bet Esina un parejie skita iegrimusi dzilas domas, atskaneja senlaicigas himnas bez isu modernajai muzikai raksturigiem spejiem kritieniem un kapieniem. Tad iedegas zala uguns — isu asins krasa! Ta nedriksteja izdzist tris dienas. Otraja diena jaunlaulatajiem bija jadod mazais zverests un jaapsolas vienam otru aizstavet un atbalstit; uzticibu te nepiemineja — ta ir bez vardiem saprotams likums. Tad tuvakie draugi piedalijas neliela mielasta. Tresaja diena man nacas atteikties no dikdieniga noverotaja lomas.
Si diena sakas ar zverestu zvaigznem: jaunlaulatie apnemas ieaudzinat savos bernos milestibu uz Gaismu un naidu pret Aukstuma un Tumsas deliem. Pec tam sekoja lugsanam veltits piecu stundu partraukums un beidzot — lielais mielasts.
Galdi bija klati vieteja Kazu nama. Pavisam sanaca vairak neka cetrsimt viesu. Svinibas piedalijas viss Zinibu pils laboratoriju personals un pat dazi gudrie — tik lielu pagodinajumu Suilikam paradija tapec, ka vins bija atklajis cilveci ar sarkanam asinim. Bija atnacis ari Asza, kas man pavestija, ka misliks nobeidzies. Ieradas ksillu kapteinu delegacija «admirala» paliga vadiba un divdesmit septini sinzi, starp tiem, protams, lina, Akeijons, ka ari daudz citu gan pazistamu, gan svesu viesu. Parsteigts pie galda pa kreisi no Esinas ieveroju rbenieti ar gaiso, zilganpeleko adu. Izradijas, ka si meitene — Esinas studiju biedrene — dzimusi uz Resana; vinai bija loti maigs vards — Beisitinsiantorepanserozeta. Ak vai!
Kopa ar saviem vienpadsmit paligiem nosedos pie atseviska galdina blakus vienigajai ieejai zale. Izmantojot savas prieksrocibas, pieaicinaju pie mums ari Ilnu un vinas brali.
Galda pasniedza dazdazadus edienus — visvisadas krasainas zelejas, dazas no tam man likas loti gardas, citas tik tikko edamas vai pat pilnigi nebaudamas. Ari dzerieni bija loti dazadi, tie satureja nedaudz alkohola un, manuprat, garsoja diezgan viduveji. Vakarinu beigas ksillu flotes virspavelnieka vietnieks Zerans pasniedza Suilikam slaveno krenu dzerienu abentornu. Vajadzeja redzet Suilika seju, kad vins to iedzera! Gribedams nogarsot, paludzu ieliet man so dzerienu un biju patikami parsteigts: abentorns atgadinaja vecu, labu viskiju. Ari Ilnai un Akeijonam nebija pret to iebildumu, un, kamer isi platam, izbrina pilnam acim raudzijas uz mums, mes trijata pudeli iztuksojam.
Ka elliesu viesibas parasts, zale valdija nepiespiesta jautriba. Man ka ligavas aizstavim nebija ko darit, un es jau saku domat, ka mana misija beigusies, kad peksni lauka atskaneja troksnis. Asza, aizbraukdams uz Zinibu pili, kur vinu gaidija steidzams darbs, durvis bija atstajis pusvirus, un pa tam pluda ieksa skali saucieni. Nekavejoties celos no galda un nostadiju sardze savus paligus. Trisdesmit isu jaunekli, dziedot senu kara dziesmu, tuvojas durvim. Pec sensenas parasas vini ar varu lukoja ielauzties zale un nolaupit ligavu. Mums vinus vismaz uz pusbaziku par katru cenu vajadzeja aizkavet.
Sakas sivs cinins! Uzbrucejus sagaidija belzienu krusa, un nu es pieradiju, ko spej Zemes cilveks. Kops studiju gadiem, kad spelejam regbiju, lidzigos kautinos nebiju piedalijies. Cina ar mainigiem panakumiem turpinajas apmeram ceturtdalbaziku, tacu «ienaidniekam» neizdevas ieklut zale. Peksni par cinitaju galvam ieraudziju, ka lejup milziga atruma laizas reobs. No kabines izleca cilveks, kuru pec slaida, gigantiska stava uzreiz pazinu. Tas bija Asza. Kaut ko skali saukdams, vins skreja pie mums, tacu vispareja knada neko nevareja sadzirdet. Ari domu parraide attaluma del nebija iespejama. Es metos skirt cinitajus un, piecirzdams kaju, saucu: «Palieciet klusu! Klusu!» Troksnis uz mirkli pierima, un es paguvu saklausit:
— Kalvenolts dziest! Kalvenolts dziest!
Nav ceribu atgriezties
Piepesi viss aprima, apklusa ka uzbruceji, ta mani paligi un parejie kazu viesi. Visi acumirkli saprata, ko tas nozime. Tik briesmigs, launu vestijoss menetecels, kas negaidot apslapeja svetku priekus, nebija dzirdets kops Baltazara laikiem.
Asza isuma paskaidroja: mielasta laika vins sanemis vestuliti, kura Azlems ludzis vinu steidzigi ierasties Zinibu pili. Tur vinam paradijusi no Centralas observatorijas Arana kalna nupat sanemtas spektrogrammas. Astrofizikis acumirkli sapratis, ka Kalvenolta spektrs ir kluvis loti lidzigs noladeto galaktiku spektram. Ta ka televizijas sakaru ar Kazu namu nebija, Asza nekavejoties sedies reoba un devies atpakal.
Piecelies no galda, pie mums leni pienaca Suiliks.
— Ja nemaldos, misliki jau uzbruk Kalvenolta planetam? — vins sacija un sadrumis nomurminaja: — Pieci gaismas gadi… Tikai pieci!
— Pasaules raditaja, muziga Gaisma, neatstaj Jaltaru! — iesaucas Esina.
Parejie kluseja. Es lukojos viesu nobalusajas sejas.
— Drosi vien vini to sasniegusi nesen. Pirms trim gadiem, kad Rismanu apmekleja Suiliks, nekas tamlidzigs tacu netika noverots, — es ieminejos.
— Esmu bijis vienigi uz Rismana, bet ne uz Erfena, Siona, uz Sestas un Septitas planetas. Mislikiem noteikti vajadzetu but uz Sestas un Septitas. Uz parejam viniem par karstu, vismaz pagaidam…
Atkal iestajas klusums, tad ierunajas Asza:
— Lai vai ka, bet seit nav ista vieta diskusijam. Szemes cilvekam janak man lidz. Visam oficialajam personam jaatgriezas savos postenos jau sovakar. Acumirkli briesmas vel nedraud. Uz visam Jaltara planetam, pat uz vesakajam, mums ir kolonijas, bet no Kalvenolta ietekmet musu sauli misliki nespej. Suilik un Esina, si nakts lai pieder jums, bet rit pecpusdiena pievienojieties mums.
Kopa ar sinziem atstaju Kazu namu. Reoba Asza kluva valsirdigaks: likas, ka iznicibai nolemts ne vien Kalvenolts, bet ari Eltoea un Aselors, kuru spektros tapat noverotas bistamas pazimes. Saskana ar Ellas, Marsa un Resana valdibam, ka ari ar Apdzivoto planetu savienibas padomi gudrie nolemusi jau rit pat izsludinat kara stavokli. Situacija skaidra — misliki ielauzusies Pirmaja galaktika.
Mums lidojot pari Zinibu pilij Esantemas pussala, celu skersoja ksillu eskadra — simts lidaparati ciesa ierinda strauji celas augsup. Tas bija vienreizigs skats — cits pec cita nozuzdami debesu zilgme, gaisa drazas mirdzosi diski.
— Pirma izlukeskadra dodas uz Kalvenoltu, — Asza paskaidroja. — Cik no tiem atgriezisies? Sazin nu, vai misliki apmetusies uz kadas planetas vai starpplanetu telpa? Tiem, kas pirmie ienaidnieku atradis, nav gandriz nekadu ceribu atgriezties.
Bridi klusejis, vins piebilda:
— Suiliks gan dusmosies. Si eskadra bija javada vinam.
— Un kads bus mans pienakums? — es vaicaju.
— Kopa ar jaukto sinzu un isu komandu tu dosies lidzi otrai eskadrai.
Kad nolaidamies blakus sinzu zvaigznu kugim, ieveroju, ka uzejas kapnites tam paceltas, karogi nonemti. Milzenis bija kaujas gataviba.
Mes devamies tiesi uz padomes sapulcu zali. Plenarsede jau bija sakusies: pirmaja rinda sedeja devinpadsmit gudrie, amfiteatri aiz viniem — visi parejie. Man ieradija vietu otraja rinda lidzas sinzu parstavjiem. Gari runat nevajadzeja — jautajums par karu vai mieru bija jau izlemts. isiem izveles nebija — vieniga izeja — par katru cenu padzit mislikus no Pirmas galaktikas. Pec tam japariet uzbrukuma noladetajam galaktikam.
Sim nolukam izmantot sinzu zvaigznu kugi pagaidam nebija iespejams: Kalvenolts atradas parak talu, lai uz to lidotu tiesi cauri izplatijumam, un parak tuvu, lai sinzi ar savu tehniku iedrosinatos sasniegt to, parejot ahuna. Tapec tika nolemts, ka dalai sinzu ieradis vietas ksillos, bet parejie atgriezisies uz Arboru pec paligspekiem.
Sinzu zvaigznu kugis aizlidoja nakamaja liena agri no rita, atstadams uz Ellas pieclesmit savejos, ieskaitot linu un Akeijonu. p pusdienas laiku ieradas Suiliks un Esina, un mes visi devamies uz otras eskadras apmetni Aniaszas sala. Ta atradas Ellas preteja puslode, tapec to sasniedzam tikai pec devinam stundam.
Otra eskadra sastaveja no simts septindesmit diviem dazada tipa ksilliem, sakot ar vieglajiem, kas atgadinaja to, kura lidojam surp no Zemes, un beidzot ar smagajiem milzeniem, kuru diametrs parsniedza simt piecdesmit metru un kurus apkalpoja vareniem ierociem brunota sesdesmit viru komanda. Kadu laiku klejojam starp lidaparatiem, tad Suiliks noradija uz kadu videja lieluma ksillu:
— Re, kur musejais — flagmankugis, — pa pusei jokojot, pa pusei lepojoties, vins teica.
Tas bija savads gaisa kugis ar interesantu komandu, kuras sastava ietilpa eskadras komandieris Suiliks, sturmanis Snezins, vel desmit isu, turklat «desanta grupa», kura tikam ieskaititi mes cetri — Una, Akeijons, jaunais sinzu fizikis Herangs un es; bijam loti parsteigti, uzzinot, ka lidzi lidos ari jau pazistama rbeniete Beisitinsiantorepanserozeta un vinas draugs Seferantosinanserozets — sie abi rbenu parstavji velejas parbaudit
