'Ak, jus nezinat? Nu ja, vinai laikam nav viegli par to tagad runat, tik smagu operaciju parcietusi. Bija ta: jusu matei nonema gipsi, iedeva krukus un saka macit staigat. Tad vina konstateja, ka kreisa kaja stipri isaka. Vina bija sasutusi, izsauca pie sevis kirurgu Baterasvili, kurs vinu bija operejis. Tas pateicis, ka neko vairs nevar darit, un kaju var labot, ar ortopedisko kurpi, pieliekot tik biezu zoli, cik centimetru pietrukst lidz normalam garumam. To dzirdot, jusu mate sadusmojas un lika izsaukt citus arstus, ari slimnicas galveno arstu Macabelli. Atbilde tada pati - jaizgatavo ortopediska kurpe. Jusu mate kategoriski pieprasija jaunu operaciju, jo gribeja, lai abas kajas butu vienadas. Arsti kratija galvas, sacidami, ka kauli labi saaugusi un vairak operacijas nebus. Tad mate griezusies pie veselibas aizsardzibas ministra ar lugumu palidzet. Ne jau ministrs pats, bet kads mazaks garins atbrauca, atkal ar visiem arstiem kopa pateica galavardu - operacijas vairs nebus. Tikko, arsti atstaja nodalu, jusu mate nometa krukus un ieleca kapnu telpas sahta. Kritot vina stipri sasitas, bet panaca to, ko gribeja parlauza slimo kaju iepriekseja luzuma vieta. Es redzeju, ka, neraugoties uz sapem, vina staroja tada ka uzvaras prieka. Ta tik ir sieviete, Kura skaistuma del riskeja ar dzivibu! Es nevaru vien beigt vinu apbrinot.'
Es kluseju, iegrimusi dzilas pardomas, un isti nevareju aptvert, vai tas bija kads sausmu stasts vai patiess notikums, jo mate pati man neko nebija teikusi. Visa saja satraukuma es nemaz nebiju pamanijusi, ka trukst cietumsarga. Reiz uzmanigi matei apjautajos, vai vina ari zina, ka neviens ar sauteni roka vairs pie durvim nestav. Ka nu ne, vina to zinaja. Jau labu laicinu pirms otras operacijas bija atnakusi, gulosu nofotografejusi un pat pasi iedevusi. Par pieradijumu vina izvilka pasi no atvilktnes un deva man apskatit. Ja, galva pases bilde atradas uz spilvena, ka jau gulosam cilvekam. Tatad mana mate vairs nebija cietumniece. Vina bija noakteta, t.i., ipasa komisija sastadijusi aktu par to, ka ieslodzita tada un tada nav nekadam darbam labosanas darbu nometne deriga. Un pec principa 'kas nestrada, tam nebus est' no cietuma izmesta. Ta katra zina bija patikama vests, tikai savadi, ka mate to man nebija pazinojusi tulin pec pases sanemsanas.
Ilgi nezinaju, ka mati iztaujat par slimibu un tas gaitu.
Parak noslepumaina man skita mates uzvediba. Vienreiz sanemos un teicu: kada slimniece man stastijusi, it ka kaja bijusi isaka, bet vai tadel mate leca sahta?
'Bet ko citu es vareju darit?' mate attrauca. 'Iedomajies, vini atteicas labot savu kludaino operaciju un gribeja mani izrakstit no slimnicas ar sakroplotu kaju.'
Talak mate man pastastija to pasu, ko bija teikusi svesa sieva, vel piezimedama, ka vinai nav bijis daudz laika ricibas apdomasanai, jo, ja pacients no slimnicas izrakstits, tad atpakal labot nepareizus saaugumus vairs nenem, tadel steiga izdarijusi to, kas ienaca prata, ieraugot tukso kapnu telpas cementa laukumu divus stavus zemak. Pirms tam kludaino operaciju veicis kirurgs Baterasvili, kurs izskatijas vairak pec sieviesu pavedeja neka pec arsta - jauns un nepieredzejis kirurgs.
Velak septindesmitajos gados es avize Cina izlasiju rakstu par Rigas ortopediskas slimnicas kirurgu Baterasvili. Tur bija teikts, ka vinam nav un vispar nekad nav bijusi mediciniska izglitiba, jo diplomu vins nopircis Tbilisi, - pec tam Riga pie tautiesa Macabelli iekartojies darba. Un viena no pirmajam pacientem maceklim bez izglitibas bijusi cietumniece - mana mate.
Pec izmisiga leciena kapnu sahta mati pienema sava nodala labs, pieredzejis kirurgs Dr.Kogans: Es vinu paris reizes redzeju, tads siks virins, sarkaniem matiem. Dr.Kogans 'nozaudeta' kaula vieta bija ievietojis citu kaulu un no gurna lidz celim, kaula vidu, ievietojis metala stieni stabilitatei. Un vispar dr. Kogans bija veltijis manai matei ipasi lielu uzmanibu un daudz rupejies par vinu.
Operacija bija veikta loti isa laika, jo bija dota tikai lokala narkoze, visparejo bija riskanti dot sliktas veselibas del. Tak jau Dr.Kogans zinaja un saprata, kadu aplamibu jaunais gruzins bija izdarijis, bet vai toreiz driksteja runat? Ko doma, ko dzird un redz, viss bija japatur sevi. Mates veseliba pec teicami izdaritas operacijas un pie labas kopsanas strauji uzlabojas. Un galvenais, ciesanas nebija veltas - abas kajas nu bija vienada garuma.
AVOTU IELA
Visuma man nekada viegla dzive pie teva nebija. Dienas pagaja, stradajot par rekinvedi, vakari skola, brivdienas jabrauc uz slimnicu, un majas nebija iespejams pietiekami izguleties.
Pie teva naca draugi vakaros kartis spelet. Man lika teva draugus izklaidet ar muziku. Nosedinaja mani nogurusu, pargurusu pie klavierem - uzspelet vienam valsi, otram vecu slageri, citam: vel nezin kadas vitusas rozes iegribejas. Tas bija mans pienakums - maksa par pajumti. Reizem neiztureju, iemetu vanna paris vecus metelus, spilvenu un likos gulet, kamer viesi aizies. Gadijas, ka vanna sagaidiju ritu. Tad saka pie durvim klauvet tie, kuriem vajadzeja mazgaties. Komunala dzivokli tadu netruka. Parasti pirmie naca jau ap sesiem, tad vel gaju stundinu pagulet istaba.
Viena svetdienas pecpusdiena saposos iesanai uz operu. Pateicu tevam, uz kurieni eju. Aizgaju lidz operai, bet nelaimejas - visas biletes izpardotas. Atgriezos pec kadam trisdesmit minutem majas. Atveru durvis un jutos nepatikami parsteigta. Tevs sez pie galda, vinam blakus loti neglita, bet loti jauna skuke. Uz galda pudele un divas glazites. Jauna skuke vareja but manos gados vai pat jaunaka, bet sausmigi nekopta, saburzitas drebes. Vina izskatijas diezgan atbaidosi. 'Cik tevam slikta gaume,' nodomaju. Laikam biju kluvusi parak nervoza vai ari vienkarsi gribejas atriebties par nozagtajiem jaunajiem zabaciniem, par kleitu, zekem un visu parejo. Neko neteikusi, atri izvilku no durvju iekspuses atslegu, ieliku to sledzene un, balodisus ieslegusi; izsteidzos uz ielas meklet miliciju. ilgi nebija jamekle, turpat uz Dzirnavu ielas stura divi staveja. Pateicu miliciem, ka pie mana teva viesojas nepatikama jauna dama un ka, redzot tadu viesnu, mani mostas aizdomas, vai mani atkal neapzags, jo vairakkart no dzivokla mantas jau pazudusas. Ja, milici gribeja redzet, ko mans tevs parvedis. Man par lielu parsteigumu un gandarijumu, milici zinaja nosaukt skukei vardu un uzvardu un aizveda vinu, sev lidzi. Vina neko lielu neiztaisija, kopa ar miliciem mierigi devas prom. Toties tevs bez liekiem vardiem pienaca man klat un cirta plauku. To es no sava teva nebiju gaidijusi, ta bija pirma un pedeja mana muza. Musu attiecibas no ta briza izveidojas kautkas lidzigs 'aukstajam karam'. Es vairs negribeju ar vinu runat, jo domaju, ka tik ilgi, kamer esmu vina pajumte, vinam nevajadzeja man savas prieka damas radit. Bet tevs domaja citadi. Vinam, pavecakam jauneklim, ka vins sevi it ka pa jokam deveja, meita trauceja, un vins nolema no manas klatbutnes atbrivoties. Isa laika vins man samekleja dzivokli.
Par tadam parmainam vareju tikai priecaties: Dzivokla saimnieks Janis Akmens ar tevu kopa stradaja. Dzivoklis jau ilgaku laiku stavejis tukss, jo Akmena sieva par neatlautu tirgosanos ar raugu bija iesedinata uz pieciem gadiem cietuma, dels panemts karadienesta. Kaut ari Akmens bija jau gados un nepievilciga izskata, vinam bija sava sirdspukite, un pie tas vins dzivaja. Akmens loti priecajas par manu ievaksanos vina dzivokli, jo nemaz neesot labi turet tuksu, var kads ielauzties. Maja Avotu iela 40 gan no arpuses loti neglita, bet telpas samera labas. Vienojamies, ka es tur dzivosu, maksasu pec likmes, bet pierakstita palieku vecaja vieta. Pavisam dzivoklim bija divas istabas, virtuve un neliels gaitenis.
Es dabuju palielu istabu ar logu uz Avotu ielu, otra, mazaka, glabajas Akmena gimenes mantas. Ta palika aizslegta. Mana istaba bija liela jauna tahta, galds un dazi kresli, nebija skapja, to man atvietoja drebju pakaramie gaiteni, parklati ar palagu. Uzklaju skaistu galdautu, iegadajos plauktus gramatam un jutos bezgala apmierinata. Pazistams advokats man palidzeja iegadaties veselu autokravu sausas priezu malkas, kuru es pati skaldiju, nesu uz piekto stavu un kurinaju krasni.
1949. gada marta vakara kada laba pazina, F. Ansona meita, man ieminejas, vai es nevaretu uz paris naktim paslept pie sevis vinas mati, jo no Skriveru izpildkomitejas pie Ansona kundzes bija atskrejis labs latviesu cilveks un bridinajis par gaidamajam izvesanam. Ansona kundze toreiz dzivoja savas lauku majas Skriveros, bet pec bridinajuma atbrauca pie meitas uz Rigu. Nospriedam, ka pie meitas palikt tomer nav labi. Es ar prieku piekritu, ka Ansona kundze nak man lidzi. Noplukusais nams Avotu iela ar mazajiem, nabadzigajiem dzivoklisiem varetu but visdrosakais patverums. Es so gimeni labi pazinu un zinaju, ka Ansona kungs bija Latvijas zemnieku savienibas dienas avizes Briva Zeme izdevejs un Karla Ulmana tuvs draugs. Diviem F.Ansona berniem prezidents bija pat krusttevs. Ansona kungu jau 41. gada deporteja, bet vina maju Zaubes iela izlaupija. Ansonu edamistabas iekartu ar visiem divpadsmit teladu apvilktiem kresliem aizveda taisna cela uz Maskavu, bet zilais Buharas tepikis palika tepat Riga un greznoja kada ieverojama partijas funkcionara kabinetu.
Ta es ar Ansona kundzi, tumsai iestajoties, kajam iedamas, bez starpgadijumiem nokluvam Avotu iela. Piedavaju Ansona kundzei savu tahtu un teicu, lai atputina kajas, jo iemineties sada nakti par gulesanu butu bijis pat nepieklajigi. Ansona kundze piedavato tahtu kategoriski noraidija, vina tapat uz kresla pasedesot. Pec neilgas
