neatkapas. Lagu lagiem aiz miklajiem koku stumbriem sur tur pazibeja zemnieku stavi. Skiet, si lietaina, nemieriga nakts viniem bija pagajusi visai neomuligi. Ari es jutos pamatigi noguris un satraukts, jo nezinaju, ko iesakt: ja neizdosies izklut no ksilla nemanitam, tad mani sagaida bezgaliga pratinasana, iztaujasana, intervijas un citas nepatiksanas.
Kavedamies sadas domas, es sapicis zvilneju atputas kresla zale, kur pirmoreiz biju ieraudzijis dzivu isu. Peksni Aass pieskaras manam plecam:
— Kas noticis? Jau parak ilgi no tevis plust specigi nemiera vilni.
isuma paskaidroju, kada stavokli atrodos.
— Mes itin vienkarsi nekavejoties dosimies prom. Izsedinasim tevi kaut kurtalak no sejienes, kada klaja vieta. Esam tev loti pateicigi par bridinajumu, bet galvenais — par palidzibu, kuru sniedzi musu ievainotajiem pec katastrofas.
Bridi klusejis, vins turpinaja:
— Mes nedrikstam tevi nemt lidz uz Ellu.
Musu likums ir negrozams: tas liedz stalies sakaros ar planetam, kur vel plosas kari. Man loti zel. Liekas, ka tava pasaule blakus augsti attistitai civilizacijai vel mit barbarisms. Mes atgriezisimies pie jums velak, kad jusu cilveki bus kluvusi pratigaki. Varbut pat atrak, ja misliki mus apdraudes ta, ka busim spiesti lauzt visus likumus, un ja lidz tam laikam jusu cilvece vel nebus pati sevi iznicinajusi, ka tas notika uz Ephana planetam Auras un Zena. Ka sauc jusu planetu?
— Zeme, — es atteicu. — Ta vismaz to deve musu valsti. Citur to sauc savadak, piemeram «earth»…
— Szeme, — Aass skali atkartoja. — Interesanti. Musu valoda sis vards nozime vardarbibu un ari speku, bet «earth» — lepnumu. Nu labi, nac lidz!
Mes iegajam telpa, kur atradas vissarezgitakas ierices. Tur jau bija Suiliks ar Esinu un vel kada sieviete.
— Tulit dosimies cela. Bet vispirms jadabu prom tavi tautiesi, jo starta laika atrasties ksilla tuvuma ir bistami.
Suiliks nospieda vairakas nelielas sviras, Esina izsledza gaismu, un uz sienas paradijas Manju klajums. Paslepusies aiz kokiem, zemnieki joprojam spitigi gaidija. Aass paklusam vairakas reizes aprauti iesvilpas. Tas nozimeja, ka vins smejas.
— Skaties uzmanigi! — Aass mani bridinaja.
Aiz kumpaina stumbra skaidri, it ka no triju solu atstatuma, pamaniju sautenes stobru un stivas runca usas: tevocis Karrers! Speji izmests no sleptuves, pazaudejis sauteni un novelies cetrrapus zeme, vins kulenoja pari krumiem un virsiem, platidamies ar rokam un vieteja izloksne nepartraukti berdams lamu vardus, kurus skali parraidija pastiprinatajs. Pedigi vins nozuda jaunu kastanu biezokni. Lidzigs liktenis piemekleja ari tevoca Karrera biedrus.
Aass deva kaut kadu rikojumu.
— Nu vini ir pietiekami talu, — vins man paskaidroja, — mes startejam. Nemaniju ne mazaka troksna, ne vibracijas, un divainakais, ka nemaz nejutu ari paatrinajumu. Zeme strauji.attalinajas. Mirkli pavideja Manju klajums ar ksilla nolauztajiem krumiem. Un tad mes bijam jau gabala.
— Uz austrumiem no sejienes ir vel kada lidzena vieta, — es teicu. — Jus varetu mani tur izsedinat.
Kad nu bija jaskiras uz visiem laikiem, es iedegos neparvarama zinkare, man gribejas sekot isiem, un mani parnema dusmas, ka mulkiga apstaklu sagadisanas liedz iepazit tuvak sis svesas butnes. Leja jau iezimejas cits meza klajums, ne tik plass ka Manju, tacu pietiekami liels, lai nolaistos. Milziga atruma mes tuvojamies zemei.
Nevilus pametu acis uz augsejo ekranu. Pa kreisi no mums debesis strauji auga tris melni punkti, veidojot ciesu trissturi. Acu mirkli aptveru, ko tas nozime: no Perige lidlauka surp devas tris jauna tipa reaktivie iznicinataji, kuru atrums parsniedz 2000 km stunda.
— Uzmanibu, briesmas! — piemirsis, ka isi musu valodu nesaprot, es skali iesaucos.
Reize ar mani iznicinatajus pamanija ari Aass. Vins lika partraukt nolaisanos, un mes atkal sakam celties augstak. Iznicinataji neatkapas. Viens no tiem pasavas tik tuvu garam, ka es taja skaidri saskatiju pat pilota galvu cepure ar sejas aizsargu.
Suiliks pie vadibas pults drudzaini raustija sviras. Iznicinataji pakapeniski attalinajas un ka siki, tumsi punkti palika aizmugure, slidot aizvien zemak un zemak, lidz pilnigi izgaisa no musu acim. Ar katru nakamo mirkli apvarsnis paplasinajas, nu Zemi vareja aptvert ar vienu pasu skatienu. Debesis kluva tumsi zilas, tad violetas, beidzot melnas, un gaisa dienas laika tajas saka mirdzet zvaigznes. Sapratu, ka atrodamies arpus Zemes atmosferas.
Pec nepilnas pusstundas, kops uzsakam lidojumu, musu planeta vairs bija redzama tikai ka liela, zalgana, baltsvitrota bumba. Es biju pirmais cilveks, kam palaimejas izrauties no Zemes pievilksanas speka varas.
Kamer mana klatbutne notika «kara padomes» apspriede, kosmosa kugis nekustigi karajas izplatijuma. isi diskuteja par nolaisanos, neko neslepjot. Gluzi otradi — Esina centas mani iepazistinat ar visiem svarigakajiem sikumiem. Pec Aasa domam, vajadzeja nogaidit nakti un mani izsedinat uz Zemes, bet Suiliks ieteica nemt mani lidz uz Ellu. Vinu atbalstija Esina un vel dazi citi isi. Vini balstijas uz to, ka, pirmkart, es esot vistalakas viniem zinamas cilveku apdzivotas planetas parstavis, otrkart, — likums, kas aizliedz nodibinat sakarus ar pasaulem, kur pastav kari, attiecoties vienigi uz vinu galaktiku, bet arpus tas neesot speka. Turklat Suiliks piebilda, ka Zemes cilvecei vel neesot ne jausmas par «ahuna celu» un tapec mes Ellu apdraudet nevarot. Bet mani nogadat atpakal uz Zemi varesot katra laika. Vai drikstot noniecinat jebkadu iespejamo palidzibu tada bridi, kad misliki atrodoties tikai miljona gaismas gadu attaluma un apdraudot vinu planetu? Vai tik nopietna bridi drikstot ignoret cilveci, kuras dzislas ritot sarkanas asinis? Pedejos vardus Suiliks ipasi uzsvera.
Aass paveras mani, un es uztveru vina domas:
— Ja tev nav iebildumu, brauc mums lidz uz Ellu, tikai ar vienu noteikumu — ja musu uzturs bus tev piemerots, jo cels ir gars. Nac, paluko musu edienus! Ja gremosanas traucejumu nebus, lidosim kopa uz musu planetu. Gan jau velak tevi nogadasim majas.
Ta es nobaudiju pirmo kosmosa maltiti, kurai sekoja vel' daudzas citas. Visu so laiku «lidojosais skivis» vai, ka turpmak to devesu, — ksills nekustigi karajas izplatijuma apmeram divdesmit piecu tukstosu kilometru attaluma no Zemes.
Iznemot svinibu gadijumus, isi vienmer ed stavot. Brokastis ieturejam taja pasa kabine, kur bijam sapulcejusies. Mums pasniedza loti gardu, rozainu zeleju ar biskvitiem, kas, skiet, bija gatavoti no kviesu miltiem un aromatiska, nektaram lidziga skidruma. Trauki un karotes bija darinati no briniskas zilganas, caurspidigas vielas. Par tas absoluto izturibu man radas izdeviba. parliecinaties, izmetot no rokam skivi. Es atri apmierinaju estgribu, manidams, ka par laimi nekadi gremosanas traucejumi nerodas.
Pecpusdienu pavadiju, verojot Zemi, savu Zemi, kuru biju nolemis pamest, lai dotos nezinamas tales. Pec vakarinam, kad nobaudiju lidzigus edienus, man tika ieradita zema gulta. Par spiti uzbudinajumam nogurums nema virsroku, un es atri iemigu.
Kad pamodos, telpa neviena nebija. Aiz sienas viegli duca motori. Piecelos un, iedams ara, durvis sastapu Aasu.
— Naku tevi modinat, — uztveru vina domas. — Jus, Zemes iedzivotaji, parak ilgi gulat.
Vins ieveda mani laboratorija.
Pirms turpinu savu stastu, domaju, ka nebus lieki tevi iepazistinat ar ksilla iekartojumu. Ksillus buve pec viena parauga. Tie ir diskveida, diametrs — no piecpadsmit lidz simts piecdesmit metriem, biezums centra — no diviem lidz astonpadsmit metriem. Videja lieluma ksillam, kada lidojam mes, diametrs sasniedz trisdesmit, biezums centra — trisarpus metrus. Galvena vadibas pults iekartota ksilla vidu sessturaina zale, kur katra siena ir apmeram piecus metrus gara. Ap so zali grupejas sesas gandriz tikpat lielas telpas: gulamkabines, laboratorija, masintelpas (tadas pavisam medz but tris) utt. Pie sim telpam, kas visas virziena no centra uz diska malam klust arvien zemakas, savukart pieklaujas dazadas produktu, akumulatoru, gaisa rezervuaru u. c. noliktavas.
Sada tipa ksilla komanda parasti ir divpadsmit loceklu. Devini dzivi palikusie isi, neskaitot Aasu, mus gaidija laboratorija. Visu ksilla komandu vel nebiju redzejis. Tur bija pieci viriesi un cetras sievietes. Sastopoties ar svesas rases cilvekiem, parasti tos ir gruti atskirt citu no cita, bet soreiz man tamlidzigas grutibas neradas. Slaidakais no viniem bija Aass, kas par daziem centimetriem pat bija garaks neka es. Parejie bija daudz mazaki. Nevienas sievietes augums nesasniedza simt sesdesmit centimetru. Bez Aasa, Suilika un Esinas es pazinu vel divus isus.
