviedru uz latviesu valodu, piemeram, ka to bija darijusi Elija Kliene. Aizgaju pie Elijas Klienes. Iepazinamies. Loti patikama dama. Vina labprat man aizdeva gramatas zviedru valoda lasisanai. Noskaidroju, ka nekada literatura tulkosanai no zviedru valodas Latvijas valsts izdevniecibai nav vajadziga. Izlasijusi vienu no antikvariata pirktajam gramatam, nolemu, ka to gan butu verts tulkot, jo gramatas saturs man ilgi neizgaja no prata. Tur aprakstita dramatiska dzive, briezu audzetaju cina ar sniega lavinam un vinu milziga izturiba likas piemerota lasamviela, jauniem cilvekiem. Nolemu piedavat gramatu Latvijas valsts izdevniecibai. Runaju ar Bruno Sauliti. Vina atbilde skaneja ta: 'Mums jaizdod viena somu autora gramata, ja jus varat tik atri iemacities valodas, tad izmacieties somu valodu, pec gada atnaciet, un mes jums dosim tulkot. 'Sodien man butu, ko vinam atbildet, toreiz nebija. Vienigi zurnals 'Zvaigzne' no manis pienema un ievietoja dazus isus gabalinus, neparastus notikumus dzivnieku pasaule. Par to man bija ists prieks aiziet uz Pils ielu un sanemt honoraru. Jauniela dzivojot, jutos labi. Saimniece man suva skaistas kleitas, par darbu labi samaksaju. Man atlika uzzimet, kadu velos atnest komisijas veikalos samekletu audumu, un kleitas iznaca ka no modes zurnala. Vienigi tajas reizes, kad sanaca parak daudz cieminu, es aiz sava aizkara jutos ka sosejas mala: sedi un vero satiksmi. Paretam atgadijas ari ta, ka dazs viesis (tie parasti bija Rigas Ekspresa kraveji), sajaucis zvinguli virzienu, ieklida mana nisa. Tadas reizes mekleju palidzibu saimniecu gala un bez lieka troksna nokliduso dabujam pie vietas.
Cita reize kadam ienaca prata ar mani sadzert: No tada veida laipnibam atbrivoties nenacas viegli. Tad devos no majas prom, it ka steidzamas darisanas. Ko citu vareju darit, pajumtes del dazas neertibas japacies. Atgadijas ari ta, ka nakts vidu mana gulta kads ar joni ievelas, bet biezak nacas vairak smieties neka dusmoties. Reiz pati saimniece nevareja noklut lidz savam durvim un, lidzsvaru zaudejusi, ar visu aizkaru uzkrita man virsu:
Darba diezgan biezi pie manis piestaigaja Nina - ta pati, kura Vilna ar zviedru apprecejas. Muzigi vinai bija kas pardodams, sakot ar viriesu apgerbu, beidzot ar amerikanu cigaretem. Pedejas es no Ninas pirku. Kadreiz vina mani aicinaja pie sevis majas, lai izveloties sev kadu bluzi. Tas bija interesanti, ka Nina dzivoja. Ja man kads to butu stastijis, nemuzam neticetu. Pirmkart, vina dzivoja Aspazijas bulvari, nevis kaut kur Sarkandaugava vai Maskavas priekspilseta: Nams atradas tiesi vidu starp Audeju ielu un Rigas viesnicu, iepreti operas aktieru ieejai. Liels, skaists dzivoklis otraja stava. Visas mebeles acimredzot dzivokli jau atradas pirms kara: sarkankoka edamistaba, Kareljas berza gulamistaba. Visur skaidri saredzama bagata latviesa gaume. Jutu, ka manas asinis uzsit devito vilni, jo seit mantas un sienas runaja skaidru valodu. Un man nevilus naca prata, kada Sibirijas sadza vel dzivi vai jau mirusi ir so mantu ipasnieki. Klusi, jau budama Ninas istaba, es pajautaju: 'Kas ir tavs tevs?'
'Pulkvedis, bet mes ar tevu esam politiskie ienaidnieki.' Ta laikam vieniga reize, kad Nina nemeloja. Nebija gruti iedomaties gimenes attiecibas, ja krievu pulkveza meita dauzas apkart ar arzemju jurniekiem.
Nina mani iepazistinaja ar kadu citu krievieti - pavisam jaunu meiteni, Eleonoru, kura man pielipa ka dadzis no pirmas dienas. Eleonoras tevs stradaja Iekslietu ministrija. Vina gimenei ieradits liels dzivoklis skaista maja Vilandes iela, vienigi mebeles tur kads jau agrak paspejis izlaupit un gimenes riciba atstati tikai nozelojami krami.
Nina man paradija vel vienas krievietes, arzemju jurnieku miletajas, dzivokli, tiesi blakus kafejnicai 'Luna'. So tapat ka Ninas dzivokli, greznoja masivas, dargas aizvesto latviesu mebeles.
Viss redzetais uzvedinaja mani uz garam, drumam pardomam. Var petit Latvijas vesturi, cik grib, neviens latvietis nav Riga ieradies ka bagatnieks. Viss sasniegts ar milzigu centibu, neatlaidigu, smagu darbu un taupibu. Butu interesanti uzzinat to latviesu vardus, kuriem piedereja gultas, kuras krievi gul, galdi, pie kuriem krievi ed un dzer. Bet visa pasaule par to kluse, neviens pat dzirdet negrib par to, ka okupanti izrikojas.
Veseli vilcienu sastavi tika piekrauti ar latviesiem nolaupito mantu. Perses iela - kur tagad kino Palladium kases, stradaja viri, kuriem labakas mebeles, veselas iekartas, simtiem klavieru vajadzeja iesainot, lai pec tam vestu uz Rigas precu staciju, kur savukart visu saladeja vagonos. No 1945. lidz 1949. gadam krievi un gruzini veda prom visu, ko vien vareja. Es labi pazinu toreiz jau vecu viru - Gustavu Borovski, caur kura rokam izgaja tukstosiem dokumentu Rigas precu stacija ar adresem uz Austrumiem.
Pasaule daudz rakstits un runats par vergu dzivi. Visi vergi naca no nabadzigiem tautu slaniem. Pie mums preteji - par vergiem padarija visu Latvijas inteligenci un turigakos uznemejus, bet par to pasaule kluse, Tad es nedomaju kluset un to ari nedariju.
VESTULES
Sajutu neatvairamu velesanos visu redzeto, piedzivoto pierakstit, vismaz rakstit dienasgramatu. Tomer, visu apsverot, nacu pie sledziena, ka vel nav tie laiki, kad varetu papiram visu uzticet: Kaut ari Stalina teroru vairs nejuta, bet zinama piesardziba par launu nenak, lai ari taja bridi it ka nebija pamata no kaut ka ipasi baidities. Likas, ka par maniem gajieniem neviens neko nezina. Vismaz par Eriksona dzivokli neviens nebija ipasi interesejies. Atcerejos, ka sakuma, pirms atveru majas durvis, vienmer parbaudiju, vai kads ieeju nenovero. Tagad tas skita smiekligi, jo, kam vajadzeja zinat, tas tak visu tik un ta zinaja.
Citadi mani butu sen jau izsaukusi uz kafiju.
Bet tad, pavisam negaidot, mani apciemoja Eleonora, ar kuru Nina mani bija iepazistinajusi. Vina man gari un plasi stastija par saviem jaukajiem piedzivojumiem Vispasaules jauniesu festivala Maskava. Es savukart pateicu, ka esmu nupat no Maskavas atgriezusies, jo festivala laika tik daudzu cilveku burzma laikam nebutu varejusi redzet visu, ko velejos.
Teicu, ka mans merkis bija redzet Tretjakova galeriju, muzejus un izstades. Vai es esot ari kadus arzemniekus satikusi? Protams, ka redzeju vairakus arzemju autobusus, pilnus ar dzivespriecigiem arzemniekiem. Vai tad es neesot ar kadiem iepazinusies? Nu ja, sur tur epizodiski, un, lai vairak uz jautajumiem nebutu jaatbild, pastastiju par gadijumu ar Brazilijas radio un televizijas direktoru Alberto Karme un par jauko koncertu. Pie viena piemineju par abiem institutiem, kuros biju iegajusi paintereseties par uznemsanas noteikumiem. Eleonora skita ar manu stastu apmierinata un pie viena pateica sava naciena iemeslu. Vina loti gribot, lai es vinai iemacot vacu un anglu valodu. Teicu, ka divas valodas vienlaicigi es vinai iemacit nevaresu, lai izvelas vienu. Vina izvelejas anglu.
'Tad noperc burtnicu, saraksti viena mala vardus, kurus gribi, zinat angliski, un es tev tos uzrakstisu, ari fonetisko izrunu otra mala, jo, saproti pati, ka nevaru stundam macit tevi ta ka skola. Vina man pateicas un aizgaja. Pec paris dienam bija klat. Pec uzrakstitiem vardiem uzreiz vareju konstatet, kadam nolukam valoda vajadziga.
Septembra sakuma sanemu sava muza pirmo vestuli no arzemem. To rakstija francu advokats J. Faleti. Klat bija pievienota fotografija, kura es stavu kopa ar Jevgeniju Jakunovski pie Lenina pieminekla Riga. Vietu fotografesanai bija izvelejies Jakunovskis. Dazas dienas velak sanemu vestuli no Velsas. T.G.G.Herberts bija
