bija lemts piedzimt latviesu puisitim.
Dzemdibas sakas pecpusdiena, es uztraukusies pieskreju pie durvim un klauveju, cik speka. Neviens nenak. Tad noavu kurpi un ar papedi situ vel skalak. Pienak skibacains cietumsargs un man uzkliedz: 'Ko, karceri sagribejas?' - Atri sauciet kadu paliga! Berns nak pasaule!' Cietumsargs aizsit lodzinu un aiziet. Domaju, iet kadu masinu vai arsti pasaukt. Steidzos pie Erikas, glastu vinai matus, runaju dazadus milus vardus, pati esmu galigi stulba, nepieredzejusi, nepiedzivojusi, nezina, ko darit, kad dzimst berns. Bet tik daudz es tomer sapratu, ka berns nenaca normali. Erika kliedz. Es atkal pie durvim, situ, klauveju, saucu. Neviens nenak. Piesteidzos atkal pie Erikas un galigi parbijos, kad ieraudziju divas mazas kajinas. Ko nu darit? Tik daudz prata man bija, ka tada situacija bernins var nosmakt. Izmisuma ar abam rokam un strauju kustibu uzspiedu vinai uz vedera, Erika sausmigi iekliedzas, es parbijos, ka busu ko sliktu izdarijusi, tad atskaneja berna breciens. Atri pakerusi dvielus, apsedzu mazo kermeniti, jo kamera bija sausmigi auksts. Skreju atkal dauzit durvis. Pienaca cits zaldats, tas tad pateica par dzemdibam, un pec laicina atnaca vecmate un bernu sakopa. Satito berninu es panemu pie sevis, paslepu aiz metela azote un caur dvieli putu siltu dvasu. Erika uz kadu stundu iemiga dzila miega. Atmodusies vina man pateicas par palidzibu, un mes parmainus sildijam mazo puisiti, kuru turpat uz vietas 'nokristijam' par Persiju. Kaut ari skaitijos jau izveselojusies, mani vel atstaja paris nedelas par aukli mazajam Persijam. Zinot, ka es pec nepilna gada atbrivosos, Erika mani ludza apciemot vinas gimeni un visu pastastit. Vel vina ludza pasveicinat Gunara Hermanovska sievu Valiju, jo Gunars pats jau agrak bija notiesats uz desmit gadiem. Visu, ka Erika bija velejusies, es izpildiju. Talako Erikas likteni uzzinaju jau pec atbrivosanas - no vinas vestulem matei. Persijs miris vilciena etapa laika, cela uz Molotovas apgabalu, sesu menesu vecuma. Erika stradaja Molotovas mezos. Mate meitu gaidija ilgus gadus, bet, kad meita 1957. gada atgriezas, mate nakosaja diena nomira. Es tur biju klat un visu redzeju. Pati Erika bija parmainijusies lidz nepazisanai, loti slima no parstaipisanas, viss vinai sapeja, un, kadus paris gadus pamocijusies saja sapju pasaule, vina skiras no tas. Palika tikai meita Astrida.
Taja diena, kad Persijs bija divdesmit dienu vecs, es vinu noskupstiju pedejo reizi, jo man pienaca pavele: 'Ar mantam'. Domaju, vedis atpakal uz darba kameru, ne, izveda pa sanu vartiem, pari dzelzcela sliedem, uz parsutisanas cietumu. Ja Centralcietuma vel ka civilizacijas paliekas bija saglabajusas divstavu dzelzs gultas ar vates matraciem, tad parsutisanas cietuma neka tamlidziga nebija. No sienas lidz sienai, visas kameras garuma, gultas atvietoja divstavu koka naras, blaksu pilnas. Kamera parpildita, kermenis pie kermena, tiesi ka sprotes bundza. Par tik smalkam lietam ka palagiem un spilveniem driksteja tikai sapnot. Pagalvi katrai sava mantu kule, un viss. Pat gaiss bija jaaizmirst, to atvietoja visadas nejaukas smakas un mahorkas zilie dumi. Pa naktim nema sievietes uz virtuvi kartupelus mizot. Es vienmer pieteicos, jo tur vareja elpot un uzest kartupelus.
Reiz nakti kadi viriesu stavi veja atruma izsavas cauri virtuvei,sacelas liels troksnis, visapkart skreja, tad sekoja pamatiga sausana, kads kliedza: 'Strelaike, strelaike v z...!' Izradijas, ka bija notikusi no arpuses organizeta begsana. Divi tomer tikusi zogam pari, citus ievainoja, citus sabaza karceros. Vienigi zel, ka izbegusie bija kriminalie. Cita diena ap dienas vidu, atgriezoties no islaicigas pastaigas, redzeju, ka no blakus kameras iznesa jauna viriesa liki, 'draugi' esot so uz kartim nospelejusi. Ja, parsutisanas cietuma viss atgadijas.
Kada pirmdiena ieradas 'pirceji'- brangi nobarojusies krievu virsnieki, likas, tikko tads pakustesies, mundieris pa vilem parsprags.
Mus visas nostadija gara rinda, un vien sauca: 'Suvejas, divus solus uz prieksu!' Dazas izgaja. 'Pianistes, divus solus uz prieksu!' Nebija nevienas. Suvejas aizveda, kameras durvis aizcirtas. Noklausijusies profesionalo cietumniecu sarunas, daudz ko uzzinaju. Nometnes dzive esot jauka: pasdarbibas koncerti, kino, dejas. Nu ja, sieviete ar sievieti nometnes sadejojas un ta turpina visu dzivi. Japiezime, ka lielaja kamera mes bijam tikai divas latvietes, otra nokerta, tirgu pardodot vilnas lakatinus, soma ari divi atrasti - spekulacijas pants pec visiem likumiem. Bezgaisa telpa dzivojot, man uznaca kaut kas lidzigs depresijai. Prasijos, lai atrak suta prom uz nometni. Man rupji atcirta - jagaida. Sadomaju pieteikt bada streiku. Ja bada streiku piesaka, atkal jaievero likumi, tiku vieninieka. Un nenozeloju, lai ari kads, bet tomer gaiss tada vieninieka ir. Varetu atsaukt bada streiku, bet tad nebus tiesibas palikt vieninieka. Tris dienas nepienemu partiku, ceturtaja mani parvietoja stacionara un baroja maksligi, neiedomajami resnu gumijas zondi gruzot kungi. Divas dienas spidzinasana ar maksligo barosanu turpinajas, tad nolemusi no manis atbrivoties un vienu pasu aizveda uz stingra rezima labosanas darbu nometni Sarkandaugava, bijusa Provodnika rupnica. Man gan sprieduma nebija 'stingrais', bet visparejais rezims, bet ko es vareju teikt, kam sudzeties?
Provodnika sadzives apstakli bija cilvecigaki, kaut ari koka naras, bet uz naram vateti matraci, palagi un spilveni un tiras telpas.
Taja laika Provodnika bija pie divi tukstosi ieslodzito. Viriesu zona no sieviesu atdalita ar augstu delu setu, pie spraugam pielipusi milas upuri, kuriem neviens sevisku veribu nepieversa. Jau pirmaja diena satiku savas mates advokata Zvejnieka kunga meitu, tievu, trauslu butni ar brillitem, no Liepajas. Dazas dienas velak mani iepazistinaja ar bijusa Armijas ekonomiska veikala direktora sievu Leja- Sauss kundzi un vel ar vairakam inteligentam damam. Leja - Sauss kundze man pastastija, ka vina ir no 1941. gada izsutitajam. 1948. gada vinai ir izdevies pasai uz savu roku atgriezties Latvija. Par to vina tiesata, piespriezot tris gadus cietumsoda un pec tam nosutisanu atpakal uz to pasu apgabalu Sibirija, no kura izbegusi.
Ilgaku laiku nomocijos ar pardomam, kas ir necilvecigo likumu deveji un izpilditaji un cik lielam ir jabut ciesanu meram cienijamai kundzei, kuras vienigais noziegums ir bijis tas, ka vina bijusi precejusies ar veikala direktoru - cilveku, kam bija uzticets Latvijas lielakais veikals.
Provodnika mani jau otraja diena pielika nakts maina pie gatera zaga par palidzi. Zagi atradas viriesu zona, viriesi stuma apalus balkus, lai no tiem iegutu delus, sievietes zaga otra gala vilka delus, (tas skaitijas palidzes) tad lika uz pleca un nesa uz piestatni. Sarkandaugava barzas citi viriesi delus salika pec izmeriem. Deli smagi, rokas pilnas skabargam, bet gaiss labs, smarzigs - atsvera smago darbu. Reiz man gadijas nopietnak ievainot roku un gaju uz medpunktu. Tur sarunas novirzijas uz dazadam traumam, kadas nometne atgadas, un atkal negaidita, likteniga sagadisanas. Masina, Kurt man parseja roku, pirms diviem gadiem sniegusi pirmo palidzibu manai matei. Vina man visos sikumos izstastija par manu mati to, ko mate man nekad nepateica, laikam neveledamas par to runat, lai nebutu par jaunu jaatceras visas pardzivotas sausmas.
Mana mate kopa ar citam ieslodzitajam stradajusi celtniecibas darbus. Vinam bija janes kiegeli un cementa java pa delu laipu uz augsejiem staviem, kur murnieki stradaja. Gadijies, ka siena piecu stavu augstuma nogruvusi, piecas sievietes, kuras taja bridi atradas leja, palika zem kiegelu gruvesiem. Kamer gruvesus attirija, cetras bija jau mirusas, mana mate, vieniga dziva, loti smaga stavokli nogadata uz ortopedisko slimnicu. Nu mums atkal bija viela garam pardomam. Kurs ir tas, kas mani atveda uz vietu, kur matei notika nelaime un nelaimes lieciniece man tagad parseja siku ievainojumu? To nevar vairs nosaukt par sagadisanos. Citi teiktu - liktenis. Bet kas ir liktenis? Kas liktenus nosaka? Nebutu es to mulkigo badastreiku bez nopietniem iemesliem uzsakusi, nekad nebutu uzzinajusi, ka veidojies mates liktenis. Tagad zinu un pats interesantakais - jau otra diena pec medpunkta apmeklejuma mani 'pircejs' nopirka un aizveda uz citu nometni!
Sim 'pircejam' vajadzeja maksliniekus. Tapat ieslodzitos sastadija rinda, bet bija vel viena prasiba: lai butu pirma sodamiba un lai sods neparsniegtu tris gadus. Labosanas darbu nometne Nr.6 atradas netalu no Brasas stacijas. Ta skaitijas invalidu nometne, bet, ja vajadzeja kadu, kas ko prot, tad 'piepirka' tadus ar maziem sodiem. Nometne invalidi nagloja taras kastes, citi izgatavoja rupnicas VEF pasutitas shemas, bet viena paliela darbnica gatavoja supulzirgus. Formas iemicija papira un limes masu (papjemase), krasnis izkalteja, samonteja, noslipeja un gatavos zirdzinus nokrasoja, truka tikai makslinieka, kurs ar ellas krasu uzgleznotu skaistas, vijigas krepes, izteiksmigas acis, seglus, iemuktus, - nu ta, lai zirdzins patiktu gan berniem, gan vinu vecakiem. O, tads darbs man gan patika! Ar katru dienu mani zirdzini iznaca skaistaki, uz segliem ar tievo otinu un kosam krasam sazimeju skaistus latviesu rakstus, gan saulite, gan auseklisus, un tie izskatijas tiesam jauki, priecajos pati, priecajas citi, un nometnes prieksnieki nebeidza mani slavet. Vini tak nezinaja un nepazina musu tautiskos rakstus, vini verteja tikai skaistumu. Es ari neteicu, ka tie ir musu nacionalie raksti un ka isteniba ta nav mana maksla, bet tautas makslinieku radita. Visuma par dzivi sestaja nometne sudzeties nevareja. Piemerots darbs, jauki cilveki, viriesi ar sievietem visu dienu kopa stradaja, jokoja, smejas, tikai nakti guleja atseviskas barakas. Sesos menesos biju iemanijusies ar brivu roku tik labi gleznot krepes un acis, ka negribejas vairs no zirdziniem skirties, labprat gadiem ilgi vilktu ar otinu pa supulzirdzinu gludajiem kakliem.
Pec atbrivosanas bedajos, ka nedriksteju iet un nakt uz nometni ka uz darbu. Bet man iznemuma karta atlava gan atnakt kadreiz ciemos pie bijusajiem darba kolegiem. Es to ari dariju: izcepu majas cepumus vai kukas un nesu draugiem, atlava pat satikties, parunat. Bet, kad centrala universalveikala skatloga ieraudziju savus zirdzinus, priecajos no sirds. Tie tak ir mani! Manu roku darbs glaunaka Rigas veikala!
