Luku vizes visus gadus glabajas vina majas beninos un laikam vel sodien tur karajas, ja vien maja nav nojaukta. Vizes esmu redzejusi un roka turejusi. No tas dienas musu attiecibas daudz kas mainijas. Saku uzskatit vinu par sev lidzvertigu. Musu sarunu temas kluva saturigakas, kopigi varejam kritizet partiju un valdibu, mums vienam no otra nebija jabaidas.
LIKUMIGA LAULIBA
Cik tas vienkarsi - aiziet divi uz dzimtsarakstu nodalu, un pec piecam minutem ir virs un sieva. Toreiz pat baltas brutes kleitas nebija mode. Mans tevs pret laulibam neiebilda, bet matei uz Liepaju par varbutejo laulibu es pat nepapulejos pazinot, kaut ka neienaca prata, ka tas obligati butu jadara. Lidz pedejam bridim pati vel nebiju ar sevi skaidriba. Pec menesa matei pazinoju, ka man cits uzvards. Celmina tevs, tapat ka mans tevs, ar prieku tadu notikumu atbalstija, bet mate pretojas, negribedama savu vienigo, loti velu dzimuso delu atdot svesai sievietei. Un ta, bez ipasas sajusmas, it ka pavisam nejausi, nevienam neko isti nepateikusi, it ka pastaigadamies, bijam saregistrejusies. Ta sagadijas, ka vajadzigos tris rublus registracijas nodevai ari kaut kur aiznemamies, jo mums pasiem to taja bridi nebija. Taja diena vienigais lidzzinatajs, mans tevs, sarupeja mums vakarinu galdu. Otra diena bijam uzaicinati uz pusdienam pie virateva un vina dzivesbiedres.
Pie likumiga vira un vina mates es nekad majas nebiju bijusi, kaut kas mani attureja, jo zinaju, ka mani tur negaida, esmu nevelama persona. Tapat ka daudzi citi latviesu tautibas jaunlaulatie, mes dzivojam katrs sava vieta. Virs naca katru vakaru paciemoties, bet, lidzko palika pa nakti, ta centigie setnieki Ermani steidzigi pazinoja milicijai - un naktskontrole klat. Nevienu no mums neapcietinaja, bet soda nauda desmit rublu apmera jasamaksa. Par naktskontrolem Celmins bija sasutis, man ari tas krita uz nerviem, bet ja jau dzivojam briva zeme, tad japierod pie tadas 'brivibas', kadu mums un daudziem citiem latviesiem okupanti uzspieda. Ja, vins vairakkart gribeja mani vest pie sevis, es teicu, ka atrak neiesu, kamer viramate mani aicinas. Un notika ta, ka aicinaja. Vel vairak, pati ar taksometru atbrauca kal, aizveda mani ka princesi. Pirmaja laika attiecibas ar vira mati izveidojas tiri diplomatiskas, bet ar laiku kluva arvien sirsnigakas. Seviski sirsnigas un draudzigas kluvam tad, kad Bruno uzradas otra, tresa un vel ceturta sieva... Tad viramate naca pie manis un sudzejas par nesaskanam. Musu kopdzives laika, tiesi tapat ka pirms tas, Celminam bija un palika nikis nozust jeb, ka saka, 'iekrist'. Es neparko negaju 'iekrituso' meklet, vienigi tad, kad viramate sutija, uzmekleju viru ar vardiem: 'Mate sutija.'
Reiz viramate mani uzcela nakts vidu un jautaja, kas es par sievu esot, ja neejot viru meklet. Jutos dzili nelaimiga par iztrauceto miegu un teicu, ka man adrese nav atstata un nezinu, kur jamekle. Vina man iedeva 50 rublus taksitim, lai braucot meklet. Mila miera del kadu stundu pavizinajos pa tuksajam Rigas ielam, tad atgriezos un teicu, ka nekur neatradu. Un es ari nekad nebutu nakti klauvejusi pie svesu cilveku durvim, lepnums nelautu. Pa vidu atgadijas priecigaki brizi, viens no tiem - liela Teva un Skolotaja, Stalina naves zina.
Darba vieta to pateica pa vietejo radio. Es tad izsaucos: 'Kada laime, beidzot kadi sapratusies un vinu novakusi.' Vairaki darbabiedri, man pienakusi, paspieda roku, bet sirsnigi ludza neizrunaties, visiem joprojam no kaut ka bija bailes. Materiala zina Stalina nave musu gimenei bija ipasi izdeviga. Ka jau mineju, viramate stradaja puku veikala. Tur nu organizacijas un iestades pasutija lielus skuju vainagus. Vainagiem vajadzeja sarkanas lentes ar zelta burtiem. Visas lentes es viena pati uzrakstiju: milajam, dargajam, dizajam Stalinam - lidz riebumam.
Par katru lenti sanemu 50 rublus, ta toreiz skaitijas vienkarsa stradnieka dienas alga, bet es rakstiju desmit lentes diena un tiku pie jauna, loti modiga metela.
Pirmaja laulibas gada Celmins akademija piedalijas kada iedzersana, kura nokurinaja krasni dazas taburetes. Celminam pateica, ka vinu no akademijas izsledz. Parnacis majas, virs staigaja apkart tads galigi saslucis un bedigs, neuzdrosinajas neko stastit. Kad visu ka no palaidna puikas biju izvilkusi, un konstatejusi, ka vina vaina visniecigaka, otra diena aizgaju uz akademiju pie rektora Kruglova un teicu apmeram ta: Celmins visu laiku atradas mates gadiba, un par to laiku es neatbildu, turpmak par vinu rupesos es, vina sieva, un nekas tamlidzigs vairs nenotiks. Kruglovam mana valoda patika, un vins atsauca izslegsanu, tada veida Celminam laimejas nobeigt akademiju. Vienigi man iznaca diezgan daudz piestradat. Celminam neparko negribejas apmeklet lekcijas, it ipasi tas par dialektisko materialismu, bet bez sim zinibam lidz diplomdarbam netikt. Tad es nemu piezimes no paraugstudentes Birutas Goges un pa vakariem parrakstiju, gultina lasiju viram prieksa visas parrakstitas lekcijas un pasvitroju tos teikumus, kuri jazina un jaatceras, kad vajadzes atskaitities. Rezultati bija labi. Ari valodas viram nepadevas un neintereseja. Tad es nemu un uzrakstiju visu, kas macibu programma paredzets, sacidama, lai nem un parraksta, jo viss bus pareizi. To nu gan ne, vins tak neteresot laiku un energiju parrakstisanai.
Un ta viss aizgaja uz akademiju mana rokraksta, un visur Bruno dabuja labas atzimes ieskaites. Redzedama, cik viss vienkarsi, nolemu pati staties akademija. To padzirdejis, virs ne pa jokam uztraucas un tikmer runaja, kamer pierunaja pagaidit, lidz vins beigsot macibas. Pec paris nieka gadiem vins pelnis un es tad varesu studet bez rupem un raizem. Tas izklausijas tik sirsnigi un jauki, ka beidzot piekritu. Celminam draugu pulks vienmer bija liels - un slavenibas vien, slavenibas vien. Kadu vakaru ziemas vidu pie durvim zvana, viramate iet ielaist un parbistas. Durvis stav cilveks, veja izpluinitiem matiem un gluzi kailam krutim. Cilveks saka: 'Nebistieties, kundze, es esmu Pestitajs.' Tas bija Janis Pauluks...
Ipasi gribas pieminet vienu no tuvakajiem Bruna draugiem - Jani Osi, kurs sava specigaja diplomdarba uzgleznoja izteiksmigos zvejniekus laiva. Sis gleznas kopija rotaja Rigas centraltirgus zivju paviljonu. Janis Osis dzivoja pie sava radinieka arkartigi trucigos apstaklos, no ka vini partika, gruti iedomaties. Vecakus vinam cetrdesmit pirmaja atnema sarkanais terors. Visu mantu nolaupija, dzivi izpostija. Jana Osa diplomdarbs daudziem toreiz patika; darba tema, teicami izpildits, viss, ka vajag. Darbu ieteica Stalina premijai.
Lai nu kam, bet Osim tada premijas nauda butu bijis liels atbalsts. Bet Stalina premiju var sanemt tikai ar 'tiru' biografiju. Osim vecaku del ta izradijas netira. Premiju neiedeva. Ak, sie padomju 'saulainas' dzives erkski, ka tie mums duras sirdis!
Ari dzejdaris Otomars Rikmanis toreiz draudzejas ar Bruni un kadu ritu, musu maja pamodies pec nelielas uzdzives, sededams uz musu laulibas gultas malas, uzrakstija man veltitu poemu. Tas tomer bija skaists zests! Un, lai gan Stalina laiki it ka bija pagajusi, Otomars ar savu dzeju sarieba iztapigajiem rezima kalpiem musu pasu tautiesiem - un par to samaksaja ar ieslodzijumu uz septiniem gadiem slavenaja Mordovijas soda nometne. Atgriezies no Mordovijas, Otomars saticis Vila Laca vedeklu Ligitu Laci. Saruna ievirzijusies par mani. Es lidz tam Ligitu Laci personigi nebiju pazinusi, vienigi legendaros nostastus gadijas vairakkart dzirdet. Ligita Lace sacijusi: vinai esot zinas, ka es esot Mordovija mirusi, bet Otomars apgalvojis pretejo. Nu ko, saderejusi uz vairakam konjaka pudelem. Lai deribas vinnetu, Otomars taksiti atbrauca uz maju, kura es neilgu laiku pec atgriesanas no Mordovijas mitinajos. Ligita un vel kads vecaks kungs, Ligitas privatais finansetajs, gaidija taksiti. Mani, izravusi gandriz no gultas, nema lidzi uz deribas vinneta konjaka izdzersanu. Brauca uz Ligitas dzivokli kaut kur Juglas puse. Tad man radas iespeja personigi parunaties ar so loti popularo damu. Uz mani vina atstaja labu iespaidu.
Runajot par Bruna draugiem, katra zina japiemin Paulis Duskins. Jauniba vins laikam bija pats ekscentriskakais no visiem ta laika maksliniekiem. Kad Duskins izgaja uz ielas, vins nevienai sievietei nepamanits paiet garam nevareja. Platmale vien bija ko verta un pa gabalu ieraugama, vienigi zel, ka stacijas laukuma, kulenus metot, skaista platmale tika neverigi samicita pret bruga akmeniem. Ar Pauli mums nacas loti biezi dzive tikties, un musu attiecibas aizvien palika draudzigas. Mani gan satrauca noverojumi attieciba uz Paula otro sievu Rasmu. Vina bija tikko atgriezusies dzimtene no Kalifornijas, laikam pat nenojauta, ka vinas pirmie 'kavalieri' bija cekas virsnieku izlase. Vini pirmos menesus arzemju latvieti neizlaida no savas 'gadibas', vadaja pa Rigas labakajiem restoraniem un kaveja laiku. Un Rasma jutas labi tik smuku kungu sabiedriba.
Tikai tad, kad informaciju avots, vinai pasai to nezinot, bija izsmelts, vina vareja uzsakt normalu dzivi un stradat kinostudija par grimetaju. Lauliba ar Duskinu izjuka, abi izradijas ar raksturiem, un finala Rasma vel sasita skaistas kristala vina glazes. To Duskins piedot nespeja. Musu 'savedejs', Gunars Cilitis, ari sad tad jau pec akademijas beigsanas ciemojas pie mums. Neatceros, ar ko Brunis toreiz sakeras un ka izcelas kautins. Mums majas gridas bija vienmer labi ievaskotas un spozas. Uz gridas gars celins, un tiesi uz celina vini cinijas. Gunars, budams aspratigs, iedomaja pajokot un stingri pavilka celina vienu galu. Abi cikstoni smagi krita, palma gazas, pods plisa, zeme pa visu gridu, tas tik bija skats! Bet vai tik vien cilveka muza parpratumu. Tie tik tadi jautri sikumini. Kas butu dzive bez jautribas? Viramate gan ta gluzi nedomaja, un sanaca skandalins. Man ari kads vards bija jasaka, bet es (lai izpatiktu viramatei) tikai to vien pateicu: 'Ka ta var?'
